Piecas kļūdas, no kurām Skudra varēja izvairīties

04/03/2021 09:43
Nokopēts
Gļebs Zirjanovs un Pēteris Skudra

Vakar Kontinentālās hokeja līgas (KHL) klubs Rīgas “Dinamo” paziņoja par sadarbības izbeigšanu ar latviešu speciālistu Pēteri Skudru. Treneris, kurš Latvijas galvaspilsētā ierādās kā glābējs, bija spiests strādāt diezgan ekstrēmos apstākļos un deviņas uzvaras 60 mačos nevienu īpaši nepārsteidz.

Skaidrs, ka komandas sniegumu ietekmēja Covid-19 pandēmija un vairākas ar to saistītās sekas. Tomēr arī pats treneris pieļāva vairākas kļūdas, no kurām noteikti bija iespējams izvairīties. Protams, mēs nezinām, kā būtu, ja būtu. Bet vismaz no malas šķiet, ka dažus jautājumus bija iespējams kārtot pārdomāti, nevis haotiski.

Vārtsargu katastrofa

Katrā no Rīgas “Dinamo” veiksmīgajām sezonām komandai bija tiešām labs vārtsargs. Mikaels Telkvists,  Jakubs Sedlačeks, Martins Pruseks, Edgars Masaļskis – šie spēlētāji savulaik palīdzējuši rīdziniekiem ne tikai iekļūt “play-off”, bet arī samērā veiksmīgi tajā cīnīties. Stabilitāte šajā pozīcijā ir visai svarīga, jo, lai cik spēcīgs ir tavs uzbrukums, nav jēgas iemest septiņas ripas, ja tu ielaiž astoņas. To, kas notika ar vārtsargiem šajā sezonā, var nosaukt tikai par katastrofu, jo tā arī stabilitāte šajā pozīcijā netika atrasta.

Kopā tika iesaistīti astoņi vārtsargi, ar ko atkārtots KHL antirekords. Kā janvāra sākumā sarunā ar “Sportazinas” minēja KHL eksperts Leonīds Vaisfelds, tad bieži vien treneri pārāk uzticas hokejistiem, ar kuriem kaut ko sasnieguši, un Skudra nav izņēmums. Līdzīgi bija arī ar vārtsargiem [Iļjas Proskurjakova un Staņislava Gaļimova piesaistīšana sezonas sākumā]. Vēl jo vairāk izbrīna tas, ka Skudra, kurš pats savulaik bijis augsta līmeņa vārtsargs, tā arī nespējis laicīgi saprast, ka ar viņa izvēlēm nekas labs nesanāks. Nebrīnīsimies, ja kaut kad pēc pieciem desmit gadiem uzzināsim daudz ko interesantu no Zeina Makintaira gadījumā, ja viņu uzaicinās uz kādu Ziemeļamerikas podkāstu, piemēram, “Spittin’ Chiclets”.

Iļja Proskurjakovs

Iļja Proskurjakovs | Foto: Rīgas “Dinamo”/Kaspars Volonts

Amatu apvienošana

Vērojot “Dinamo” no malas rodas iespaids, ka Latvija zina kaut ko tādu, ko nezina sporta funkcionāri pasaules lielākajās līgās. Kārtējo gadu Rīgā tiek apvienoti ģenerālmenedžera un galvenā trenera amati, kas noved pie nepatīkamām sekām. Kā atklāja jau pieminētais Vaisfelds, ĢM darbs paredz 24/7 aktivitāti, bet trenerim diezgan daudz laika nepieciešams, lai trenētu. Rezultātā cieš gan komandas sniegums, gan komplektācija.

Sarunā ar aģentūru LETA priekškaru pavēra “Dinamo” padomes priekšsēdētājs Juris Savickis. “Vienmēr šos gadus mūsu galvenajam trenerim esam prasījuši, vai jums tiešām nav nepieciešams ģenerālmenedžeris? Kas mani patiesi izbrīnīja, viņi visi norādīja, ka spēs paši tikt galā,” atklāja “Dinamo” vadītājs. Ja trenerim tiešām tika piedāvāta iespēja atteikties no ĢM pienākumiem un šī iespēja netika izmantota, tad šī ir acīmredzama kļūda. Protams, kārdinājums ir liels. Jāsaprot, ka ne jau velti visos KHL klubos, kuri cer uz kaut ko lielāku nekā nepalikšana pēdējā vietā, viens cilvēks par ĢM un treneri nestrādā.

Pēteris Skudra

Pēteris Skudra | Foto: Kaspars Volonts / Rīgas “Dinamo”

Veids, kā tika atlaisti Rēdlihs un Meija

To, ka novembrī tika pieņemts lēmums šķirties no veterāniem Miķeļa Rēdliha un Ģinta Meijas, noteikti nevar uzskatīt par pārsteigumu. Te gan varam tikai atkārtot šajā rakstā uzdoto jautājumu – vai tad tiešām bija cerība, ka 36 un 33 gadus vecie uzbrucēji pēkšņi sāks mest ripas un spēlēs tā saukto fizisko hokeju, kādu Skudra vēlējās redzēt no komandas?

