Ķēniņš atdod parādu, Balcers kļūst par “haizivi” un sarunas darbu vietā – septiņi novērojumi pēc PČ spēles pret Somiju
Ja pēc Pasaules čempionāta pirmās spēles pret ASV palika tāda kā bezcerības sajūta, tad pēc mača pret Somiju tā pirmā sajūta bija tāda, it kā mums atņemtu kaut ko, kas mums pienāktos. Taču atgriežamies pie sarunas par vietām IIHF rangā – tādēļ Somija arī ir tur, kur tā atrodas, un arī ne tik veiksmīgās spēlēs tiek pie panākumiem.
Spēļu vēsture pret Somiju nav iepriecinošā. Pagājušajā gadā izdevās pārtraukt sagrāvju sēriju un pat tikt pie viena punkta papildlaikā, bet kopā somi ir viens no neērtākajiem pretiniekiem ne tikai mūsējiem, bet arī lielākajai daļai hokeja pasaules. Vakar sniegums Harija Vītoliņa trenētās komandas izpildījumā neizskatījās tik slikti, kā tas bija pret ASV. Un skaidrs, ka, kad tev iedod noraidījumu trīs minūtes pirms pamatlaika beigām, kas turklāt noved pie zaudētiem vārtiem, tad ir liela vēlme visās bēdās vainot tiesnesi.
Bet tā ir zaudētāju filozofija – vai nu līdz tam brīdim bija jāizmanto savas iespējas, lai noraidījums spēles beigās neietekmētu galarezultātu, vai arī jāspēlē mazākumā tā, lai pretinieks kustina ripu gar bortiem un neko ar to nevar izdarīt – šādas lietas tiek atstrādātas treniņos. Žēl, ka pēc divām spēlēm esam bez punktiem, bet viss bija pašu rokās. Spēlē pret Somiju dažas lietas iepriecināja, bet dažas gan nē – atgriežoties pie iemesla, kāpēc piedzīvots kārtējais “skaists” zaudējums.
Ķēniņš atdod parādu Balceram
Pret ASV pirmā maiņa Ķēniņš – Ābols – Balcers praktiski nebija redzama, kam nevajadzētu notikt pasaules čempionāta mačos. No līderiem tiek gaidīti vārti un pret Somiju tie arī tika sagaidīti – skaisti izspēlēta kombinācija noveda pie gola Rūdolfa Balcera izpildījuma. Vēl pirms vārtiem pirmajā periodā Ronalds Ķēniņš neizmantoja iespēju atklāt rezultātu pēc Balcera elegantas piespēles, un epizodē ar vārtu guvumu Šveicē spēlējošais latvietis atdeva parādu savam komandas biedram, kurš arī izvirzīja Latviju vadībā.
Balcers kļūst par haizivi
Iespējams, pret ASV Balceram (gluži kā daudziem citiem latviešiem) bija nepieciešams laiks, lai iejustos ritmā un sajustu savu spēli. Pret Somiju nu jau redzējām to Rūdolfu, kādu esam pieraduši redzēt pasaules čempionātos – ātru un meistarīgu. Liepājnieks nospēlēja 23 minūtes un izskatījās jaudīgi – veidoja momentus gan sev, gan arī maiņas biedriem. Šoreiz uzvarai ar to nepietika, bet kopumā Balcers bija viens no līderiem, un tas pats no viņa tiek sagaidīts arī nākamajās spēlēs.
Kā iekļūt zonā, kurā tevi neviens negaida?
It īpaši pirmajā trešdaļā bija redzams, cik neefektīvi ir mēģinājumi iekļūt Somijas izlases zonā, vienkārši iemetot ripu tajā ar cerību tikt pie tās ar cīņu pie apmalēm. Neskaitāmos gadījumos tas noveda pie tā, ka faktiski ripa tika zaudēta un Somijas izlasei parādījās iespēja nesteidzīgi uzsākt uzbrukumu un vienkārši pieturēt ripu pie sevis. Tas ir svarīgi, jo spēle bez ripas ir krietni sarežģītāka nekā ar to. Tikmēr gan vārtu guvums, gan arī vairāki citi bīstamie momenti tika izveidoti tad, kad Latvija zonā iegāja individuāli vai caur saspēli. Ik pa brīdim ripa tiek iemesta zonā, lai dotu iespēju nomainīties komandas biedriem, bet kopā ir pamats aizdomāties.
