Rihards Bukarts: Neizteikšos par visu komandu, bet man bija ļoti smagas kājas

Latvijas izlases hokejisti ar ļoti lielu degsmi laukumā vēlās pārstāvēt savu valsti, dažkārt šai vēlmei pārvēršoties par lieku stresu, sarunā ar žurnālistiem teica Latvijas valstsvienības kapteinis Rodrigo Ābols. Jau ziņots, ka Latvijas izlase sīvā cīņā ar rezultātu 4:3 (0:2, 2:1, 2:0) uzvarēja Lielbritāniju, nosargājot vietu elites divīzijā un saglabājot izredzes uz iekļūšanu ceturtdaļfinālā.

“Viss čempionāts mums ir grūts, bet tomēr esmu priecīgs, ka mēs parādījām raksturu. Bija karsti uz soliņa, bet atradām veidu kā nomierināt nervus. Prieks par otro vairākuma maiņu, kuri atrisināja mūsu spēli, tāpēc cepuri nost viņiem un pārējiem, kuri darīja savu darbu,” teica Ābols. “Pārāk daudz devām laiku, visur bijām ļoti pasīvi un daudz atkāpāmies. Starp periodiem norunājām, ka jāspēlē aktīvāk, jāforsē viņus, nevis tikai jādāvina momentus viņiem.”

Trīs no četriem vārtiem Latvijas izlasei izdevās gūt vairākumā, taču šajā mačā rezultatīvs izrādījās vairākuma otrais virknējums. “Pirmā vairākuma maiņa nevienu reizi pat neiegāja zonā. Pat tuvu nebijām, lai ieietu zonā, un nevarējām uzvarēt iemetienus. Katram jāpaskatās uz sevi spogulī, kaut kur nav arī ķīmijas,” Ābols komentēja neveiksmīgo vairākumu.

Komandas kapteinis atzina, ka pasaules čempionātā, pārstāvot Latvijas izlasi, viņam spēle veidojas grūtāk nekā sezonas laikā spēlējot klubā. “Ja salīdzina, kā spēlēju klubā un izlasē, tas ir pavisam savādāk,” norādīja Ābols. “Spēlēt vārtu priekšā ir tas, ko es daru ikdienā klubā, bet tad es atnāku uz izlasi un kaut kādu iemeslu dēļ es esmu pavisam citādāks. Ierāvies sevī, kaut kur trūkst pārliecības. Vajag būt darbam ar sevi. Jo vairāk būs tādu momentu, tad ātrāk atnāks pārliecība un ticība sev. Tik ļoti gribās uzvarēt un pārstāvēt savu valsti, dzimteni, ka tas pārvēršas kaut kādā liekā stresā, kas traucē spēlēt.”

Pēc pirmās trešdaļas Latvija bija iedzinējos ar rezultātu 0:2, taču izlases kapteinis norādīja, ka pārtraukumā ģērbtuvē hokejisti centās saglabāt mieru, jo zināja, ka vēl nav spējuši laukumā parādīt labāko sniegumu. “Noskaņa bija diezgan mierīga,” stāstīja Ābols. “Kad nonācām iedzinējos, mēs nespēlējām savu spēli un to, ko bijām sarunājuši. Bija mirkļi, kad mēs to spēlējām, tad arī pārņēmām iniciatīvu. Visu laiku runājām, ka mūsu spēks ir ātrums, un, kad mēs spēlējām ātri, tad arī viņiem radās problēmas. Centāmies būt mierīgi, jo redzams uz laukuma bieži ripa pārlēca, piespēle aizgāja nepareizi, un lieki bļaustoties tikai radīt lieku stresu.”

“Paldies dievam, ka vinnējām šo spēli, jo tā tiešām nebija viegla,” atzina uzbrucējs. “Neizteikšos par visu komandu, bet man bija ļoti smagas kājas. Nevarējām atrast pareizo ritmu, nebijām uz viena viļņa – kāds kaut kur pārspēlē, kāds nenospēlē līdz galam. Cepuri nost treneru kolektīvam, ka pārgājām trijās maiņās un spēles ritms pilnībā izmainījās. Sākām spiest, bijām aktīvāki un gājām virsū.”

Bukarts, kurš šajā mačā izcēlās ar gūtiem vārtiem, kas ļāva panākt izlīdzinājumu, uzteica arī pretiniekus Lielbritānijas hokejistus, kuri divas no trīs trešdaļām bija vadībā. “Cepuri nost arī angļiem, jo viņi spēlē tādu hokeju, pret kuru ir grūti spēlēt,” pretiniekus paslavēja Bukarts. “Viņi mierīgi piespēlē aizsargs aizsargam, tad vidū, un mēs kaut kur pazaudējām savas pozīcijas. Taktiski viņi bija labi sagatavojušies. Katrs viņu metiens mūsu aizsardzības zonā bija bīstams. Bija atlēkušās ripas, rikošeti.”

Latvijas hokejists atklāja, ka pēc pirmās trešdaļas, esot iedzinējos ar 0:2, viņa komanda turpināja saglabāt mieru, jo zināja, ka vēl var parādīt laukumā labāku sniegumu. “Pēc pirmā perioda, kad bija 0:2, mierīgi savācāmies ģērbtuvē un izrunājāmies,” stāstīja uzbrucējs. “Galvenais, lai nebūtu nekāds egoisms, lai nesanāk pa vienam vilkt, kaut ko ņemt uz sevi, bet mēs mierīgi turpinām spēlēt. Turpinājām iet savu ceļu.”

“Šādi veidojas komandas un kolektīvi,” izcēla uzbrucējs. “Mēs parādījām, ka mums ir raksturs. Es saprotu, kā jūtās angļi, jo mums latviešiem arī bieži ir tādas problēmas – nenoturēt pārsvaru.” Bukarts, kurš jau ceturto maču spēlēja ar aizsargrežģi, žurnālistiem atklāja, ka tas ir tas pats režģis, ar kuru viņš spēlēja līdz 18 gadu vecumam, un aizsargrežģim nācies mērot garu ceļu no hokejista mājas pagraba līdz Tamperei.