Vārtsargs, kuram bija jākļūst par vēl vienu spilgtu piemēru jaunajiem censoņiem

21. gadsimtā dzīvību zaudējuši vairāki spilgti latviešu hokejisti. Pēkšņi mira Sergejs Žoltoks, noslīka Kristiāns Pelšs, starp “Lokomotiv” nogāzušās lidmašīnas pasažieriem bija arī Kārlis Skrastiņš. Diemžēl vakar šim sarakstam pievienojas talantīgais vārtsargs Matīss Kivlenieks.

5. jūlija pēcpusdienā no Ziemeļamerikas nāca ziņas, kuras prāts atsakās uztvert. Mediju spekulācijās par notikušo bija dažādas, bet viens bija skaidrs – viens no Latvijas talantīgākajiem vārtsargiem dzīvību zaudēja muļķīgā incidentā. Būtībā iemesls arī nav svarīgs, jo, lai kāds tas būtu, atgriezt allaž smaidīgo jauno cilvēku vairs nav iespējams.

Savu ceļu hokeja virsotņu virzienā Kivlenieks izvēlējās būvēt caur Ziemeļameriku, sākot no pašas lejas. Diez vai daudziem hokeja līdzjutējiem kaut ko izsaka burtu savienojums MNJHL – Minesotas jaunatnes hokeja līga, kurā viņš pavadīja divus gadus. Tad bija Ziemeļamerikas hokeja līga (NAHL), Savienoto valstu hokeja līga (USHL), līdz nedraftētais Matīss 2017. gadā kļuva par Nacionālās hokeja līgas (NHL) kluba Kolumbusas “Blue Jackets” sistēmai un pirmajā sezonā kļūstot par Amerikas hokeja līgas (AHL) vienības Klīvlendas “Monsters” pamatvārtsargu.

“Dažkārt spēle nevedās kā gribētos. Domāju, ka vairāk bija jāstrādā. Nedrīkst nevienu dienu palaist vējā vai paņemt brīvu. Dažkārt varbūt biju pārāk emocionāls,” teica vārtsargs, kurš sezonas laikā vairākkārt tika izsaukts uz “Blue Jackets”, tomēr līdz savai pirmajai spēlei šajā līmenī bija jāpagaida. “Pagājušajā sezonā debitēt NHL – tas būtu par ātru. Var redzēt, ka tas līmenis ir daudzas reizes labāks kā AHL,” savas sajūtas aprakstīja talantīgais hokejists, kurš pirms 2018. gada PČ tika izsaukts uz izlasi, tomēr turnīrā laukumā nepavadīja nevienu minūti.

Savā otrajā sezonā vārtsargs vairs nespēlēja tik daudz, un arī statistika vairs nebija labā līmenī, taču Kivleniekam izdevās pārvarēt grūtības. 2019./2020. gada sezonā Kolumbusai pievienojās Elvis Merzļikins, kas lika latviešu līdzjutējiem sapņot par latviešu vārtsargu duetu NHL kluba pieteikumā. Ilgtermiņā tas likās ne pārāk reāli, bet tad 2019. gada izskaņā savainojumu guva Jonass Korpisalo un 2020. gada 1. janvāri spēlē pret Floridas “Panthers” Kolumbusas pieteikumā bija ierakstīti abi latviešu vārtsargi.

Līdz debijai gan bija jāpagaida, un tā diena arī ātri pienāca – 2020. gada 19. janvāris. Kivlenieks laukumā devās pret Ņujorkas “Rangers”, kurā spēlē viens no līgas labākajiem uzbrucējiem – Artemijs Panarins. Vārtsargs atvairīja no 31 no 32 metieniem, palīdzot komandai tikt pie uzvaras. “Viņš bija tik mierīgs, cik vien savā pirmajā NHL spēlē varēja būt,” latvieša pirmo spēli komentēja “Blue Jackets” galvenais treneris Džons Tortorella.

“Vairāki nacionālās izlases hokejisti jautāja, kas viņš tāds ir? Jo pirms tam [NHL debijas] neviens par viņu īsti nezināja. Kad Kivlenieks bija jauns, viņš devās uz Ameriku. Pirmo reizi mēs satīkamies pasaules čempionātā Dānijā (2018. gadā). Kad uzzināju, ka Kolumbusā ir vēl viens latviešu vārtsargs, pie sevis nodomāju, kas viņš tāds ir?” par savu komandas biedru stāstīja Merzļikins.

Covid-19 dēļ aizvadītā sezona bija visai dīvaina. Kivleniekam sanāca nospēlēt vien desmit mačus – astoņus AHL un divus – NHL. “Viņš vietu šeit ir ieguvis ar smagu darbu un, aizvadot dažas spēles, ir pierādījis, ka var spēlēt NHL. Nevēlos, lai Kivlenieks tiktu aizmirsts,” sezonas izskaņā teica Tortorella. Diemžēl, dažus mēnešus vēlāk viņa vārdiem būs pavisam cita nozīme.

Pēc smagas sezonas Ziemeļamerikā bija pasaules čempionāts. Ar rezultātiem nevaram būt apmierināti, toties viena spēle atmiņā paliks ilgi – vēsturiska uzvara ar 2:0 pret Kanādu, kurā Kivlenieks kļuva par kanādiešu hokejistu ļaunāko murgu. Tika plānots, ka 24 gadus vecais hokejists palīdzēs Latvijai arī olimpisko spēļu kvalifikācijā un, iespējams, 2022. gada februārī brauks arī uz Pekinu.

Jūnija beigās runāju ar “The Athletic” apskatnieku Āronu Porclainu. Sarunas tēma bija Elvis Merzļikins, taču uzdevu arī dažus jautājumus par Matīsu. Materiālu nepublicēju uzreiz, jo šķita, ka priekšā vēl ir daudz laika. Dzīves liktenim gan bija cits viedoklis…

“Domāju, ka, kad “Blue Jackets” aizmainīs Merzļikinu vai Korpisalo, Kivlenieks kļūs par pilnvērtīgu otro vārtsargu, viņš to ir pelnījis. Tāpat viņa sniegums ir labs, lai Sietla aizdomātos par Matīsa izvēli paplašināšanās draftā. Viņš noteikti nav sasniedzis savu spēju limitu, Kivlenieks joprojām ir jaunais spēlētājs ar tikai astoņām spēlēm NHL līmenī. Viņš var progresēt un “Blue Jackets” cer, ka tas arī notiks,” – kurš gan varēja iedomāties, ka savu pēdējo spēli šīs planētas ledus laukumos Matīss jau ir aizvadījis.

LHF relīzē par Matīsa nāvi ir rakstīts, ka tas ir liels zaudējums visai hokeja sabiedrībai, un tas nav pārspīlējums. Tiešām bija grūti noticēt, ka tas nav kaut kāds pārpratums, bet kad tavā “Instgram” storiji ir pilni ar melnbaltiem foto, vienkārši gribās raudāt, lai arī personīgi nebijām pazīstami. Un joprojām grūti noticēt, ka vārtsargs, kurš varēja kļūt par spilgtu piemēru visiem jaunajiem latviešu vārtsargiem, vairs nebūs atrodams hokeja arēnās. Tas ir negodīgi, bet diemžēl ar to vienkārši jāsamierinās.

“Sportazinas.com” redakcija izsaka visdziļāko līdzjūtību Matīsa radiniekiem, draugiem, komandas biedriem un visiem cilvēkiem, kuri viņu zināja.