Pērn Latvijā pozitīvas bijušas abas bodibildingā veiktās dopinga analīzes
Rīga, 18.janv., LETA. Aizgājušajā gadā Latvijā pozitīvas bijušas abas bodibildingā veiktās dopinga analīzes, laikrakstam “Sports” norādīja Valsts Sporta medicīnas centra (VSMC) Antidopinga nodaļas vadītājs Gatis Berķis.
Pagaidām par antidopinga noteikumu pārkāpumiem 2016.gadā sankcijas piemērotas pieciem sportistiem, taču tuvākajā laikā viņu skaits varētu pat palielināties, jo vēl ne par visiem ir saņemti rezultāti.
“No pieķertajiem trīs sportisti pārstāv bodibildingu. Reti kad vienā sporta veidā ir vairāk par trīs četrām dopinga kontrolēm. Attiecīgi vienās sporta sacensībās bodibildingā, kur veicām divas dopinga kontroles, abas bija pozitīvas. Igauņi pārbaudīja Latvijas sportistu, kurš startēja Igaunijā, un arī bija pozitīva prove,” atklāja Berķis.
“Sportisti saprot, ka iespēja sacensībās satikt dopinga kontrolierus ir niecīga, līdz ar to uzskata, ka viņi, neesot augsta līmeņa sportisti, netiks pārbaudīti. Tāpat, ja četru gadu laikā sportisti nav redzējuši dopinga kontroli, tad arī lieto visu pēc kārtas. Dopinga kontroļu skaitam jābūt daudz plašākam, lai sacensībās varam būt krietni pamanāmāki,” pauda Berķis.
Berķis izteicās, ka Latvijas Pauerliftinga federācija iesaistījusies cīņā pret dopingu un katru gadu pasūta diezgan lielu papildu dopinga kontroļu skaitu.
“Viņi pieņēma lēmumu palielināt dalības maksu federācijā, lai segtu dopinga kontroļu izmaksas. Pauerliftinga federācija ar to ļoti cīnās, nākam pie viņiem ar izglītojošām lekcijām. Neviens čempionāts viņiem nenotiek bez dopinga kontroles. Bet, iespējams, ir sportisti, kas lieto aizliegtās vielas un, zinot, ka mēs būsim klāt, vienkārši neatbrauc uz sacīkstēm,” pauda Berķis.
VSMC Antidopinga nodaļas vadītājs arī izteicās, ka Latvijā cīņai pret dopingu iespējama institucionālās formas maiņa, turklāt soda sankciju pieņemšanai būtu nepieciešams veidot atsevišķu disciplināru komisiju, kas pieņemtu lēmumus par visiem antidopinga pārkāpumiem visos sporta veidos.
“Mums iespējami četri institucionālie modeļi – nemainīt neko, pilnveidot esošo vai arī veidot aģentūru vai nodibinājumu. Pasaules antidopinga aģentūra (WADA) uzsver, ka neiejauksies katras valsts lēmumos izvēlēties juridisko formu antidopinga organizācijai. Jautājums ir par to, lai šī organizācija būtu neatkarīga un efektīva,” uzsvēra Berķis.
“Pirmajā pusgadā ceram kārtīgi izvērtēt visu modeļu finansiālos aspektus un Veselības ministrijai sniegt vērtējumu par katru. Vienlaikus izmaiņas mums jāsaskaņo ar WADA. Viens no modeļiem paredz palikt pie pašreizējās sistēmas, nemainot neko, tomēr šādu variantu nepieļauju, jo iesaistītās puses ir vienisprātis, ka soda sankciju pieņemšanai būtu nepieciešams veidot atsevišķu disciplināru komisiju, kas pieņemtu lēmumus par visiem antidopinga pārkāpumiem visos sporta veidos. Šāda prakse ir arī Igaunijā. Tieši šādas komisijas izveide atšķir pirmo no otrā rīcības varianta. Trešais un ceturtais variants būtu dibināt neatkarīgu antidopinga organizāciju. Vienā variantā aģentūru, otrā – fondu,” teica Berķis.
