Jau vēstīts, ka 25. novembrī latvietis paziņoja par hokejista karjeras beigām, kā iemeslu minot ģimenes apstākļus. Piektdien, 29. novembrī viņš veica simbolisku iemetienu pirms “Dukla” mājas spēles, izpelnoties ovācijas gan no komandas biedriem, gan no skatītājiem.
“Pēdējos divos gados Kaspars ļoti mainījās. Viņa attieksme ir cita – viņš ir nosvērts, viņš koncentrējas. Cilvēki reizēm sadeg. Gribu pateikt vienu – dosim viņam laiku. Negribu teikt, būs vai nebūs [atpakaļ hokejā], vienkārši saku – iedodiet viņam laiku, lai viņš atiet. Jo viņš saka, ka vairs nevarēja izturēt tur [Slovākijā]. Ģimene ir svarīga, cik es saprotu, bērni iet skolā, Mihalovcē nav starptautiskās skolas, līdz ar to ģimene palika Latvijā. Viņš šeit ir uzbūvējis burvīgu māju, visa ģimene šeit, pats esi projām. Kaut kur laikam nospiež, varbūt kaut kāds brīdis spēlē, kad neiziet.
Jo tieši tāda pati fāze viņam bija pagājušajā gadā. Kaspars novembrī atbrauca uz Rīgu, un teica, ka grib atpakaļ uz izlasi. Tad novembrī viņu iecēla par “Dukla” kapteini, decembrī es viņu izsaucu uz izlasi, neviena zaudējuma nebija [klubā] un viņš atbrauca pacilāts. Tagad tas pats brīdis pienāk. Lai pieņemtu tādu lēmumu, ir jābūt baigi spēcīgam raksturam.
Šajā vecumā tu sāc domāt – vai ir vērts turpināt spēlēt. Priecē tas, ka viņam nav hroniskas traumas. Daugava ir spēcīgs un vesels. Tas jau vien dod to, ka, ja tev nāk atpakaļ enerģija, tad tu vari atsākt. Tajā pašā laikā, viņam ir 37 gadi. Grūti būs atsākt. Kad runāju ar viņu, teicu – tu jau tāpat iesi trenēties. Trenējies, gatavojies, it kā tā būtu pirmssezona. Jo arī krasi nomest visu fizisko sagatavotību nav labi veselībai. Un tad skatīsies. Dzīvē viss mainās. Teicu – nebaidies, ka tu vari mainīt savu lēmumu. Nav kaut kādi standarti. Tu drīksti darīt visu, ko vien gribi. Tagad ir tāds brīdis – negribās [spēlēt],” teica Vītoliņš.