Identiskie dvīņi Sedīni – nešķirami 17 gadus Vankūverā

Nacionālās hokeja līgas (NHL) kluba Vankūveras ”Canucks” zviedru dvīņubrāļi Daniels un Henriks Sedīni pirms nedēļas paziņoja, ka ir nolēmuši beigt profesionālo karjeru un šonakt aizvadīja pēdējo spēli pasaules spēcīgākajā hokeja līgā. Pienācis laiks atskatīties uz viņu karjeras interesantākajiem un nozīmīgākajiem brīžiem.

Karjeras sākums

Daniels un Henriks sāka trenēties hokejā jau piecu gadu vecumā, kad viņus ar šo sporta viedu iepazīstināja vecāki. Karjeras pirmajos gados zviedru dvīņubrāļi abi spēlēja centra uzbrucēju pozīcijas un vienlaicīgi viens ar otru laukumā atradās vien epizodiski. Viņi abi kopā spēlēt regulāri sāka vien tad, kad Daniels 14 gadu vecumā pārkvalificējās par kreisās malas uzbrucēju.

Sedīni bija pārāki par saviem vienaudžiem, tomēr paši sevi neuzskatīja par ļoti talantīgiem hokejistiem un nesaskatīja sevī nākotnes zvaigžņu potenciālu. Daniels un Henriks bija ārkārtīgi pārsteigti par to, ka aptuveni 15 gadu vecumā par viņiem interesi izrādīja NHL klubu aģenti, kuri regulāri zvanīja dvīņubrāļu vecākiem.

Negribēja šķirties

JIM ROGASH/AP

Pēc lieliski aizvadīta junioru pasaules čempionāta, veiksmīgas pielāgošanās pieaugušo hokejam un debijas Zviedrijas nacionālajā izlasē pasaules čempionātā Daniels un Henriks izpelnījās vēl lielāku uzmanību. Praktiski neviens vairs nešaubījās par to, ka zviedru dvīņubrāļus 1999. gada NHL draftā izvēlēsies pirmās kārtas sākumā, taču bija kāda ļoti nopietna problēma.

Daniels un Henriks nevēlējās doties uz Ziemeļameriku, jo viņi negribēja viens no otra šķirties un nespēja iztēloties spēlēšanu dažādās komandās. Zviedru dvīņubrāļu nonākšana vienā NHL klubā šķita nereāla, tomēr ”Canucks” ģenerālmenedžeris Braiens Burks paveica milzīgu darbu un pierunāja NHL draftā pirmās izvēles tiesības ieguvušo Atlantas ”Trashers” neizvēlēties nevienu no Sedīniem, kurus Vankūvera izraudzījās ar otro un trešo numuru.

Līdz debijai NHL bija vēl jāpagaida

Lai gan NHL draftā tiesības uz Danielu un Henriku ieguva viena komanda, zviedru dvīņubrāļi uzreiz nepārcēlās uz Ziemeļameriku un pavadīja vēl vienu gadu savā dzimtenē. Sedīni ieguva izglītību un aizvadīja pēdējo sezonu pirms došanās otrpus okeānam vietējā čempionātā slavenā kluba Ērnšeldsvīkas ”Modo” rindās.

Pasaules spēcīgākajā hokeja līgā slavenie dvīņubrāļi debitēja 2001. gada 5. oktobra spēlē pret Filadelfijas ”Flyers”. Sedīni aizvadīja diezgan bālu pirmo sezonu NHL (Daniels 75 mačos nopelnīja 34 punktus, bet Henriks 82 mačos tika pie 29 punktiem) un viņu talantu daudzi sāka apšaubīt, taču Vankūvera pirmo reizi piecu gadu laikā iekļuva izslēgšanas spēlēs.

NHL lokauts nāca par labu

JEFF VINNICK

Pēc četrām diezgan neizteiksmīgām sezonām ”Canucks” sastāvā Daniels un Henriks devās atpakaļ uz dzimteni, jo 2004. gadā lokauta dēļ tika atcelta visa NHL sezona. Zviedru dvīņubrāļi atgriezās ”Modo” sastāvā un atguva pārliecību par saviem spēkiem, kas ļāva viņiem pēclokauta gadā ievērojami uzlabot savu sniegumu un kļūt par ”Canucks” līderiem. Henriks 82 spēlēs savāca 75 punktus un kļuva par komandas otro rezultatīvāko sezonas spēlētāju, bet Daniels tikpat mačos sakrāja 71 punktu.

Triumfs olimpiskajās spēlēs kopā ar Zviedrijas izlasi

Dvīņubrāļi Sedīni nākamajā sezonā pēc NHL lokauta ne vien kļuva par Vankūveras līderiem, bet arī kopā ar Zviedrijas valstsvienību ieguva zeltu Turīnas olimpiskajās spēlēs. Daniels un Henriks nebija vieni no izlases rezultatīvākajiem spēlētājiem, taču viņi sniedza būtisku ieguldījumu komandas panākumus – Henriks astoņos mačos guva trīs vārtus un izdarīja vienu rezultatīvu piespēli, bet Daniels tikpat cīņās izcēlās ar vienu precīzu metienu un trim piespēlēm.

