Viens no vadošajiem latviešu pokera spēlētājiem: Žēl, ka nevaru pārstāvēt savu valsti

Pāvels (“Rigapols18”) Spirins ir profesionāls pokera spēlētājs no Latvijas, kurš gada laikā ir pārgājis no “ABI 20” uz augstākajiem limitiem un ierindojies 69. pozīcijā pasaules pokera spēlētāju reitingā. Sarunā ar portālu “Pokahpoker” viņš dalījies savās pārdomās par karjerā iespēto.

Kā pavadi laiku Covid-19 laikā?
Nesūdzos. Daļēji tas arī ir iemesls , kāpēc es tik augstu pacēlos un ari vairāk graindoju.

Vai esošā situācija ir pateicīga pokeram?
Pavasarī “online” bija aptuveni 90 tūkstoši spēlētāju, bet tagad pat parastās dienās ir 150-170 tūkstoši. Tāpēc, viennozīmīgi, jā.

Pastāsti mazliet par sevi
Mani sauc Pāvels. Tagad spēlēju ar lietotājvārdu “Rigapols81”. Līdz 20 gadu vecumam es profesionāli spēlēju hokeju, paralēli nodarbojoties ar pokeru. Vēlāk, kad pazuda gan motivācija, gan vēlme spēlēt hokeju, es pilnībā pārgāju uz pokera karjeru un šobrīd spēlēju “high” limitus.

Kā tu nonāci līdz “high” limitiem un kāds bija tavs ceļš no iesācēja līdz “high” limita spēlētājam?
Ļoti dīvains stāsts. Es sāku spēlēt ar draugiem, kad man bija 14 gadi. Mēs savācāmies pie drauga mājās  un mazliet “iemetām” naudu “PokerStars” un vēlāk sākām spēlēt “offline”.  Līdz noteiktam laikam tā nebija līdz galam nopietna nodarbe. Spēlēju mazliet tur, mazliet citur. Daudz nopietnāka spēle sākās, kad es pirms aptuveni pusotra gada sāku strādāt ar Zavoru [Vitālijs Zavorotnijs]. Viņš mani uzreiz “iemeta” uz “aBi20”, kaut arī es iepriekš biju spēlējis tikai bezsaistē un neko nopietnāku. Bet kopsummā tomēr spēlēju plusā ar ROI 20-30%. Vēlāk es pārtraucu darbu ar Vitāliju un aptuveni uz gadu izkritu no pokera. Atsāku decembrī un gada laikā notika šī izraušanās uz augšu.

Kāds būtu tavs padoms citiem spēlētājiem?
Varu ieteikt būt pacietīgam un  pēc iespējas vairāk spēlēt. Spēlēt katru dienu! Vēl pavasarī man bija mīnus 26 tūkstoši un tie ir 1300 “buy-in”. Taču es turpināju spēlēt un sapratu, ka galvenais ir būt mierīgam. Nomierināties man ļoti palīdzēja apkārtējie cilvēki – draudzene, labākais draugs, vecāki un Vitālijs. Tas, ko es gribētu uzsvērt – ir ļoti nepieciešama laba komanda. Varbūt pat ne pokera komanda, bet tieši komanda no cilvēkiem, kas tevi atbalstīs un palīdzēs pārdzīvot šādas situācijas. Es vēlreiz gribu pateikties Vitālijam par atbalstu un palīdzību! Katram ir vērts atcerēties, ka no tādiem momentiem neizbēgt un tādi būs. Tādā momentā atbalsts ir nozīmīgs. Tas ir īpaši svarīgi, kad tu spēlē turnīrus ar vidēju spēlētāju skaitu.

Vau vari sīkāk pastāstīt tieši par apmācību procesu? Kādas metodes tu izmantoji? Gāji kādos kursos vai arī mācījies pats?
Es laikam vairāk mācījos pats un ar treneri. Lielāko ieguldījumu manās apmācībās, protams, veica Vitālijs. Es varu teikt, ka pokers man ir “slimība”. Es katru dienu skatos fināla galdus, dažādus video. Piemēram, es ceļos no rīta, brokastoju un sēžos pie datora un skatos video par pokeru. Mani nevajag piespiest darboties vai kaut ko mācīties, jo es mīlu šo spēli un pats labprāt to daru.

Pokers tevi nenogurdina?
Nē, tā gan es neteiktu. Protams, ka es piekūstu no pokera, īpaši pēc ne visai veiksmīgām sesijām, kad izlidoju ļoti dārgās “deep run” spēlēs. Pēc tādām sesijām esmu nodomājis, ka jābeidz spēlēt. Bet pēc tam no rīta piecelies un sāc visu no jauna.

