Tas notika pirms 17 gadiem! Kur viņi ir tagad?

Vēsturiskā uzvara pār Krieviju notika šajā dienā pirms 17 gadiem. Vēljoprojām daudzi šo spēli sauc par Latvijas hokeja gadsimta maču.

Uzvarēt Krieviju viņu mājas čempionātā? Krievija spēlēja labākajā iespējamajā sastāvā. Ar tādiem vīriem kā Pavēls Burē, Valerijs Kamenskis un Aleksejs Jašins. Tas jaunajai Latvijas valstij bija kas nebijis. Pēc mača no prieka raudāja visi, bet Krievijas vēstniecības pakajē līksmoja fanu pūļi.

Mūsu mūris Artūrs Irbe pēc cīņas teica: “Es esmu dzīvojis 33 gadus šai saulē. Es dzīvoju visus šos 33 gadus šai dienai, šai spēlei. Un es būtu gatavs atdot vienkārši pus dzīvi… Vienkārši, vienam šādam hokeja mačam. Tur vairāk man liekas nav ko piebilst. Paldies visiem, kuri ticēja.“

“Parex” banka toreiz vārtu guvējiem izmaksāja lielas prēmijas. Arī Irbe saņema 5000 latu par savu varoņdarbu, bet nauda šeit visiem bija vienaldzīga, jo uzvaras cena bija neizmērojami lielaka par piešķirtajām prēmijām. Līdz ar šo cīņu izveidojās Latvijas hokeja identitāte un ticība tam, ka mēs lielajā hokejā esam uz palikšanu.

Kur viņi ir tagad? Cits kļuvis par lielu treneri, cits trenē jauniešus, bet divi no viņiem pošas ceļā arī uz 2017. gada Pasaules čempionātu. Kur mūsu varoņi ir pēc septiņpadsmit gadiem?

Artūrs Irbe

Tad 33 gadus vecais Irbe bija viens no NHL labākajiem vārtu vīriem. Nākošajā sezonā Karolinas “Hurricanes” vārtos regulārajā čempionātā stājās 77 (!) no 82 spēlēm. 2002.gadā sezonā kopā ar Karolīnas klubu aizspēlējās līdz Stenlija kausa finālam, kur gan atzina spēcīgā Detroitas “Red Wings” pārakumu.

Karjeru noslēdza 40 gadu vecumā. Pēc aiziešanas no NHL Artūrs vēl uzspēlēja Eiropā pārstāvot klubus Austrija un Slovākijā. Pēc karjeras beigām pieslēdzās trenera arodam. Ir bijis vārtsargu treneris tādās NHL komandās kā Vašingtonas “Capitals” un Bufalo “Sabres”.

Sergejs Naumovs

Rezerves vārtu vīrs Naumovs tajā laikā vēl nebija izsapņojis NHL sapni un cīnījās ASV zemākajās līgās, pārstāvot komandas tādas pilsetas Sandjēgo un Longbīčā. Pēc 2000. gadā nolēma atgriezties Eiropas hokejā un pārstāvēja tādas komandas kā Zviedrijas “Djurgardens”, Krievijas “SKA”, “Vitjaz” un “Khimik”.

Šobrīd, līdzīgi kā Irbe, ir pievērsies trenera arodam. Šajā sezonā ir vārtsargu treneris KHL klubā Jaroslavļas “Lokomotiv”. Ir darbojies arī Rīgas “Dinamo” un Mitišķu “Atlant” treneru kolektīvos.

Normunds Sējējs

2000.gadā Sējejs spēlēja Šveicē, pārstāvot otrās līgas komandu “Chur”, kur spēlēja arī izlases kapteinis Harijs Vītoliņš. Savas karjeras lielāko daļu aizvadījis Slovākijas un Čehijas līgās.

Pēdējas sezonas, būdams spēlējošais treneris, spēlēja “Riga 2000” komandā, par kuras pilnvērtīgu galveno treneri kļuva 2006. gadā.

Līdz ar Rīgas “Dinamo” izveidi tika nozīmēts kā komandas ģenerālmenedžeris. Divus gadus atbildēja par komandas komplektāciju KHL klubā Prāgas “Lev”. Pēdejo sezonu strādāja kā Rīgas “Dinamo” galvenais treneris, paralēli pildot arī GM funkcijas. Par nākotnes plāniem ziņu nav, jo Rīgas komanda ir gan jauna trenera, gan jauna ģenerālmenedžera meklējumos.

Kārlis Skrastiņš

Spēlēja pirmajā aizsardzības pāri ar Sējēju. Tad, tikko bija izkarojis sev vietu NHL un pārstāvēja Nešvilas “Predators”. NHL pārstāvēja tādas komandas kā Kolorado “Avalanche”, Floridas “Panthers” un Dalasas “Stars”.

