Trenera Raimonda pieraksti | Kad visi esam uz viena viļņa, varam spēlēt ļoti kvalitatīvi un skatāmi

Šis gads Latvijas izlasei ir īpašs, jo tai ir iespēja pasaules čempionāta mačus aizvadīt savās mājās Rīgā. “Sportazinas.com” piedāvā lasītājiem skatu no iekšienes, jo ik pa laikam savās domās dalīsies viens no valstsvienības galvenā trenera Harija Vītoliņa palīgiem Raimonds Vilkoits. Šoreiz viņš atskatījās uz grupu turnīrā paveikto.

Pirmajos mačos [pret Kanādu un Slovākiju] iesākām mazliet nervozi, mazliet pietrūka pacietības nospēlēt vienkārši, kā arī mazliet pietrūka spēļu ritma, ko caur šīm spēlēm mēs ieguvām. Centāmies kontrolēt lietas, ko varam kontrolēt, izlabot kļūdas un iet ar ticību uz priekšu.

Spēle pret Čehiju bija emocionāla. Katrs centās stādāt uz komandu visas spēles garumā un pēc noslēdzošās svilpes tikai domāt par to, kas tālāk. Tas deva pārliecību, ka strādājot visi kopā varam aizvadīt ļoti saturīgu maču. Vai to var saukt par lūzuma punktu? Grūti teikt. Taču tas mums noteikti palīdzēja emocionālā ziņā. Bet kopumā varu teikt, ka katra spēle ir svarīga šajā turnīrā un katrai spēlei gatavojamies nopietni.

Spēlēs pret Čehiju un Šveici spēlējām ļoti pacietīgi un centāmies turēt laukuma vidu. Zinājām, ka būs iespējas iemest, taču aizsardzībā bija jāspēlē pašaizliedzīgi un pacietīgi. Spēlēs pret Norvēģiju, Kazahstānu un Slovēniju centāmies spēlēt mazliet aktīvāk, taču tajā pašā laikā pievērsta liela uzmanība spēlei aizsardzībā. Kopumā var teikt, ka, ka atkarībā no pretinieka, pielāgojam nianses, taču cenšamies stingri turēties pie sava spēles stila.

Pirms spēles ar Šveici bija patīkams satraukums. Šādi mači ir ļoti aizraujoši gan no skatītāju, gan no komandas puses. Pirms spēles pārrunājām nianses un ar domu, ka viss ir mūsu rokās, devāmies laukumā. Par savainojumiem līdz noslēgumam gan runāt negribas. Varu teikt tikai to, ka ir brīži, kad spēlētāji parāda ļoti stipru raksturu. Par spēlēm kopumā runājot, mūsu spēks ir vienotībā. Kad visi esam uz viena viļņa un darām komandas darbu, atstājot savas ambīcijas otrajā plānā, varam spēlēt ļoti kvalitatīvi un skatāmi. Svarīgi spēlēt visiem kopā gan uzbrukumā, gan aizsardzībā. Tas arī ir tas, kas krīt acīs, skatoties spēli no augšas.

Par ripu bloķēšanu runājot, ir daudz detaļas, kas ir šajā spēles elementā. Gan mentālas, gan tehniskas. Šajā ziņā galvenais ir vēlme ripu nobloķēt. Te var runāt gan par metiena līnijas izvēli, gan par nūjas pozīciju, gan par ķermeņa pozīciju, bet, manuprāt, pirmais ir vēlēšanās nobloķēt.

Pie pilnām tribīnēm ir patīkami strādāt, tas dzen uz priekšu. Skatītāju atrašanās hallē uzlabo atmosfēru. Visa arēna ir Latvijas krāsās. Tās ir neaprakstāmas sajūtas, kad redzi šo skatu. Brīdī, kad sapratām, ka esam iekļuvuši ceturtdaļfinālā, biju ļoti priecīgs, mēs visi bijām. Taču, šodien šo rakstot, emocijas ir mazliet nosēdušās un mēs gatavojamies nākamai spēlei pret Zviedriju, čempionāts turpinās.

Šogad pirms spēlēm eju uz sarunām ar Latvijas žurnālistiem. Atmosfēra, šķiet, nav saspringta, visi jautājumi par spēli pārsvarā. Pirmajā reizē bija satraukums, bet tagad jau esmu pieradis. Cenšos nespekulēt un neizteikt minējumus atbildēs, arī jautājumi visi ir saprotami. Tāpēc esmu priecīgs pastāstīt to, ko zinu.