Umbraško par “Rīgas Zeļļu” pamešanu: Nepiekrītu lietām, par ko bija pretenzijas
Bijušais basketbola komandas “Rīgas Zeļļi” galvenais treneris Juris Umbraško sarunā podkāstā “LV basketbols” atskatījies uz laiku Rīgas klubā un tā pamešanu šīs sezonas laikā.
Jāatgādina, ka pirmajā sezonā Umbraško vadībā “Rīgas Zeļļi” kļuva par Latvijas vicečempioniem, bet pērn guva otro vietu “Optibet” Latvijas-Igaunijas līgā. Umbraško komandu vadīja kopš tās dibināšanas 2023. gada vasarā, bet februārī klubs nolēma veikt galvenā trenera nomaiņu. Par Rīgas vienības stūrmani kļuva Dāvis Čoders.
“Uzvaras visā sākuma procesā, kas veidojās ar sportisko rezultātu, tur domāju, ka tas bija mans darbs, ko izveidoju, lai pēkšņi man sāktu prasīt vēl un vēl,” izteicies Umbraško. “Tas viss auga un likās pašsaprotami, ka visu laiku vinnē, bet tur apakšā ir darbs, kas notiek. Spēlētājus, kurus pirms diviem, trīs gadiem Latvijā negribēja ņemt, tad viņi sāk performēt, tu viņus trenē, bet to jau neviens neredz. Tad arī veidojās prasības.”
“Tas ir visu laiku, bet, ja gribi būt trenera darbā, tā ir normāla prakse. Tam daļēji jābūt, lai kaut kur notiek virzība,” atzinis treneris. “Vienkārši es esmu no tiem cilvēkiem, kas pats jau izdara un man ir savi mērķi. Pats esmu diezgan ilgi bijis profesionāls sportists un ir zināms, kā iet uz mērķiem un sasniegt tos.”
Par “Rīgas Zeļlu” pamešanu
“Par beigu jautājumu… Profesionālajā sportā ir tā, ja kaut kas nestrādā, tad ir jāatrod kāds vainīgais,” norādījis Umbraško. “Kā treneris parakstoties jau zināju, ka tas var būt jebkurā momentā. Man ir iespēja būt zem spiediena un būt tam cilvēkam, kas arī iet un trenē sevi caur to, kā padarīt sevi spēcīgāku, lai nākamajā līmenī esi gatavs. Lai spertu jaunu soli arī ir jāpamaina kaut kas, lai attīstītos.”
“Man kaut ko stāstīt, atgādināt ir bezjēdzīgi. Esmu profesionālis un zinu savu lietu, ja tā skar mani, tad priekš kā tur [runāt] baigi augstos toņos, vienkārši normalizē sarunu, lai tā ir konstruktīva un viss,” atklāja Umbraško. “Tika sarunāts tā, ka viss līgums tiks izpildīts, abpusēja vienošanās un viss. Protams, ka tas ir viņu lēmums, jo sākuma virzība veidojās no kluba īpašniekiem. Tam, ko viņi grib pateikt, es, piemēram, nepiekrītu. Nepiekrītu tām lietām, par ko bija pretenzijas, bet tā ir mana puse un viņi var man izvirzīt pretenzijas. Tāpat kā jebkurā dzīves situācijā, vai nu tu vari strīdēties, vai vari normāli konstruktīvi izrunāt un nolemt, ka ceļi šķiras.”
