Pleinics: šī brīža situācija parāda Latvijas basketbola nabadzību

Jau trešdien tiks dots starts FIBA Čempionu līgai basketbolā, kur startē arī pērnās sezonas Latvijas basketbola līgas vicečempioni BK “Ventspils”. Pirms starta Eirokausos Sportazinas.com sazinājās ar kluba valdes priekšsēdētāju Ralfu Pleinicu, lai īsā sarunā noskaidrotu ar komandu saistītās aktualitātes.

Vai sastāvam tika piesaistīti visi spēlētāji, kas bija kluba redzeslokā vai kāds darījums pēdējā brīdī arī gāja secen?

Mēs nokomplektējāmies diezgan laicīgi un kopumā tos spēlētājus, ko treneri izvēlējās, mēs arī piesaistījām sastāvam. Uz doto brīdi sastāvs ir tāds, kādu mēs to gribējām redzēt. Sagatavošanās ciklā ir ielikts nopietns darbs un mēs esam gatavi sezonai.

Kuluāros “Ventspils” sakarā tika locīts arī Armanda Šķēles vārds. Vai variet apstiprināt šo informāciju?

Jā, bija sarunas ar Armanda pārstāvjiem, pat ne viņu pašu, un bija doma mēģināt viņu piesaistīt komandas sastāvam, bet tas bija vairāk teorētiskā līmenī. Mēs arī apskatījāmies viņa veselības stāvokli. Kā jau teicu, tās bija vairāk tikai kā sarunas un tas arī viss.

Kā Jūs komentētu grupas sastāvu FIBA Čempionu līgā un kādi ir “Ventspils” mērķi šajā turnīrā?

Ja mēs skatamies pēc komandu sastāviem, tad mēs ne tuvu neesam favorītu statusā. Bet laukumā iet pieci spēlētāji un viņus vada treneri ar konkrētu spēles redzējumu un idejām, kā spēlēt. Jautājums ir, kā tos piecus spēlētājus konkrētajā brīdī saliks kopā uz laukuma. Līdz ar to, mēs arī ceram, ka mūsu izvēlētie spēlētāji būs nopietns spēks, lai būtu interesanti skatīties komandas spēli un mēs varētu nopietni pacīnīties par mūsu mērķi, kas ir izkļūšana no grupas.

Mēs favorīti nebūsim nevienā spēlē, bet darīsim visu, kas ir mūsu spēkos un vairāk, lai iekostu katram un cīnītos par iekļūšanu turnīra nākošajā stadijā.

Nevaru nepajautāt par izlasi. Ja Roberts Štelmahers tiktu uzrunāts par izlases galveno treneri, vai tas tiktu nopietni apsvērts kluba iekšienē?

Noteikti šī iespēja tiktu apspriesta, bet tā kā pamainījies ir kvalifikācijas turnīra formāts, nezinu gan, vai tas ir klubiem izdevīgāks vai gluži pretēji. Mēs jau esam aizmirsuši, kā tas notika vairākus gadus atpakaļ, kad jau bija šis formāts, kad izlašu spēles notika sezonas vidū. Savukārt līdzšinējā situācijā, kad spēles notiek vasaras periodā, treneris vai potenciālie izlases treneri, varēja tikt izrauti ārā no kluba sagatavošanās cikla un nebija kopā ar komandu jau no paša sākuma.

Nav nekāds noslēpums, ka Eiropā sastāvu komplektācija pārsvarā balstās uz galvenā trenera pleciem. Protams, ir menedžeri, sporta direktori un citi kluba funkcionāri, kuriem ir kaut kāda loma sastāva izvēles procesā, bet lielākoties to uzņemas galvenais treneris. Eiropā ir grūtāk uzspiest trenerim kādu savu konkrētu spēlētāju vai spēlētāju grupu. Nevar galvenajam trenerim nolikt priekšā un pateikt – šie ir jāņem. Eiropā klubi strādā nedaudz savādāk kā tas ir, piemēram, ASV, jo Eiropā ir ļoti reti gadījumi, kad klubs pieder kādām akciju sabiedrībām, kas nes peļņu. Eiropas klubi tiek dotēti un viņi tendējās uz sportiskā rezultāta sasniegšanu, bet par to, vairāk vai mazāk, katrā klubā atbild galvenais treneris.

Ja tiktu uzrunāts klubs vai pats Štelmahers, protams, mēs izskatītu šādu iespēju, bet vai lēmums būtu pozitīvs vai negatīvs, to es nevaru pateikt. Šobrīd Arnim Vecvagaram ir dota iespēja sevi parādīt, kā jau LBS ģenerālsekretārs teica. Vieta ir aizpildīta un šis jautājums vairs nav aktuāls.

Kā neziņa par klubu skaitu, kas piedalīsies čempionātā, un nevienādais spēļu skaits tajā ietekmē kluba darbu?

Šī būtu atsevišķas sarunas vērta tēma. Tur ir vesela gūzma ar lietām, kas ir jārisina un kuras notiek nepareizi. Nevienādais apļu skaits nav vienīgā lieta, kuru mēs uzskatam par nepareizu. Protams, ideālā Latvijas basketbola pasaulē būtu, ja visi spēlētu vienādu spēļu skaitu, lai nav situācija, kad kāds nospēlē 60 spēles, bet cits laiž puspensionāru režīmā un nospēlē 45. Tomēr tā ir 15 spēļu starpība. Tās ir 15 reizes pa 40 minūtēm, 15 iespējas vairāk spēlētajiem notraumēties un vēl citas lietas, kas var nospēlēt savu lomu. Tāda situācija, kāda ir šobrīd, arī parāda to basketbola nabadzību, kura šobrīd pastāv. Šeit katrs mēģina izdzīvot vien sev zināmā un sev labākajā veidā. Savā ziņā saprotu arī VEF, viņiem ir 24 spēles VTB turnīrā un slodze ar izbraukumiem.

Bet arī “Ventspils” spēlē Eirokausos un tās ir papildus 14 spēles un septiņi izbraukumi…

Labi, papildus vismaz 14 spēles un septiņi izbraukumi, bet tajā pašā laikā mēs arī būtu priecīgi, ja gadījumā mēs ātri izstājamies no Eirokausiem, mēs varētu turpināt sezonu normālā ritmā. Vai tā būtu Baltijas līga vai kāda cita alternatīva. Visiem jau labi nebūs nekad, bet spēlējot Baltijas līgā, spēlējot četrus apļus Latvijas čempionātā un tam klāt vēl nāk Eirokausi, tas nav iespējams, to vienkārši nevar fiziski izdarīt. Līdz ar to mēs spēlējam Latvijā četrus apļus un startējam FIBA Čempionu līgā. Tas ir tāds izdzīvošanas moments.

Tas, ka sezona jau tūlīt sākās, bet pāris dienas pirms tās nav skaidri zināms, cik komandas spēlēs čempionātā… Tā ir tāda interesanta situācija, bet kopumā uzskatu, ka sezona būs interesanta un redzēsim, kas no tā sanāks. Ņemot vērā arī to latviešu spēlētāju skaitu, kas atrodas ārzemēs un spēlē ne tajās augstākajās Eiropas līgās, sezonai ejot, es domāju, šie spēlētāji būs interesanti arī Latvijas klubiem. Domājams, ka tādos sastāvos, kā mēs šobrīd oktobrī redzam komandas, tās noteikti nebūs tādos pašos sastāvos arī martā, tāpēc sezona solās būt interesanta un jāskatās, kā tā izvērtīsies.