2012. gadā nolēma atgriezties Eiropas hokejā un noslēdza viena gada līgumu ar Jaroslavļas “Lokomotiv”, tomēr nepiedzīvoja debiju KHL laukumos, jo kopā ar komandu gāja bojā traģiskā aviokatastrofā, dodoties uz pirmo sezonas spēli Minskā.

Viktors Ignatjevs

1999./2000. gada sezona bija pirmā, ko pēc ilga pārtraukuma, Eiropā aizvadīja Viktors. Bija pieprasīta “prece” Eiropas hokeja tirgū, jo bija sēdējis uz NHL sliekšņa. Spēleja tādos spēcīgos čempionātos kā – Zviedrijas, Vācijas un Krievijas stiprākajās līgās. Karjeru noslēdza 2010.gadā, spēlējot Holandes čempionātā.

Ignatjevs, kurš saņēmis Latvijas pilsonību par īpašiem nopelniem, pievērsās trenera darbam. Vairākus gadus bija Rīgas “Dinamo” treneru štābā, bet pēdējas sezonas bijis uz komandtiltiņa tādas KHL komandās kā Maskavas “Dynamo” un “Spartak”. Pēc aizvadītās sezonas atbrīvots no amata un ir jaunas komandas meklējumos.

Igors Bondarevs

Aizvadīja četrus Pasaules čempionāts un bija arī Olimpiskajā Soltleiksitijā. Profesionālās karjeras la

ikā izbaudījis ļoti daudz dažādu līgu un komandu. Sākot no Kolorādo kalniem Amerikā, līdz tālajai Habarovskas pilsētai Krievijā.

Karjeru noslēdza 2010. gādā, parstāvot Polijas komandu no Krākovas pilsētas. Šobrīd uz dzīvi apmeties Amerikā, bet ar hokeju profesionālā līmenī nav saistīts.

Rodrigo Laviņš

Stabila izlases vērtība vairāk pa 15 gadu garumā. Karjerju līdz pievienošanās Rīgas “Dinamo” veidojis gan Somijas, Zviedrijas un Krievijas spēcīgākajos čempionātos. Neskatoties uz aizsargam nelielo augumu kā zivs ūdenī jutās spēka spēlē un ne viena vien zvaigzne ir uzķērusies uz Rodrigo izliktā gurna.

Karjeru beidza vien pirms diviem gadiem, pārstāvot vietējā Ogres “Kurbada” komandu. Kļuva par šīs komandas treneri, tomēr ilgi amata nenoturējās.

Andrejs Maticins

Pieredzējušais aizsargs pēdejo Pasaules čempionātu aizvadīja tieši 2000.gadā Maskavā, spēlējot vienā pārī ar vairāk kā desmit gadus jaunāko Rodrigo Laviņu. Viņa pēdejā spēlē Latvijas izlasē gan bija divus gadus vēlāk. Pret ukraiņiem Olimpiskajā Soltleiksitijā.

Pēc karjeras beigām pievērsās trenera darbam. Sākotnēji viņš kļuva par U-20 izlases galveno treneri, bet vēlāk ar jauno hokejistu attīstīšanu sāka nodarboties dzimtajā Čerepovecā, kur 2013.gadā kļuva par KHL komandas “Severstal” galvenā trenera asistentu. Šādu pašu pozīciju Maticins ieņēma Vladivostokas “Admiral” klubā nākošajā sezonā, tomēr šobrīd strādā Ukrainā, kur vada “Donbass” klubu.

Atvars Tribuncovs

Šajā izlases modelī, tad 23 gadus vecais hokejists bija septītais aizsargs un spēlēja mazak par pārējiem. Tuvākajos gados kļuva par vienu no aizsardzības līderiem valstsvienībā. Profesionālo karjeru nepiekāpīgais aizsargs veidoja tādos Krievijā pazīstamos klubos kā Ufas “Salavat Julaev” un Maskavas “Spartak”.

Pēdējos gados spēlēja Latvijas un Baltkrievijas čempionātos. Nesen ogrēnietis, 40 gadu vecumā, paziņoja par karjeras noslēgšanu.

Harijs Vītoliņš

Izlases kapteinis un viens no uzbrukuma līderiem. Latviskās izlases motors un trenera Vasiļeva ieredzēts spēlētājs. Pēc nelielas NHL un AHL (tad IHL) ekspedīcijas deviņdesmito gadu sākumā, savu karjeru veidoja Šveicē.

