Lauva: Melnkalnieši jau sāka lūzt, taču mums pietrūka līdera, kurš varētu viņus piebeigt

Jau vēstīts, ka Latvijas vīriešu basketbola izlase ceturtdien FIBA Pasaules kausa kvalifikācijas turnīra mačā savā laukumā ar rezultātu 75:84 piekāpās Melnkalnei. Arņa Vecvagara vadītajai komandai tas bija ceturtais zaudējums aizvadītajās deviņās atlases cikla cīņās.

Mājinieku rindās ar 27 punktiem izcēlās Mārtiņš Meiers, kamēr pieredzējušais Kaspars Bērziņš savā atgriešanās mačā izlasē izcēlās ar 13 punktiem. Vēl ar desmit punktiem un septiņām rezultatīvām piespēlēm atzīmējās Rihards Lomažs. Tikmēr Melnkalnes rindās 22 punktus guva komandas līderis Bojans Dubļevičs.

Lai atskatītos uz notikumiem laukumā un iezīmētu izlases iespējas iegūt kāroto ceļazīmi uz nākamgad Ķīnā paredzēto Pasaules kausu, Sportazinas.com sazinājās ar “VEF Skola” valdes priekšsēdētāju un basketbola funkcionāru Mārtiņu Lauvu.

“Trīs ceturtdaļas izskatījāmies pārsteidzoši labi. Tas ir skaidrojams ar diviem būtiskiem iemesliem. Pirmkārt, tā ir kārtīga cīnītāju komanda, kas smagi strādā aizsardzībā, spēlētāji viens otram palīdz aizsardzībā. Otrkārt, liela loma bija Mārtiņa Meiera sniegumam. Viņš pavilka komandu. Protams, pirmajā puslaikā palīdzēja arī Kaspars Bērziņš, kurš iemeta metienus, kuriem it kā nevajadzēja iekrist. Iepriekš jau biju publiski izteicies, ka lai uzvarētu Melnkalni, mums nepieciešams kāds, kuram uzbrukumā ir “lielā diena”. Spēlējot sistēmisku, gudru un pacietīgu basketbolu, mums grūti spēkoties ar komandu, kurai groza apakšā ir tādi vīri kā Dubļevičs.”

“Otrajā puslaikā pietrūka pāris trakie metieni, kas pirmajā pusē iekrita Kasparam. Šādi grozi dod emocionālo pacēlumu mums, kamēr Melnkalnei tas liek nedaudz nolaist rokas. Runājot vispārējās kategorijās, varbūt otrajā puslaikā tas pietrūka.”

Latvija ar Melnkalni kā līdzīgs ar līdzīgu spēlēja līdz pat noslēdzošās ceturtdaļas ceturtajai minūtei, kad pēc kārtējā Meiera groza mājinieki izvirzījās priekšā ar 67:66. Tomēr atlikušajās minūtēs melnkalniešiem turpināja piederēt itin nospiedošs pārsvars cīņā par atlēkušajām bumbām, kā arī līdera lomu uzņēmās Dubļevičs, ļaujot viesiem gūt virsroku visā mačā ar +9.

“Acīs krita, ka ceturtajā ceturtdaļā ļoti daudz tika izmantota saikne Artūrs Ausējs-Artis Ate. Viņi nenoliedzami ir labi spēlētāji, tomēr prasījās, lai laukumā pēdējā ceturtdaļā vairāk būtu Jānis Blūms, kurš ar pāris precīziem trīspunktniekiem minūtes laikā ir spējīgs lauzt spēli. Tāpat arī Ojārs Siliņš, kurš ir vienlīdz universāls gan uzbrukumā, gan aizsardzībā, trešā numura pozīcijā vakar izskatījās labāk nekā Ate.”

“Skaidrs, ka Blūma tehniskā piezīme ceturtajā ceturtdaļā (pie rezultāta 67:72) nav attaisnojama, jo tas nebija pārkāpums ar mērķi lauzt spēli, bet gan drīzāk emocionāla reakcija par iepriekšējā uzbrukumā nenosvilpto piezīmi. Tik pieredzējušam spēlētājam šādi mirkļa vājumi nav pieļaujami. Cits jautājums ir, kāpēc Blūms pēc tam tika nosēdināts malā uz četrām piecām minūtēm. Manuprāt, pēdējā ceturtdaļā bija vairāk jāspēlē Blūmam un Siliņam, jo tomēr nedz Ausējs, nedz Ate nav spēles veidotāji. Lomažam bija liela slodze, un šādā situācijā ar bumbu vairāk varēja padarboties tieši Blūms.”

Melnkalne kopumā šajā spēlē pie sāncenšu groza izcīnīja 16 atlēkušās bumbas (Latvijai piecas), no kurām septiņas tika iegūtas izšķirošajā ceturksnī. Arī kopā izcīnītajās bumbas ciemiņu pārsvars bija izteikts – 38 pret 25.

