Tramplīns uz pieaugušo hokeju vai pēdējais turnīrs? Kas noticis ar 2017. gada U20 izlašnieku karjerām?

Aizvadītais U20 pasaules čempionāts hokejā kārtējo reizi parādīja, ka mūsu juniori no pasaules vadošajām hokeja nācijām atpaliek gan meistarībā, gan domāšanas ātrumā. Savukārt valstsvienības galvenais treneris Artis Ābols pieminēja arī fizisko sagatavotību, norādot, ka tās trūkums tieši ir iemesls tam, ka Latvijas hokejisti nobriest vēlāk nekā zviedru, kanādiešu vai amerikāņu vienaudži, kuri jau 18-19 gadu vecumā ir gatavi spēlēt ar pieaugušajiem.

Tomēr pēc katra turnīra aktuāls ir arī cits jautājums – cik no šiem jauniešiem paliks hokejā un nākotnē būs palīgi arī pieaugušo izlasei? Jo, kā zināms, jo vairāk hokejistu, jo lielāka konkurence, lai nebūtu tā, ka jau īsi pēc pasaules čempionāta beigām trenerim jau aptuveni zināms, kurš izlasē spēlēs nākamgad. No šī gada U20 modeļa lielākas cerības tiek saistītas ar Sandi Vilmani, Danu Ločmeli, Niku Feņenko, Ēriku Mateiko, Rodžeru Bukartu un, varbūt, dažiem citiem.

Par to, cik liels būs 2024. gada U20 izlases pienesums, mēs uzzināsim vien pēc pāris gadiem. Tikmēr es piedāvāju ielūkoties pagātnē un paskatīties, kā attīstījusies hokejista karjera tiem spēlētājiem, kuri 2016. gada beigās un 2017. gada sākumā spēlēja pasaules čempionātā. Izvēle nav nejauša – šī ir pēdējā reize pirms 2022. gada, kad mūsējie spēlēja elites divīzijā, diemžēl nenoturoties tajā.

Vārtsargi

Denijs Romanovskis (noslēdzis karjeru). Vārtsargs U20 čempionātā nospēlēja vien piecas minūtes, kuru laikā otrajā periodā spēlē pret Krieviju (1:9) ielaida trīs ripas un tika nomainīts. Aizvadot vēl trīs sezonas Latvijas čempionātā, Romanovskis kļuva par treneri un funkcionāru, pašlaik viņš ir “Kurbada” ģenerālmenedžeris, vārtsargu treneris un trenera asistents vairākās komandās kluba sistēmā.

Gustavs Dāvis Grigals (Atlantas “Gladiators”, ECHL). Latvietis 2017. gada vasarā devās uz Ziemeļameriku, kur pavadīja vienu sezonu Ziemeļamerikas hokeja līgā (NAHL) un piecas sezonas NCAA. Vārtsargs ik pa laiku ir starp pieaugušo izlases kandidātiem, 2022. gadā arī aizbrauca uz PČ kā trešais vārtsargs. Pašlaik spēlē Nešvilas “Predators” sistēmā, tiesa, zemākajā līmenī – Austrumu krasta hokeja līgā (ECHL).

Mareks Mitens (bez kluba). Mitena ceļš profesionālajā hokejā ir līdzīgs – došanās uz NCAA, iegūta izglītība un mēģinājumi izsisties līdz Ziemeļamerikas hokeja piramīdas virsotnei, pārsvarā gan spēlējot ECHL. Ik pa laikam tika uzaicināts uz izlases treniņnometni. Šosezon nolēmis atgriezties Eiropā un karjeru, visticamāk, turpinās Kladno “Rytiri”.

Aizsargi

Eduards Hugo Jansons (“Vlci”, Slovākijas pēc spēka otrā līga). Pēc dalības U20 izlasē vēl vairākus gadus tika izsaukts uz pārbaudes spēlēm ar pieaugušo izlasi, bet kopš 2019./2020. gada sezonas izlasē vairs nav spēlējis. Pēdējos gados karjera virzās uz leju – Čehijas otrā līga, Polija, Slovākijas otrā līga.

Gvido Jansons (bez kluba). Liepājnieks jau 16 gadu vecumā devās uz Ziemeļameriku, kur pavadīja vairākas sezonas junioru līgās un vienu – NAHL. Pēc U20 turnīra devās uz NCAA, ieguva izglītību un pēc četrām sezonām atgriezās Eiropā. 2021./2022. gada sezonu sāka Zviedrijas trešajā līgā, turpināja Čehijas otrajā līgā. Pagājušajā sezonā nekur nespēlēja. Pieaugušo izlasē aizvadījis divus pārbaudes mačus.