Pēc karjeras noslēgšanas sāka darboties kā jauniešu treneris un bija nolēmis nobāzēties Šveicē uz dzīvi, tomēr planus izjauca bijušais maiņas partners Oļegs Znaroks, kurš Hariju sauca palīgā darbā ar Latvijas izlasi, tad KHL vienību no Maskavas – MVD, kas vēlāk pārtapa “Dynamo”. Divi Gagarina kausi, Krievijas izlases trenēšana tandēma ar Znaroku. Šobrīd KHL čempiones SKA un Krievijas izlases galvenais stratēģis.

Leonīds Tambijevs

Allaž pirmo maiņu spēlētājs izlasē. Veljoprojām Tambijevs ir visu laiku rezultatīvākais hokejists, kas mugurā vilcis Latvijas izlases kreklu. Profesionālajā karjerā piedzīvojis plašu ģeogrāfiju – Krievija, Šveice, Austrija.

Pēc karjeras beigām pievērsās jauniešu trenēšanai. Rīgas “Dinamo” sistēmā vairākus gadus atbildēja par HK “Rīga” – jaunajiem dinamiešiem. Šobrīd pacēlies nākamajā līmenī – vada VHL (pēc spēka 2. Krievijas līga) komandu no Sanktpeterburgas.

Grigorijs Panteļejevs

Iespējams viens no visu laiku talantīgākajiem spēlētājiem, kas pārstāvēja Latvijas izlasi. Jau 20 gadu vecumā debitēja NHL, pārstāvot Bosotnas “Bruins” klubu. Viņam pieder rekords – neviens no Latvijas pārstāvjiem pirmajā NHL sezonā nav bijis tik rezultatīvs kā Griša – 39 spēles 8 vārti un 6 piespēles.

Karjeras beigas aizvadīja vairākas otrās šķiras līgās Eiropā, bet pēc slidu kāršanas uz nagliņas atgriezās dzimtajā Krievijā. Vairākus gadus par Panteļejevu nekas nebija dzirdēts, bet pēdējos piecus gadus viņš strādā Rostovas hokeja saimniecībā. Šobrīd vada Rostovas vienību, kas cīnās Krievijas 3.līgā.

Aleksandrs Semjonovs

Gadsimta mačā iemeta divus golus Krievijas vārtu vīram Ilja Brizgālovam par ko saņēma uzslavas vairāku gadu garumā.

Gandriz visu karjeru centra uzbrucējs aizvadīja Zviedrijā, pārstāvot dažādus klubus gan augstakajā, gan “Allsvenska” divīzijā. Pēc karjeras noslēgšanas palika Zviedrijas pilsētiņā Arboga un pievērsās jauniešu trenēšanai. Tāpat ik pa brīdim palīdzot uz Zviedriju pārcelties kādam latviešu jaunietim.

Juris Opuļskis

Malējais uzbrucējs bez Maskavas 2000 vēl uzspēlēja vien 2001. gada čempionātā Ķelnē. Karjeru rezultatīvi aizvadīja Vācijas zemākajās līgās. Pēc spēlet beigšanas Juris aktīvi iesaistījies Latvijas hokeja dzīvē, darbojoties Rīgas “Dinamo” lielprojektā. Pārsvarā menedžejot jauniešu komandu HK Rīga, bet brīžiem arī piesedzot Normundu Sējēju kā jau lielās komandas ģenerālmenedžeri.

Aleksandrs Ņiživijs

26 gadu vecumā tehniskais uzbrucējs jau bija stabila izlases vērtība. Tāpat klubu karjerā Ņiživijs bija atradis savu vietu un veiksmīgi spēlēja Krievijas spēcīgākajā līga, kur bija pieprasīta “prece”. Pēc Rīgas “Dinamo” atjaunošanas atgriezās Rīgā un kļuva par vienu no komandas ikonām.

Pēc karjeras beigām 2014.gadā pievērsās trenera darbam. Darbu atrada Rīgas “Dinamo” sistēmā – sākotnēji galvenajā komandā, bet vēlāk darbā ar junioru komandu.

Aleksandrs Beļavskis

Maiņā kopā ar Kerču un Fanduļu ik gadu rādīja brīnumus. Ar piuaretēm dzina izmisumā pretinieku aizsargus. Beļavskis ir Zviedrijas hokeja kluba “Bjorkolven” leģenda. Gandrīz visu karjeru tehniskais uzbrucējs aizvadīja šajā zemē. Pēc karjeras beigšanas pievērsās trenera darbam.