Iespējams, lēmums tika pieņemts emociju iespaidā un bija jāatlaiž kāds, lai komanda saņemtu signālu: ja šādi turpināsies, tad jūs varat kļūt par nākamo. Treneris spēja argumentēti paskaidrot savu lēmumu un viņa teiktajam grūti nepiekrist. Tomēr, kad veterāni tiek brutāli izmesti no komandas, tas nav labi ne organizācijai, ne trenerim, kurš šo lēmumu pieņēma. Tas bija tiešām drosmīgs un pat riskants lēmums, jo, kā parāda sezonas rezultāti, nevienam no tā labāk nekļuva.

Miķelis Rēdlihs

Miķelis Rēdlihs | Foto: Raimonds Volonts/Rīgas “Dinamo”

Komandas pārsātināšana ar leģionāriem

“Pa dienu es tiekos ar latviešu spēlētājiem, kas ir prioritāte, un strādāju arī ar eiropiešiem, bet pa nakti risinās darbs ar ziemeļamerikāņiem,” uzreiz pēc nozīmēšanas par “Dinamo” galveno treneri par savu dienas režīmu pastāstīja Skudra. Vairākkārt tika uzsvērts, ka pamatdoma ir piesaistīt pieredzējušos latviešu spēlētājus un trūkstošās pozīcijas aizpildīt ar kvalitatīviem leģionāriem. Sezonas sākumā kaut kas aizgāja greizi un “Dinamo” sastāvs vairāk atgādināja Ķīnas “Kunlun Red Star” vai Zagrebas “Medveščak”, nevis Rīgas klubu.

Nespēja vienoties ar Mārtiņu Karsumu, ar Artūru Kuldu, ar Oskaru Bārtuli, kuru pieredze noteikti būtu noderīga komandai un tajā pašā laikā piesaistīt vairāk nekā desmit leģionāru un pat nedot viņiem iespēju īsti sevi apliecināt. “Ar mani Skudra nav runājis. Varbūt nav mana telefona numura,” sarkastiski teica Bārtulis, kurš atbildēja uz jautājumu par komunikāciju ar “Dinamo”. Arī Kuldas situācija ir nepārprotama. “”Dinamo” skaidri pateica, ka neredz mani sastāvā, līdz ar to nekādu sarunu nebija,” oktobrī pastāstīja pieredzējušais aizsargs.

“Dinamo” vienmēr ir bijis stāsts par bilanci starp komandas latviskumu un labiem rezultātiem. Juliusam Šupleram, Pekam Rautakalio un Artim Ābolam tas ik pa laikam izdevās. Šosezon rezultātu nebija nedz ar ārzemniekiem, nedz ar vietējiem, kuri komandu sāka papildināt krietni vēlāk.

Mets Vaits

Mets Vaits | Foto: Maskavas apgabala “Vityaz”

Retorikas maiņa sezonas laikā

Pirms kāda laika lielisku frāzi par Rīgas klubu teica pieredzējušais Harijs Vītoliņš. “Katram trenerim, kurš dodas uz “Dinamo”, skaidri jāapzinās, ar kādu komandu viņam būs jāstrādā.” Savukārt pēc Skudras teiktā pirms sezonas izskatījās, it kā viņš atnācis laba līmeņa vienībā, nevis komandā, kuras pēdējais “play-off” turnīrs datējams ar 2014. gadu. “Mēs ar jauno ēru un stingrajiem griestiem vēlamies cīnīties par “play-off”. Gribam iedot sev iespēju, nevis tikai būt “play-off” komandai, bet arī pacīnīties par kaut ko vairāk. Mums uzdevums šosezon ir kļūt par stabilu izslēgšanas spēļu komandu,” noteica Skudra.

Neviens nesaka, ka trenerim jau pašā sākumā vajadzētu teikt, ka viss ir slikti. Tomēr sezonas gaitā treneris sāka sūdzēties – par hokejistu līmeni, par realizāciju, par to, ka treniņu kultūra ir zemā līmenī un vēl daudz par ko. Daudzās lietās viņam bija taisnība, tomēr tas, ka retorika tik strauji mainījās sezonas laikā, lika Skudras teiktajam vairāk izklausīties pēc taisnošanas un mēģinājuma atrast vainīgos.

Tuvojoties turnīra beigām, arvien biežāk bija dzirdams tas, ka treneris apmierināts ar komandas sniegumu, kaut gan “Dinamo” jau ilgu laiku bija nostabilizējusies Rietumu konferences pagrabā. “Skudru labi pazīstu, viņš nav slikts cilvēks, bet tēlo, ka viss ir kārtībā, stāsta, ka komanda spēlēja labi un pretenziju nav. Kā tev var nebūt pretenziju, ja komanda visu laiku zaudē?” jautā kādreizējais LHF prezidents Kirovs Lipmans.

Jāatzīst, ka kļūdu bija daudz. Tomēr būtu nepareizi teikt, ka viss ir slikti. Ir dažas lietas, par kurām Skudram var būt pateicīgi līdzjutēji un visa Latvijas hokeja sabiedrība. Par to vairāk raksta otrajā daļā, kas tiks publicēts pēc dažām dienām.

    Pagaidām neviens nav komentējis
logo

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām