Vītoliņš: spēle pret Latviju nav tik īpaša kā agrāk
Kādreizējais Latvijas izlases kapteinis un šobrīd Krievijas izlases galvenā trenera Oļega Znaroka asistents Harijs Vītoliņš iztecies, ka Krievijas komanda respektē jebkuru pretinieku, tajā skaitā Latviju.
“No malas (Latvijas komanda – aut.) izskatās labāk – nav pasīvais hokejs kā agrāk. Trenera nopelns? Pret ASV varēja redzēt, ka viena bilde ir gan vienai, gan otrai komandai – izeja no zonas, spiešana, vārtu priekša. Protams, izlase spēlē citādāk nekā agrāk. Varbūt arī tāpēc, ka jaunāki spēlētāji, ir laba fiziskā sagatavotība – ja ir spēks, tad arī vari aktīvāk uzspēlēt,” Latvijas komandas spēli sarunā ar Latvijas Avīzi ieskicēja Vītoliņš.
“Komanda spēlē labi, ātri. Kad ir punkti, tad nav spiediena un spēlē atraisītāk, pirmās divas uzvaras radīja stabilitāti, redzi, ka spēle iet. Tad arī pret komandām, kurām negaida uzvaru, spēle iet no rokas. Kustība laba, nav pasīva komanda, pret amerikāņiem spēle bija no abām pusēm. Tīrs Ziemeļamerikas hokejs, būsim tam gatavi,” turpina kādreizējais izlases kapteinis, kurš pēdējos gados ir izteikta Znaroka labā roka gan klubu hokejā, gan Krievijas izlasē.
Jautāts vai spēcīgā Krievijas komanda novērtē un uztver nopietni gaidāmo spēli pret Latvijas komandu: “Domāju, ka jā. Visus nopietni uztveram, treneru uzdevums ir piespiest saprast, ka te nav vāju komandu. Amerikāņi izgāja, palaidās un 0:2, 1:3. Kanādiešiem bija 2:0 pret Šveici, bet mazlietiņ atlaida un zaudēja. Tā kā mums jābūt gataviem no pirmās līdz pēdējai minūtei,” atbild Vītoliņš.
Vai spēles pret Latviju ir īpašas? “Agrāk bija vairāk, bet, protams, visus spēlētājus pazīsti un zemapziņā tas ir. Tomēr mēs gatavojamies kā ierindas spēlei, arī spēlētājiem mēģināsim ieskaidrot, ka tas nav mums vajadzīgs. Bet, ja dzīvo Rīgā un spēlē pret savējiem, tas ir īpaši.”
Tāpat Vītoliņš atceras 17 gadus senus notikumus, kad Latvijas komanda uzvarēja ar zvaigznēm pārpildīto Krievijas izlasi. Toreiz Vītoliņš spēlēja Latvijas komandas pirmajā maiņā un bija izlases kapteinis.
“Kamēr spēle nav beigusies, viss ir iespējams. Latvija arī uz to tieši spiež, 2000. gadā spēlējām pret Krieviju (3:2) Sanktpēterburgā, knapi četras maiņas savācām un puse vēl bija savainoti. Pretī nāca zvaigznes. Viss atkarīgs no komandas snieguma – individuālā meistarība ir viens, bet, ja visi cīnās, tad daudz kas var notikt.”
CITAS ZIŅAS NO ŠĪS KATEGORIJAS