Kristiāns Rubīns (MoDo, Zviedrija). Viens no spilgtākajiem savas paaudzes hokejistiem, viens no bronzas izlases varoņiem, kurš panāca izlīdzinājumu, bet vēlāk arī guva uzvaras vārtus spēlē pret trešo vietu pret ASV. Nākamajā gadā pēc U20 čempionātā piedzīvoja debiju arī pieaugušo PČ, paralēli spēlēja Toronto “Maple Leafs” sistēmā un pat aizvadīja trīs mačus NHL. Varētu teikt, ka ir izlases pamatsastāva spēlētājs, šosezon nolēmis uzspēlēt Eiropā.

Maksims Ponomarenko (Sarpsborgas “Sparta”, Norveģija). Aizsargs veiksmīgi “integrējies” Norvēģijas hokeja sistēmā, kurā viņš spēlē jau kopš pusaudža gadiem. Dalība U20 čempionāta elites divīzijā neko īpaši nemainīja – lai arī nākamo sezonu viņš uzsāka Zviedrijas pēc spēka otrajā līgā, tomēr jau sezonas laikā atgriezās Norvēģijā un kopš tā laika turpina spēlēt šīs valsts augstākajā līgā. Pieaugušo izlasē aizvadīti seši mači.

Kristaps Zīle (Litvinovas “Verva”, Čehija). U20 izlases kapteinis, kurš PČ nopelnīja katastrofālu lietderību -10. Junioru izlases laikā jau spēlēja Rīgas “Dinamo” sistēmā, kas viņa nākotni noteica krietni vairāk nekā dalība U20 PČ. Pēc “Dinamo” pazušanas no KHL kartes spēlē Čehijā, stabils Latvijas izlases spēlētājs, otrais pēc Kārļa Skrastiņa “dzelzs vīrs”.

Zīle par savainojumiem: Žoklis bija lauzts trijās vietās, iekšā stāv seši “metāli” 

Tomass Zeile (“Mogo/LSPA”, OHL). Šis aizsargs karjeras laikā paspējis piedzīvot spēlēšanu ASV studentu līgā, kā arī Zviedrijas trešo, un pat ceturto līgu. 2019./2020. gada sezonā atgriezās dzimtenē. 2022./2023. gada sezonu izlaida, šosezon atsācis karjeru “Mogo/LSPA” rindās. Piedalījies sešos pārbaudes mačos Latvijas izlasē.

Kārlis Čukste (“Brynas”, Zviedrijas pēc spēka otrā līga). Latviešu aizsargs 2016./2017. gada sezonā sāka spēlēt NCAA, paralēli iegūstot izglītību. Pēc tam bija vēl viena sezona Ziemeļamerikā, kam sekoja atgriešanās Eiropā – Rīgas “Dinamo”, Lahti “Pelicans”, Tršinecas “Ocelari” un “Brynas”. Kopš sezonas, kad Čukste atkal ir “tuvāks” izlašu treneru acīm, regulāri spēlē valstsvienībā.

Rimants Zeilis (bez kluba). Vēl viens hokejists, kuram dalība U20 PČ faktiski neko nedeva – sekoja divas sezonas “Zemgale/LLU” rindās, viena izlaista sezona un divas sezonas JAHL. Kopš 2022. gada profesionāli nespēlē.

Uzbrucēji

Eduards Tralmaks (Kladno “Rytiri”, Čehija). Arī Tralmaks pēc spēlēšanas U20 izlasē devās uz NCAA, pēc četrām sezonām izmēģināja spēkus Bostonas “Bruins” sistēmā un, nesagaidot iespēju NHL, nolēma doties uz Eiropu. Šosezon paspējis aizvadīs vairākus pārbaudes mačus izlasē un noteikti iekritis acīs treneriem, nav šaubu, ka būs starp kandidātiem arī pavasarī.

Rihards Puide (Belinzonas “Rockets”, Šveices pēc spēka otrā līga). Uzbrucējs jau ilgus gadus spēlē Šveicē un U20 čempionāts viņa karjeras attīstība vektoru nav mainījis – hokejists Šveices pēc spēka otrajā līgā (SL) nospēlējis vairāk nekā 250 spēles. Debiju pieaugušo izlasē gan (pagaidām?) nav sanācis piedzīvot.

Mārtiņš Dzierkals (“Skelleftea”, Zviedrija). Šis hokejists tika uzskatīts par vienu no šīs paaudzes perspektīvākajiem, par ko liecina arī izvēle ar 68. numuru 2015. gada draftā. Tomēr Dzierkalam neizdevās nostiprināties pat AHL. Viņa CV ir ieraksti par spēlēšanu Rīgas “Dinamo”, Mikeli “Jukurit”, Čehijas vienībās “Plzen” un “Motor”, bet pašlaik spēlē Zviedrijā. Stabils izlases spēlētājs kurš, kā izskatās, savu potenciālu līdz galam nav realizējis.

