Žagars par karantīnu, sezonu Spānijā, nākotni un interesi no NBA

Talantīgais latviešu basketbolists Artūrs Žagars šobrīd atrodas vienā no koronavīrusa Covid-19 vissmagāk skartajām teritorijām pasaulē. Viņš kopā ar vairākiem ģimenes locekļiem ir Spānijā un gaida ziņas no šīs valsts spēcīgākās basketbola līgas (ACB) par sezonas turpināšanu vai atcelšanu.

19 gadus vecais Žagars šajā sezonā pārstāvējis ACB līgas vienību Badalonas “Joventut” un aizvadījis savu pirmo pilnvērtīgo sezonu vienā no pasaules spēcīgākajām basketbola līgām. Žagars paralēli Spānijas čempionātam spēlēja arī ULEB Eirokausā, bet, abos turnīros kopā ņemot, aizvadīja 31 spēli, pamatsastāvā izejot septiņās cīņās. Žagaram šajā laikā vidēji 9,7 minūtes laukumā, 2,6 punkti un 1,6 rezultatīvas piespēles. Saspēles vadītājs gan uzskata, ka plika statistika nav objektīvs snieguma atspoguļojums.

Nesen Latvijas galvenajā izlasē debitējušais Žagars šobrīd nav pārlieku aizņemts, tādēļ atrada laiku, lai portālam “Sportazinas.com” pastāstītu par pašreizējo situāciju, šo sezonu, nākotnes plāniem, interesi no Nacionālās basketbola asociācijas (NBA), debiju Latvijas izlasē un citām lietām.

Šobrīd atrodies Spānijā?
Jā.

Kāda karantīnas laikā ir tava ikdiena, kā pavadi brīvo laiku?
Cik vien laicīgi varu, eju gulēt, pamostos, un ja sanāk, uztaisu divus treniņus pa dienu. Pēc tam nekas daudz jau vairs neatliek, ārā nevaram iet, tādēļ pavadu laiku, cik vien varu ar ģimeni, paspēlēju video spēles, palasu grāmatas, tad jau pārējais laiks aiziet “Netflix”.

Kā tu šajā laikā trenējies, ir iespējas to darīt daudz maz kvalitatīvi?
Īstenībā man ir sanākusi diezgan veiksmīga situācija, jo man vecāki bija atbraukuši šogad padzīvot Spānijā. Mēs īrējam diezgan plašu trīsstāvu māju ar terasi. Ir daudz platības un līdz ar to vieta, kur trenēties. Trenējos vai nu istabā vai ārā uz terases. Klubs atsūtīja treniņu plānu. Man arī ļoti paveicies, ka pusbrāļa mammai ir fizioterapeits un arī viņš man palīdz, kā arī prasu padomus saviem treneriem – ir no kā paņemt.

Tavi vecāki, cik noprotu, Spānijā bija vēl pirms šīs pandēmijas?
Jā. Viņiem bija doma braukt uz Latviju pašās marta beigās. Sanāk, ka iesprūdām šeit. Pie mums atbrauca arī lielais pusbrālis no Itālijas, kurš arī ar savu draudzeni ir iesprūdis. Tagad puse manas ģimenes atrodas Spānijā (nosmej).

Izklausās, ka tava situācija nav nemaz tik slikta kā varēja būt…
Tādā ziņā [ikdienas sadzīvē] situācija nav pavisam slikta, bet ir garlaicība un neziņa, kas notiks tālāk un pēc cik ilga laika vispār varētu šis viss beigties. Pēdējās ziņas ir, ka Spānijas ACB līga nav atcelta pilnībā un tas manī rada neziņu. Nav ne jausmas, kad varēšu tikt uz mājām un kam un kā man gatavoties… Pa lielam tas, ko es tagad daru, ir liela improvizācija, bet nu neesmu vienīgais, tā tagad ir visiem.

“Joventut” spēlētājiem ir veikti Covid-19 testi?
Nē, nav vēl bijuši.

Spānijā ir viena no smagākajām situācijām pasaulē koronavīrusa dēļ. Kādu tu esi novērojis cilvēku rīcību? Apkārtējie cenšas ievērot noteikumus un nedrūzmējas uz ielām?
Ielas ir tukšas un sajūta ir šausmīgi dīvaina. Sākumā sajūta bija apokaliptiska – ieeju veikalā un visi plaukti tukši. Tas bija tāds pirmais bums un tagad jau vairs nav tik traki. Mēs arī dzīvojam mazā pilsētiņā Vilasārā, kas ir nostāk no Barselonas, te nav tik lielos daudzumos cilvēki.

Tavuprāt, labāk būtu turpināt ACB līgas sezonu pēc kāda laika vai atcelt to pavisam?
Man šķiet, ka labāk būtu atcelt. Protams, ir ļoti daudz faktori un ir gan savi mīnusi, gan savi plusi, bet domāju, ka nepieļaus situāciju, ka spēlēsim vasarā. Tad būtu problēmas ar līgumu pagarināšanu un citām lietām, kas neiet kopā ar šo situāciju. Ja arī atsāktos, es nezinu, cik daudz no visiem spēlētājiem būtu formā, turklāt uz tā fona palielinātos traumu risks. Ir daudz dažādi sīkumi, kas man personīgi liek domāt, ka sezona neturpināsies. Sezonas atcelšana man personīgi ir izdevīgāka, jo, ja mēs spēlētu vasarā, būtu jautājumi, kad mēs beigtu, cik liela būtu atpūta, kad sāktos jaunā sezona un viss izietu no ritma.

Badalonas klubā algu ziņā kaut kas ir mainījies?
Tiešām nezinu, kā būs nākamajos mēnešos, bet šomēnes viss vēl bija kārtībā.

Uz cik ilgu laiku tev vēl ir līgums ar “Joventut”?
Domāju, ka nākamsezon es palikšu Spānijā, bet plašāku informāciju nevaru atklāt.

Ar šīs sezonas statistiku un spēles laiku tu vari būt apmierināts?
Esmu apmierināts ar to, ka man izdevās ar laiku izcīnīt savu vietu komandā. Tas notika tieši pēdējās četrās piecās spēlēs, kuru laikā es sāku parādīt, ko tiešām varu. Man sāka nākt ārā pārliecība, ieguvu vairāk minūtes un man bija lielāka spēles ietekme. Palīdzēju vairāk saviem komandas biedriem, kā arī būtiski uzlabojās statistikas rādītāji. Sākumā mani no līdzsvara sita ārā mikrotraumas un apslimšanas. Pirmā puse bija ļoti grūti, bet tagad it īpaši pēc izlases spēlēm, ieguvu lielāku pārliecību par saviem spēkiem un bija sajūta, ka viss ies uz augšu.

Iepriekš intervijās esi pieminējis, ka pagājušo vasaru veltīji ķermeņa stiprināšanai un fiziskās bāzes uzlabošanai. Vai šogad juti, ka esi kļuvis spēcīgāks, ātrāks, atlētiskāks?
Viennozīmīgi, viennozīmīgi! Man šķiet, ka tas viss sāka nākt ārā tieši tagad pēc Ziemassvētku perioda. Es sajutu to fizisku formu, kurā man jābūt. Pats, kad paskatos no malas, esmu sapratis, ka esmu spēcīgāks nekā izskatos. Tas atspoguļojas situācijās, piemēram, kad divcīņās spēju apspēlēt pretiniekus. Nekas nav mainījies. Vasarā, protams, vairāk strādāju pie fiziskās kondīcijas, jo ir vairāk laika, bet arī sezonas laikā viss turpinās. Tādā ziņā, domāju, ka joprojām progresēju un arī turpmāk progresēšu.

Kā tu noraksturotu savu pirmo pilnvērtīgo sezonu ACB līgā?
Sākumā bija pagrūti, turklāt esmu jaunais un tas situāciju padara 10 reizes grūtāku. Neesmu šeit izcīnījis savu vārdu un neviens mani nerespektē. Man pašam bija jādabū ārā tas respekts gan no saviem komandas biedriem, gan treneriem, gan citām komandām. Tas bija ļoti grūti, bet sezonas otrajā pusē es sāku jau nedaudz justies kā zivs ūdenī. Izjutu gan no treneriem, gan komandas biediem, gan citu komandu spēlētājiem respektu. Diemžēl tieši manā “pīķa” brīdī koronavīruss pārtrauca sezonu. Domāju, ja sezona turpinātos, vidējā statistika man noteikti būtu augstāka. Ja cilvēki paskatīsies manas spēles sezonas sākumā un tagad, ieraudzīs ļoti lielu atšķirību. Man, šķiet, ka tas ir galvenais. Statistika jebkurā Eiropas līgā nav kā NBA. Varbūt kādam ir vidēji 20 punkti spēlē, bet salīdzinoši visiem vidējie rādītāji ir zemi. Patieso bildi, kurš ir labs un kurš nav labs, var redzēt, ja skatās spēles, nevis statistiku.

Ir kāds konkrēts spēlētājs, pret kuru bija visgrūtāk spēlēt?
Jā, “Baskonia” komandā bija augumā garš saspēles vadītājs [Pjerria] Henrī. Viņš pa visu laukumu mani presēja un šī spēle man deva lielu pieredzi. Sajutu, ka viņš ir pavisam cita līmeņa aizsargs – garš un spēcīgs. Varbūt tā bija tādēļ, ka šis ir pirmais gads ACB līgā un tīri tā bija pierašanas vaina. Es gan tik un tā ļoti gatavojos nākamajai satikšanās reizei ar viņu, jo noteikti gribu parādīt, ka esmu labāks. Mača laikā mums bija neliels “trash-talk”…

Kāda ir situācija ar NBA draftu? Ir domas pieteikties šogad vai varbūt nākamgad?
Šobrīd vispār neesmu par to domājis un runājis ne ar aģentiem, ne komandu, ne apkārtējiem. Tur es nemācēšu neko pateikt.

