Zināms vēl viens KHL algu griestu palielināšanas iniciators

Kontinentālās hokeja līgas (KHL) kluba Maskavas CSKA vēlējās panākt, lai nākamajā sezonā plānotie algu griesti tiktu palielināti gandrīz par 50%, ziņo RBK.

Jau vēstīts, ka 2020./2021. gadā KHL plāno ierobežot klubu tēriņus spēlētāju atalgošanai, ierobežojot tam paredzēto budžetu līdz 900 miljoniem rubļu, kas pēc šodienas kursa ir ap 11,15 miljoniem eiro. Šī situācija varētu apgrūtināt darbību dažiem klubiem, jo iepriekšējā sezonā bija astoņas komandas, kuru algu budžets pārsniedza plānotos algu griestus.

Iepriekš no dažāda līmeņa funkcionāriem izskanēja aicinājumi pārskatīt algu griestu summu, norādot, ka tā ir pārāk maza. Līdzīgas domas pauž arī dažu klubu pārstāvji, norādot, ka algu griesti jāpalielina līdz 1,3 miljardiem rubļu (ap 16,11 miljoniem eiro). Viens no viņiem ir Maskavas “Dynamo” ģenerāldirektors Jevgēņijs Krovopuskovs, savukārt šodien kļuvis zināms, ka šādu ideju virzīja arī Maskavas CSKA, kuras algu budžets aizvadītajā sezonā bija 1,75 miljardi rubļu.

Lēmums šajā jautājumā tiks paziņots rītdien, 30. aprīlī.

Algu griestu ieviešana un krietni lielāks algu budžets piespiež CSKA pārskatīt līgumattiecības ar spēlētājiem. “R-Sport” rīcībā esošā informācija liecina, ka komanda vēlas samazināt algu uzbrucējiem Sergejam Andronovam (1 vārti un 1 piespēle 20 spēlēs), Sergejam Kaļiņinam (7+3 61 mačā), Andrejam Svetlakovam (5+12 44 cīņās) un Ivanam Teļeginam (4+2 32 spēlēs), ar kuriem līgumi tika noslēgti līdz 2022. gadam.

Tāpat klubs mēģina vienoties ar vēl diviem hokejistiem, kuru kontrakti ir spēkā līdz 2021. gadam. Tie ir Maksims Mamins (11+20 55 mačos) un Jirži Sekačs (12+13 45 spēlēs).

Pirms dažām dienām KHL prezidents Aleksjes Morozovs izteicās, ka līga plāno palikt pie 900 miljoniem rubļu. “Mēs uzskatam, ka tā ir pietiekama summa, lai spēlētāji, kuri sevi parādīs, varētu saņemt laba līmeņa algas un bonusus. Algu griesti palielinās sportisko interesi, visi klubi būs vienādos apstākļos, kuros varēs parādīt hokejistu un arī menedžeru kvalitāti,” uzskata Morozovs.

Tāpat tiks ieviesta arī algu grīda – minimāli pieļaujams algu budžets. Sākumā tie būs 300 miljoni rubļu jeb ap 3,72 miljoniem eiro, taču šī summa pakāpeniski tiks palielināta. “Algu grīda katru gadu būs lielāka, lai sasniegtu 450 miljonus rubļu (ap 5,58 miljoniem eiro). Ja visu klubu algu budžets būs starp 450 un 900 miljoniem, visiem būs vienādi apstākļi un čempionāts kļūs neparedzams,” norāda līgas prezidents.

Krievijas medija “Championat” rīcībā esošā informācija liecina, ka aizvadītajā sezonā Rīgas “Dinamo” algu budžets bija 260 miljoni rubļu, kas pēc vecā kursa ir ap 3,71 miljona eiro. Jāatzīmē, ka summas rubļos var mainīties katru dienu šīs valūtas kursa svārstību dēļ. Piemēram, marta sākumā viens eiro maksāja ap 73 rubļiem, aprīļa sākumā – 86, šobrīd – 83.

Iepriekš “Sport-Express” žurnālists Igors Jeronko atklāja, ja nākamajā sezonā “Dinamo” varētu piedzīvot nopietnas finansiālas problēmas. “Ir iespēja, ka Rīgas “Dinamo” budžets būs trīsreiz mazāks. Agrāk galvenais sponsors “Itera” deva 15 miljonus eiro, bet būs 5. Ja tā ir patiesība, nezinu, kā viņi plāno spēlēt KHL, jo budžets ir ne tikai algas. Viņiem būs grūti aizsniegties pat līdz algu grīdai.”