Renārs Krastenbergs (Grācas “99ers”, Austrija). 2017. gada U20 PČ rezultatīvākais spēlētājs Latvijas izlasē arī nesekmīgi mēģināja izsisties caur Ziemeļameriku, bet augstāk par ECHL netika. Spēlējis “Dinamo”, Allsvenskan, pašlaik spēlē Austrijā, regulāri tiek izsaukts uz izlasi.

Erlends Kļaviņš (bez kluba). Šī hokejista vārds, visticamāk, hokeja līdzjutējiem neko neizsaka, un tam ir arī iemesls, jo dažus gadus pēc dalības U20 čempionātā viņš noslēdza karjeru. Viņa pēdējais klubs ir “Valenciennes” no Francijas trešās līgas.

Roberts Baranovskis (“Golden Sharks”, Beļģijas-Nīderlandes līga). Šis spēlētājs karjeras laikā piedzīvojis arī pozīcijas maiņu, no uzbrucēja kļūstot par aizsargu. Pēc U20 PČ piecas sezonas spēlēja Ziemeļamerikā, pagājušo sezonu pavadīja “Mestis” līgā kopā ar “Zemgale/LLU” vienību, bet šosezon karjeras turpināšanai izvēlējies visai eksotisku čempionātu.

Valters Apfelbaums (“Prizma”, OHL). Ja Latvijas čempionāts būtu laba līmeņa turnīrs ar lielu skatītāju interesi, tad Apfelbaums noteiktu kļūtu par “franšīzes spēlētāju”. Gan pirms U20 čempionāta, gan pēc tā viņš spēlē “Prizmas” komandā, spēļu skaitam jau pārsniedzot 150 un tuvojoties 200.

Roberts Bļugers (bez kluba). Jā, tas ir Teodora Bļugera brālis, kurš pēc spēlēšanas U20 elitē vēl piecas sezonas pavadīja Ziemeļamerikā, bet kopš 2022. gada ir bez kluba.

Ričards Bernhards (GKS, Polija). Kad uzbrucēju izsauca uz U20 komandu, viņš spēlēja ne tās labākajās ASV junioru līgās. 2017. gadā viņš pievienojās Jelgavas hokeja sistēmai un tur nospēlēja piecas sezonas, pa vidu uz vienu sezonu aizbraucot uz Zviedrijas trešo līgu. Ar jelgavniekiem spēlēja arī “Mestis” līgā, bet šogad spēlē Polijā. Lielajā izlasē aizvadījis piecus pārbaudes mačus.

Rūdolfs Balcers (Cīrihes “Lions”, Šveice). Laikam talantīgākais hokejists no šīs komandas. Nākamo sezonu pēc spēlēšanas U20 čempionātā viņš pavadīja AHL un piedzīvoja spilgtu debiju Latvijas izlasē, sakrājot sešus (4+2) punktus 2018. gada pasaules čempionātā. Sekoja arī debija NHL, vairākas klubu maiņas un atkal nonākšana AHL bez izsaukšanas uz augšu. Viens no izlases līderiem šosezon spēlē Šveicē, kur mēģina atgūt rezultatīvu spēli.

Balcers par atgriešanos NHL: Iekšā sēž doma, ka tas ir iespējams

Filips Buncis (“Vasterviks”, Allsvenskan). U20 vecumā Buncis bija viens no līderiem – izlasē viņam uz formas bija “A” burts, bet NAHL vienībā “Tomahawks” viņš tika iecelts par kapteini. Pēc spēlēšanas U20 izlasē Buncis spēlēja hokeju NCAA un mācījās, atgriezās Eiropā un mainījis vairākus klubus, pirms šīs sezonas nonākot Zviedrijas otrajā līgā. Ik pa laikam ir starp kandidātiem un arī piedalās pārbaudes spēlēm, bet uz dalību PČ vismaz pagaidām nepretendē.

Deniss Smirnovs (“Kloten”, Šveice). Šosezon savainojuma dēļ par šo uzbrucēju dzirdam mazāk nekā parasti. U20 vecumā bija viens no līderiem savā komandā – Smirnovs bija Ženēvas “Servette” U20 vienības kapteinis. Arī viņam dalība junioru pasaules čempionātā nekļuva par atspēriena punktu – uzbrucējs turpināja spēlēt Ženēvā, kuras rindās debitēja Šveices līgā un arī kļuva par čempionu, nospēlējot vairāk nekā 200 mačus. Ja iepriekš bija mazliet ārpus izlases treneru redzesloka, tad kopš Harija Vītoliņa kļūšanas par valstsvienības stūrmani regulāri spēlē pamatsastāvā.

Lēciens virs galvas vai pelnītā pozīcija – kā vērtēt U20 izlases astoto vietu?

Vītoliņš par U20 izlasi: Gribējās vairāk redzēt to, ka mūsējie nebaidās spēlēt hokeju