Latvijas vadošā 100 metru sprintere: Tagad vairāk jādomā par izdzīvošanu, nevis treniņiem

Sindija Bukša, sportazinas.com
Sindija Bukša ar saņemto balvu "Gada balva vieglatlētikā 2019" svinīgajā apbalvošanas ceremonijā | Foto: Evija Trifanova

Vairums Latvijas vieglatlētu pandēmijas laikā saskaras ar finansiāla rakstura problēmām, un visai grūti ir atrast piemērotus treniņu apstākļus galvaspilsētā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “Sporta Studija”.

“Pagaidām sarunās ar Edgara Severa kungu minam jūnija sākumu. Pirmās sacensības varētu būt atļautas ar 10.jūniju, taču skaidrs, ka līdz ar atļaujas saņemšanu, pirmajā dienā necentīsimies sarīkot milzu mačus,” sarunā ar raidījumu “Sporta Studija” teica LVF ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs. “Pagaidām vēl gan valda neziņa. Regulāri apspriežamies ar kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas.”

“Vislabākā situācija pagaidām izskatās Igaunijā, kur pulcēšanās līdz 1000 cilvēkiem varētu būt atļauta jau no jūlija. Šāds skaitlis derētu arī mums un Baltijas čempionātam, tomēr pagaidām vēl apspriežam plānus “A”, “B” un “C”.”

Viens no variantiem paredz, ka Latvijas vieglatlēti Baltijas čempionāta sacensības aizvadītu kaimiņzemē, tomēr šajā sakarā rodas problēmas ar sastāva komplektāciju, jo nepieciešamas valsts mēroga sacensības, kurās sportisti izcīnītu vietu sastāvā.

“Rodas problēmas ar mūsu sastāvu, jo, lai to izveidotu, nepieciešamas sacensības šeit uz vietas,” skaidro Miļkevičs. “Ja mēs šeit uz vietas nevaram neko sarīkot, nevarēsim arī aizbraukt pie kaimiņiem.”

Pavasaris un vasara ierasti ir periods, ka vieglatlētikā notiek dažādi komercmači, kuros atlētiem ir iespēja iegūt naudas balvas. Tās savukārt nodrošina iztiku, bet šobrīd bez sacensībām aina paveras diezgan bēdīga.

“Lielākā problēma mūsu sportistiem ir finanšu trūkums, kā rezultātā ir problēmas ar tekošo izmaksu segšanu, tostarp īres maksājumiem,” skumjo situāciju izceļ LVF ģenerālsekretārs, kura viedoklim piekrīt arī sprintere .

“Sponsori ir atteikušies veikt maksājumus, tāpēc vienīgais atbalsts man šobrīd ir no Latvijas Olimpiskās vienības (LOV),” skaidro Bukša. “Paldies LOV par to. Godīgi sakot, izdzīvot ir diezgan grūti, jo apstājušies atbalstītāju maksājumi. Tagad nākas domāt, kā es izdzīvošu, nevis trenēšos. Vajadzētu būt otrādāk.”

LOV sniegtais atbalsts paredz, ka sadzīves izdevumiem sportisti drīkst tērēt vien 20% no piešķirtās summas. “No LOV kopējā atbalsta mani 20% ir 1600 eiro apmērā gadā. Dienas naudas vēl neesmu aiztikusi, taču drīzumā noteikti to darīšu, jo ir izdevumi, kas jāsedz.”

Zināms, ka LOV savus atbalsta nosacījumus nemainīs, ko arī apstiprināja Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents Einars Fogelis.

Latvijā vieglatlētikas stadioni ir atvērti reģionos, bet Rīgā stadionos ieeja ļauta vien futbola komandām. Raidījums vēsta, ka šonedēļ ieeja stadionā “Arkādija” bija ļauta arī vieglatlētiem.

Pasaules Vieglatlētikas savienība (“World Athletics”) sacensību sezonu plāno atsākt augustā, bet olimpiskās kvalifikācijas turnīri paredzēti decembrī.

Tavs viedoklis

avatar
  Subscribe  
Paziņot par