No Ziemeļamerikas par tevi ir liela interese?
Jā, bez apstājas – interesējas visas sezonas garumā. Klubi interesējas un bijuši arī [NBA klubu] ģenerālmenedžeri atbraukuši gan uz treniņiem, gan uz spēlēm. Interese noteikti ir, bet man personīgi svarīgi bija ieskrieties, ko jau iesāku darīt un tagad jautājums ir par to, vai drafts vispār notiks, jo tiešām neko nevar zināt.

Pirms spēlēm un treniņiem, kurās bija NBA pārstāvji, tu biji informēts par viņu klātbūtni vai uzzināji tikai vēlāk?
Interese patiesībā bija jau pagājušajā sezonā. Pa lielam cilvēki no NBA nāk uz visām spēlēm un skatās ne tikai mani, jo ir arī citi jaunie, ko izvēlēties. Ja kāds atnāca uz treniņiem, to uzzināju pēc tam no treneriem vai komandas biedriem, kuri spēlējuši NBA. Protams, man pašam ir interese un par to prasu arī aģentiem.

Ir konkrētas komandas, kas izrādījušas lielāku interesi nekā citas?
Jā, tādas ir vairākas. Šajā gadījumā viss ir atkarīgs no manis paša, bet atkal varam atgriezties pie tā, ka mēs nezinām, kad varēs atsākt kaut ko darīt.

Bez Kristapa Porziņģa tev ar vēl kādu mūsu NBA spēlētāju ir tuvākas attiecības?
Ar Dāvi Bertānu mums ir labas attiecības, bet ar Kristapu esam labi čomi. Viņa brālis man ir aģents un tādēļ dažus gadus atpakaļ iepazināmies.

Kristaps vai Dāvis ir iedevuši kādu vērtīgu padomu?
Tik tuva draudzība mums ar Dāvi nav, bet, ja man būtu kaut kādi jautājumi, protams, arī viņam vaicātu un viņš palīdzētu. Protams, Kristapam esmu jautājis ieteikumus gan basketbola, gan citās ziņās – kā runāt ar medijiem un vispār dažādas lietas, jo NBA tomēr cits līmenis.

Atceroties pēdējās Latvijas valstsvienības spēles [Žagars pret Bulgāriju debitēja galvenajā izlasē], kā tu tagad ar vēsu galvu atskatītos uz epizodi pret Bulgāriju [104:110], kad mača izskaņā izdarīji sasteigtu metienu, kad teorētiski varēji maksimāli ilgi pieturēt bumbu? [Rezultātam esot 83:76, pamatlaika izskaņā mūsējie tikko kā uzsāka uzbrukumu, bet spēlēt bija palikušas 34 sekundes. Tā vietā, lai maksimāli ilgi pieturētu bumbu un samazinātu pretinieku potenciālo uzbrukuma laiku, Žagars izpildīja ātru trīspunktu metienu, kas bija neprecīzs.]
Tas metiens spēles ritmu, protams, izmainīja, bet mums bija +7 pie 30 sekundēm un jāatceras, ka grupu spēlēs punktu attiecība ir svarīga. Ir atšķirība, vai tu uzvari ar +7 vai +10. Tādā situācijā es atļāvos noriskēt un cerēt, ka uzvarēsim ar lielāku starpību. Beigās mans risks izrādījās nepatiess, bet visi bijām vienā laivā un zaudējām visi kopā šo spēli. Pretiniekiem bija liela veiksme, pēc tam Šķēles neieskaitītais metiens, viņu realizētie punkti pret dēli – nu tur viss vienkārši sagāja maksimāli pret mums.

Pozitīvā lieta tev personīgi noteikti bija tā, ka kopā ar Artūru Kurucu jums izdevās debitēt galvenajā izlasē. Kāda bija sajūta, kad beidzot abi sasniedzāt šo līmeni?
Ja tā padomā – cik liela procentuāli ir iespēja, ka tu ar vienu no saviem bērnības konkurentiem, ar kuru kopā esi spēlējis kopš mazotnes un kurš tev ir kā bračka, varētu debitēt arī lielajā izlasē? Tās bija nereālas sajūtas, jo mēs par to runājām un sapņojām. Vienīgi slikti, ka zaudējām abas spēles, bet tas bija moments, kuru atcerēšos visu mūžu.