Koncentrācija joprojām nav elites divīzijas līmenī
Publiskajā vidē pēc spēles starp Latvijas un Somijas varējām dzirdēt daudz komplimentu, ka mūsējie spēlēja ļoti labi un nedeva somiem iespēju. Protams, bijušās arī šādas epizodes. Tiesa, bijuši arī momenti, kad Latvija nespēja noturēt ripu zonā, jo piespēle tika atdota tur, kur neviena nebija. Bija redzēts, kad savā starpā nesaprotas arī pirmā maiņa, kurai it kā nevajadzētu notikt šādām lietām. Un, kā odziņa uz tortes, Kristapa Zīles veiksme – aizsargam bija visas izredzes iesist ripu savos vārtos. Šoreiz paveicās, bet, ja latvietis būtu nedaudz “precīzāks”, tad spēles gaita mainītos un, iespējams, nemaz nebūtu jāapspriež tiesneša lēmumu pareizību spēles beigās.
Mārtiņš Dzierkals un viņa nedienas
No malas liekas, ka Dzierkalam ir milzīgs potenciāls, kas joprojām nav izmantots. Viens no iemesliem ir uzbrucēja nestabilitāte. Proti, viņš var aizvadīt kādu jaudīgu spēli un atnest komandai uzvaru, bet var arī absolūti nevajadzīgā situācijā aizķert Somijas izlases hokejistu pretinieku zonā trīs minūtes pirms pamatlaika beigu sirēnas. Varat metāt akmeņus manā virzienā (tie gan tāpat lidos jūsu ierīces ekrānā), bet uzskatu, ka tajā epizodē bija noraidījums. Tikpat kā noraidījums bija arī epizodē ar Riharda Bukarta grūdienu uz apmales, kurā somi tika piedoti. No neviennozīmīgām situācijām maču galotnē ir jāizvairās, un Dzierkals to neizdarīja.
Tagad uzbrucējs ir parādā komandai. Iespējams, redzēsim viņa “hat-trick” pret Norvēģiju?
Kad pārējie gūs vārtus?
Zaudējumos var vainot tiesnešus, ledus kvalitāti un vēl daudz ko, taču bieži vien vajadzētu paskatīties uz sevi. Katrā no divām spēlē iemesti vieni vārti. Uzvarēt hokeja spēli ar vienu vārtu guvumu bieži nesanāk, gluži pretēji – šis ir ļoti rets gadījums. Gan Balceram, gan Džeriņam bija vēl vairākas iespējas, lai pēc divām spēlēm mums nebūtu jāskatās turnīra tabulā ar nelielu nolemtības sajūtu. Pienācis laiks, kad pārējiem arī jāiesaistās. Un Norvēģija ir ideāls pretinieks, lai beidzot ripas sāktu krist vārtos.
Svarīga gan metienu kvalitāte, gan daudzums
Pret ASV latvieši guva vienus vārtus, izdarot 25 metienus. Pret Somiju Latvijas komanda spēja izdarīt vien 17 metienus. Par banālu jau kļuvusi frāze, ka hokejā laimi jāmeklē vārtu priekšā, un šī ir vēl viena lieta, par kuru vajadzētu aizdomāties. Jā, brīžiem statistikā neparādās metieni, kuri no spēles viedokļa bijuši krietni bīstamāki, taču lidojuši garām. Taču, ja pēc 42 metieniem gūti tikai divi vārti, tad kaut kas, iespējams, ir jāmaina. Agresivitāte vārtu priekšā, metienu precizitāte un pretinieku vārtsarga noslodze – tie nav skaļi lozungi, bet reālās lietas, kuras atnes rezultātu.
CITAS ZIŅAS NO ŠĪS KATEGORIJAS
