Merzļikina līguma izpirkšana – kas tā ir un ko tā dotu “Blue Jackets”?

Latviešu vārtsarga Elvja Merzļikina līgums ar Nacionālās hokeja līgas (NHL) komandu Kolumbusas “Blue Jackets” ir spēkā līdz 2027. gadam, latvietim kontrakta nākamajos trīs gados nopelnot 15,75 miljonus dolāru. Taču pēdējā laikā arvien biežāk tiek runāts par to, ka savu līgumu Kolumbusā latvietis līdz galam neatstrādās, un līdz ar iespējamo aizmainīšanu tiek pieminēta arī kontrakta izpirkšana.

Jau daudzas reizes ir apspriests, ka Merzļikina aizmainīšana ir visai sarežģīta, ņemot vērā viņa līguma termiņu un vērtību. Protams, NHL ir vārtsargi, kuri pelna vairāk, un pat divreiz vairāk, tomēr viņu sniegums ir krietni labāks, bet psiholoģiskā noturība – krietni lielāka, un pēc izteikti neveiksmīgām spēlēm viņi nesniedz komentārus, pēc kuriem kluba vadībai un arī preses dienestam uz kādu brīdi kļūst slikti.

Viens no rādītājiem, kas atšķir vidējo vārtsargu no ļoti laba, ir starpība starp ielaistiem vārtiem un sagaidāmo ielaisto vārtu skaitu. Piemēram, Vinipegas “Jets” vārtsargam Konoram Helebakam šis rādītājs +28,2, kas nozīmē, ka viņš neitralizējis 28 bīstamas vārtu gūšanas iespējas pretinieku izpildījumā. Tečeram Demko no Vankūveras “Canucks” šis rādītājs ir 20,4. Merzļikinam šis rādītājs ir +0,1. Labi, ka ne milzīgs mīnuss, kā pagājušajā sezonā, bet šis ir krietni tālu aiz elites līmeņa, proti, Elvis nav glābējs, un ielaidis visu, kas viņam arī “bija” jāielaiž.

Ar saviem darbiem un izteikumiem Merzļikins samazinājis savu vērtību, ar ko sarežģījis klubam jau tā ne pārāk vienkāršu darbu, proti, “Blue Jackets” ir ārkārtīgi grūti tikt vaļā no vārtsarga, nepaliekot lielos zaudētājos. Grūti atrast komandu, kura būtu gatava riskēt un savā īpašumā iegūt visās nozīmēs nestabilu vārtsargu, un vēl iedot pretī kaut ko nopietnu, nevis nosacītas piektās kārtas izvēli kādā no draftiem. Plus nedrīkst aizmirst, ka pats Merzļikins var iesniegt sarakstu ar desmit komandām, uz kurām viņš nevēlas tikt aizmainīts.

Un šeit mēs nonākam pie vēl vienas opcijas – līguma izpirkšana. NHL nevar vienkārši atlaist hokejistu. Ja klubs tomēr nonāk pie tādas situācijas, tad viņam jāizpērk līgums. “Blue Jackets” nevar vienkārši piesaistīt vēl vienu vārtsargu divu iemeslu dēļ: pirmkārt, vietu skaits komandā ir ierobežots (tas nav KHL, kur pieteikumā var būt kaut vai 50 hokejisti), un ir arī algu griesti, kuri ir jāievēro.

Līguma izpirkšanas gadījumā spēlētājs tiek ielikts atteikumu sarakstā. Ja neviena komanda neizrāda interesi par viņu, tad hokejista līgums tiek izpirkts un viņš kļūst par brīvo aģentu, savukārt klubs apņēmās viņam izmaksāt daļu no atlikušās algas. Pēc NHL noteikumiem, Merzļikinam pienāktos divas trešdaļas no algas, jo viņš ir vecāks par 26 gadiem.

Šajā gadījumā Elvis saņemtu 10,5 miljonus dolāru, kas tiktu sadalīti sešos maksājumos pa 1,75 miljoniem dolāru katru sezonu līdz pat 2029./2030. gada sezonai un tajā pašā laikā varētu mierīgi pārstāvēt kādu citu komandu, ar kuru viņš arī varētu vienoties par mazāku algu, jo viņam jau katru sezonu pienāktos “bonuss” no Kolumbusas. “Blue Jackets” izdevīgums šajā situācijā būtu tāds, ka kluba algu griestos būtu nevis viss līgums, bet tikai tā daļa, par kuru tiek maksāta nauda.

Vai klubs izšķirsies par šādu soli? Tas atkarīgs no nākamā ģenerālmenedžera un viņa izlēmības. Jo “Blue Jackets” hokeja operāciju prezidents Džons Deividsons apzināti izvairās no skaļiem darījumiem, to atstājot nākamajam ĢM. Jāatzīmē, ka izpirkt līgumus drīkst tikai noteiktā posmā – no 15. līdz 30. jūnijam.