Pēc vairākiem gadiem jauniešu hokejā sagaidīja savu lielo iespēju – vadīt Latvijas hokeja izlasi. Tiesa, Kirovs Lipmans iespēju deva vien uz gadu – 2016. gada PČ. Šobrīd atgriezies “Bjorkolven” un strādā ar U-20 komandu.

Aleksandrs Kerčs

Visu laiku otrs rezultatīvākais Latvijas izlases spēlētājs. Bija slavens ar savu “Kerča Pauzi”. Karjeras laikā paspēja aizvadīt piecas spēles slavenajā Edmontonas “Oilers” vienībā NHL, bet lielāko karjeras daļu aizvadīja Eiropā – Vacijas hokeja līgā.

Karjeru nesteidza beigt un vēl 46 gadu vecumā spēlēja Latvijas čempionātā, gluži kā Jaromirs Jagrs.

Vjačeslavs Fanduļs

Ilgadējās triecienmaiņas centrs, kas karjeras lielāko daļu aizvadīja Danijā, regulāri būdams viens no līgas rezultativākajiem spēlētājiem.

Pēc karjeras beigām iemēģināja sevi trenera lomā, tomēr Ogres “Kurbadā” ilgi neuzkavējās. Ir kandidējis Ogres pašvaldību vēlešanās.

Jānis Sprukts

Trenera Vasiļeva lēmumu uz Pasaules čempionātu līdzi ņemt, tad tikai 18 gadus, veco Jāni Spruktu apšaubīja daudzi. Tomēr jaunais uzbrucējs spēlēja ar lielu degsmi un nevienu nepievīla.

Izveidojās par labu centra uzbrucēju. Tika līdz savam sapnim – spēlēt NHL, kur dažas spēles viņam Floridas “Panthers” sastāvā. Vienīgais no 2000. gada izlases, kas spēlētāja statusā dosies arī uz 2017. gada čempionātu. Aizvadīto sezonu spēlēja Alpu hokeja līgā.

Aigars Cipruss

Uz 2000. gada čempionātu ieradās kā viens no rezultatīvākajiem Somijas komandas “Pelicans” hokejistiem. Nakamajās sezonās spēlēja tādā spēcīgās komandās kā Helsinku “Jokerit” un Krievijas grandā “Spartak”. Karjeras norietā vienu sezonu paspēja aizvadīt atjaunotajā Rīgas “Dinamo”.

Pēc karjeras beigām pievērsās trenera darbam. Strādājis ar Lietuvas jauniešu komandu MHL-2 līgā, Baltkrievijas komandu no Grodņas, bet aizvadītajā sezona bija Rīgas “Dinamo” treneru štābā.

Sergejs Seņins

Bieži braucienam uz Pasaules čempionātu tika iekļauts kā viens no pēdējiem, tomēr savā kontā ierakstīja arī 2002. gada Olimpiskās spēles Soltleiksitijā. 2000.gada Maskavas čempionāts arī palika kā pēdējais.

Karjeras laikā parstāvējas dažādus klubus un ģeogrāfija diezgan plaša – Vācija, Dānija, Zviedrija un Izreala, kur pierakstīta arī viņa pēdējā darba vieta.

Artis Ābols

Ceturtās maiņas uzbrucēja Ābola rēķina kopumā četri pasaules čempionāti. Bez Maskavas 2000. gadā uzbrucējs piedalījās arī 99., 01. un 02. gada čempionātos. Par izcilu spēlētāju nekļuva, tomēr pievērsoties trenera darbam jau sasniedzis panākumus. Pasaules otrajā spēcīgākajā līgā KHL vadījis gan Rīgas “Dinamo”, gan trešo sezonu aizvadīs pie Toljati “Ladas” stūres. Šobrīd iekļauts treneru korpusā braucienam uz PČ 2017.

Treneris Haralds Vasiļjevs

Latviskās identitātes veidotājs tika celts debesīs pēc 2000.gada čempionāta, tomēr nākošaja gadā, kad izlases sastāvs kļuva vēl spēcīgāks (Sandis Ozoliņš, Sergejs Žoltoks u.c) izlase spēlēja vāji. Pēc 2001. gada čempionāta Vācijā tika atbrīvots no amata.

Lielāko trenera karjeras daļu bijušais Rīgas “Dinamo” uzbrucējs pavadīja Vācijā, strādājot ar komandām Krēfeldes pilsētā.

Atrgiezās arī kā treneris izlasē. Uz Olimpiskās kvalifikācijas turnīru, kad pēķšni no amata aizgāja Leonīds Beresņevs. Tomēr ilgstošu sadarbību LHF prezidents Kirovs Lipmans “vecajam draugam” nepiedāvāja.

Šobrīd atgriezies Latvijā un vada Jelgavas komandu.