Labākās sezonas karjerā

NHL

Pirms astoņiem gadiem Henriks 82 regulārā čempionāta spēlēs nopelnīja 112 (29+83) punktus un aizvadīja savu rezultatīvāko sezonu karjerā. Viņš kļuva par visas līgas rezultatīvāko spēlētāju (par trīs punktu tiesu tosezon apsteidza vienu maču izlaidušo Pitsburgas “Penguins” kapteini Sidniju Krosbiju) un ieguva gan Ārta Rosa, gan Hārta trofeju. Tikmēr Daniels lauztas pēdas dēļ izlaida 15 spēles regulārajā čempionātā, tomēr 63 mačos viņš sakrāja 85 (29+56) punktus un arī aizvadīja savu tobrīd rezultatīvāko sezonu karjerā.

Henrikam nākamās sezonas sākuma tika uzticēti ”Canucks” kapteiņa pienākumi, kurus viņš pārņēma no divas sezonas kapteiņa statusā aizvadījušā vārtsarga Roberto Luongo. Savukārt Daniels kļuva par vienu no viņa asistentiem.

Pēc sava dvīņubrāļa kļūšanas par komandas kapteini Daniels nākamajā sezonā 82 regulārā turnīra spēlēs nopelnīja 104 (41+63) punktus un atkārtoja viņa sasniegumu. Daniels kļuva par līgas rezultatīvāko spēlētāju (par pieciem punktiem apsteidza Tampabejas ”Lightning” leģendu Martenu Sentluī) un palīdzēja Henrikam, kurš savāca par desmit punktiem mazāk (19+75), jau pirmajā sezonā kapteiņa statusā aizvest komandu līdz Stenlija kausa finālam.

Liktenīgais zaudējums

MARK VAN MANEN / PNG

Sedīni gan kopā ar ”Canucks” 2011. gadā Stenlija kausa finālsērijā septiņās cīņās atzina Bostonas “Bruins” pārākumu un neieguva prestižo trofeju (3-4). Sērijas pirmajos sešos mačos uzvarēja mājinieki, taču izšķirošajā spēlē Vankūvera zaudēja savā laukumā ar 0:4.

Daniels finālsērijā pret ”Bruins” izcēlās ar četriem (1+3) punktiem un ar 25 mačos sakrātiem 20 (9+11) punktiem kļuva par izslēgšanas turnīra ceturto rezultatīvāko hokejistu. Tikmēr Henriks finālā guva tikai vienus vārtus, taču 25 izslēgšanas cīņās viņš nopelnīja 22 (3+19) punktus un kļuva par izslēgšanas spēļu otro rezultatīvāko spēlētāju. Turklāt ”Canucks” kapteinis tikai par viena punkta tiesu atpalika no ”Bruins” līdera Davida Krejči (12+11).

Fantastiskais 2013. gada pasaules čempionāts

IIHF

Vankūvera iekļuva izslēgšanas turnīrā arī nākamajās divās sezonās, tomēr abās reizēs izstājās jau pirmajā kārtā. Pēc 2013. gadā piedzīvotās neveiksmes pret Sanhosē ”Sharks” (0-4) Sedīni uzreiz devās uz savu dzimteni, lai pievienotos Zviedrijas izlasei mājās notiekošajā pasaules čempionātā.

Lai gan Daniels un Henriks valstsvienībai pievienojās vien grupu turnīra noslēgumā, viņi abi kļuva par čempionāta vieniem no galvenajiem varoņiem un sniedza ļoti lielu ieguldījumu Zviedrijas kļūšanā par pasaules čempioni savu skatītāju klātbūtnē.

Henriks finālā guva divus vārtus un izdarīja vienu rezultatīvu piespēli pret turnīra lielāko pārsteiguma autori Šveici, ko zviedri sakāva ar 5:1. Četrās spēlēs viņš izcēlās ar deviņiem (4+5) punktiem. Savukārt Daniels tikpat mačos guva vienus vārtus un nopelnīja sešus punktus.

Pēdējās sezonas Vankūverā

NHLPA

“Canucks” ar Sedīnu palīdzību bija kļuvusi par regulāru izslēgšanas turnīra dalībnieci, tomēr komandas un zviedru dvīņubrāļu sniegums pamazām pasliktinājās. Pēdējo piecu sezonu laikā Vankūvera tikai vienu reizi kvalificējās izslēgšanas spēlēm (atkal izkrita jau pirmajā kārtā). Snieguma pasliktināšanās Danielam un Henrikam gan netraucēja aizvadīt vairāk nekā 1300 spēles NHL regulārajā čempionātā un sasniegt 1000 rezultativitātes punktu atzīmi.

Pēdējā gadā ”Canucks” sastāvā Henriks 82 mačos guva tikai trīs vārtus un nopelnīja 50 punktus, aizvadot savu sliktāko sezonu pēc NHL lokauta. Tikmēr Daniels 81 spēlē tika pie 55 (23+22) punktiem un aizvadīja savu trešo mazrezultatīvāko sezonu kopš NHL lokauta.

Zviedru dvīņubrāļiem neizdevās izcīnīt Stenlija kausu, taču ”Canucks” rindās viņi nospēlēja 17 sezonas kopā viens ar otru un aizvadīja fantastisku karjeru, par kādu varētu sapņot daudzi hokejisti. Sedīni sasniedza daudzus iespaidīgus individuālās statistikas rādītājus un kļuva par kluba leģendām.