“Vēlos arī dzirdēt trenera skaidrojumu, kāpēc bija izvēlēta taktika pie katras iespējas doties ātrajos uzbrukumos, bet pēc mača preses konferencē Vecvagars atzina, ka tika zaudēta cīņa zem groza, kas pie šādas taktikas izvēles, protams, ir neizbēgami. Pēc melnkalniešu metieniem jau trīs četri mūsējie skrēja uz otru laukuma galu, neatbloķējot savus spēlētājus cīņā par atlēkušajām bumbām. Vēlētos dzirdēt trenera komentāru šajā sakarā.”

“Bumbas kustība bija laba, taču svarīgos brīžos neatradās neviens, kurš varēja uzņemties iniciatīvu. Tāpat trieciens bija divi precīzi un pilnīgi brīvi Dubļeviča tālmetieni. Spēles liktenis pēc šiem groziem bija jau pa lielam izšķirts.”

“Arēnā kopumā atmosfēra bija fantastiska. Spēlētāji cīnījās kā vienots veselums. Nebūtu mums bijis komandas gars un Mārtiņa rezultativitātes, droši vien zaudējums būtu ar 20 vai pat 30 punktu starpību. Prieks, ka viss vēl ir pašu rokās, un iekļūšana Pasaules kausā nav nekas neticams. Skaidrs, ka Slovēnija mums svētdien ir jāuzvar, jo pretī nebūs Eiropas čempioni, bet gan nomināli otrā vai pat trešā slovēņu izlase. Zaudējums Melnkalnei ar -9 tomēr mums vēl reāli ļauj cerēt uz kaut ko arī atbildes spēlē viesos.”

Neskatoties uz zaudējumu, Lauva uzteica latviešu cīņassparu un atdevi laukumā, kas pie nelielas veiksmes un apstākļu sakritības varēja arī novest pie pozitīva iznākuma.

“Mēs esam riktīga “kapļu komanda”, pozitīvā nozīmē. Dienvidniekiem šādi pretinieki patīk vismazāk. Ja mēs būtu tikai metēji un halturētu citos spēles elementos, mēs tiktu sagrauti ar 30 punktu starpību. Sportiskais talants tomēr bija par labu Melnkalnei, taču, noliekot pretī dienvidniekiem šādu “malkas cirtēju” komandu, varēja redzēt, ka viņi sāk nervozēt un pelnīt nevajadzīgas piezīmes.”

“Objektīvi vērtējot, lai uzvarētu, mums pietrūka talanta uzbrukumā. Bija nepieciešams kāds, kuram iekrita viss. Ja Bērziņš otrajā puslaikā būtu turpinājis iesākto pirmajā, mēs būtu uzvarējuši. Melnkalnieši jau uz brīdi sāk zaudēt kontroli un sāka lūzt, taču mums pietrūka spēlētāja, kurš varētu viņus piebeigt. Protams, noslēdzošās ceturtdaļas ievadā neiekrita vairāki brīvi tālmetieni. Tas arī ir veiksmes jautājums, un veiksme šoreiz nebija mūsu sabiedrotā.”

Latvijas vīriešu izlasei nākama cīņa FIBA Pasaules kausa atlases turnīrā paredzēta jau svētdien izbraukumā pret slovēņiem. Šajā spēlē valstsvienības rindas papildinās arī Milānas “Olimpia” aizsargs Dairis Bertāns. Savukārt pēdējais atlases posms sāksies 23. februārī, kad Rīgā viesosies Spānijas izlase, bet trīs dienas vēlāk mūsējiem viesos būs iespēja revanšēties Melnkalnei.

“Kopumā man ir pozitīva pēcgarša. Pats svarīgākais, ka joprojām cīnāmies par ceļazīmi uz Pasaules kausu. Raugoties tālākā nākotnē, viegli nebūs, jo skaidrs, ka latviešu pārstāvētajiem Eirolīgas klubiem šosezon ir savi mērķi. Daira Bertāna “Olimpia” cīnās par “play-off”, Jāņa Strēlnieka un Jāņa Timmas “Olympiacos” – par “Final Four”. Uz Anžeja Pasečņika palīdzību es jau sen neceru un neuzskatu, ka viņam spēlēšana izlasē ir nepieciešama. Rolanda Šmita situācija arī neizskatās diez ko cerīgi, savukārt uz Žani Peineru varam pamatoti cerēt, jo “Darussafaka” sezona Eirolīgā jau ir beigusies. Uz viņu kā palīgu izlasei es lieku vislielākās cerības.”

“Ņemot vērā to, kādas algas saņem mūsu spēlētēji Eirolīgā (līdz ar to lielākas sekas ir traumām, kas tiek gūtas, spēlējot izlasē – aut.), esmu pozitīvi pārsteigts, ka Milāna bija ar mieru uz maču pret Slovēniju palaist Dairi. Visu cieņu!”
Pasaules kausa kvalifikācija.