Kas īsti ir panākumi pokerā?
Ļoti bieži uzvarēju “10 000+” turnīros. Pati lielākā uzvara bija rudenī turnīrā, kas ilga divas dienas “$530 High Roller Club”. Izcīnīju mazliet vairāk kā 80 tūkstošus. Šī uzvara bija viens no galvenajiem notikumiem, kad es sapratu, ka varu sacensties augstā līmenī. Paradījās pašpārliecinātība un pazuda bailes spēlēt pret leģendāriem spēlētājiem. Sākotnēji, spēlējot šos turnīrus, bija sajūta, ka viņi visi tūlīt darīs kaut ko nereālu un tu pat nepamanīsi, kā atdosi viņiem savus čipus. Ar laiku tu saproti, ka viņi, viennozīmīgi, ir ļoti spēcīgi un pret viņiem katra kļūda ir letāla, bet daļa spēlē šos turnīrus tikai tādēļ, ka viņiem ir lieli bankrolli. Nekādas mistiskas tur nav.

Ja runa ir par konkrētiem limitiem, kurš, tavuprāt, ir visspēcīgākais lauks?
Pats spēcīgākais ir “PokerStars”. Noteikti 500 un 1000 dolāriem, kur spēlē vieni un tie paši cilvēki. Taču pašu vājāko lauku nosaukt ir grūti. Turnīros pa 100-200 dolāriem visur ir amatieri. Un ja runājam par konkrētu istabu, tad tā visdrīzāk būs “GG”, jo tur ir daudz amatieru no Ķīnas, kas nevar spēlēt “PokerStars”. Es, personīgi, 70% – 75% laika pavadu “GG”.

Kāds ir tavs mīļākais rūms?
“GG”. Šobrīd gan tur neesmu lielos plusos.

Vai tev netraucē fakts, ka tur nevar izmantot statistiku?
Es uzskatu, ka tas drīzāk ir pluss. Protams, ar statistiku ir ļoti ērti, bet man patīk, ka visi ir vienādos apstākļos. Man patīk, ka amatieri nejutās “apšmaukti”. Es domāju, ka gada laikā – maksimums pusotra – statistika aizies no visiem rūmiem.

Ko tu domā par krāpšanos tiešsaistes pokerā?
Grūti pateikt. Tādus jautājumus labāk uzdot Dmitrijam Melesam, jo tieši viņš savā laikā bija speciālists botu noteikšanā. Ja es personīgi spēlēšu pret botiem, es nekad to nesapratīšu. Pa visu šo laiku esmu pamanījis tikai vienu aizdomīgu darbību, kad spēlētājs katrā lēmumā izmantoja visu laika limitu. Un beigās, kā izradījās, viņam vienkārši bija problēmas ar internetu.

Pokera atdzimšana Latvijā ir ļoti sarežģīts process. Kā tev šķiet, kam mūsu valstī būtu jāmainās un ko vajadzētu izdarīt, lai pokers kļūtu tik populārs kā agrāk?
Pamēģināšu paskaidrot situāciju īsumā. Es esmu deklarēts Igaunijā. Ja tā nebūtu, šī intervija nenotiktu. Latvijā ir neiespējami spēlēt ar plusiem, ja tu godprātīgi nomaksā visus nodokļus. Kad tu spēlē augstus limitus, tev neviens nejautā, cik tu iemaksāji pagājušajā gadā, cik tu maksā par apmācībām, utt. Uz šiem jautājumiem visiem ir nospļauties. Man ir žēl, ka nevaru spēlēt zem savas valsts karoga. Nevēlos aizvainot igauņus, bet es vēlos spēlēt zem Latvijas karoga. Mūs no bērnības hokejā mācīja aizstāvēt savas valsts godu un man tas vienmēr bija svarīgi. Mūsu konservatīvajā valstī valdība pat nesaprot pokera būtību un sauc to par parastu azartspēli. Protams, ir saprotams, ka visi šie milzīgie nodokļi ir izveidoti, lai samazinātu naudas atmazgāšanas risku un dažādu shēmu realizēšanu, taču viņi nogalina profesiju savas nespējas cīnīties ar korupciju dēļ. Tas ir ļoti skumji un man gribētos spēlēt zem Latvijas karoga, jo es mīlu savu valsti. Es bieži komunicēju ar cilvēkiem no Latvijas un visi viņi saka, ka nekad nevēlētos braukt prom, ja valstī būtu adekvāti nodokļi. Interesanti ir tas, ka cilvēki, kas izstrādā šos likumus, nesaprot, ka pokeristi “velk “ uz savu valsti naudu no citām valstīm. Šī nauda tiek tērēta tur, kur dzīvo labi spēlētāji, taču tagad Latvija zaudē daudz naudas politiķu pieņemto lēmumu dēļ.