Džo Arlausks: Latviešu Eirolīgas spēlētāji ir lielisks paraugs citiem jaunajiem basketbolistiem

Džo Arlausks Foto: Euroleague.net

Šobrīd Džo Arlausks ir ULEB Eirolīgas komentētājs un podkāsta “Cross Over” vadītājs, kurā viņš runā par basketbolu un dzīvi ar aktuālākajiem Eirolīgas spēlētājiem. Taču vēl deviņdesmitajos gados Arlausks spīdēja Spānijas čempionātā un Eiropas čempionvienību kausa turnīrā (šobrīd ULEB Eirolīga).

Lietuviešu emigrantu pēctecis uzauga Ņujorkā. Pēc četriem nospēlētajiem gadiem Nacionālās koledžu sporta asociācijā (NCAA) Niagāras Universitātē un viena gada Nacionālajā basketbola asociācijā (NBA) sportists devās uz Eiropu, kur savu zvaigžņu stundu sagaidīja 1995. gadā, kļūdams par Eiropas čempionvienību kausa ieguvēju Madrides “Real” sastāvā.

Vai jau bērnībā zināji, ka vēlies kļūt par profesionālu basketbola spēlētāju?

Kad man bija deviņi gadi, pamatskolā apmeklēju savu pirmo treniņu. Smieklīgākais ir tas, ka pirmajā gadā aizgāju no komandas, jo man nepatika treneris, tā kā es gandrīz vairs nekad nespēlēju basketbolu. Bet, protams, ka atgriezos.

Jau bērnībā ļoti vēlējos būt profesionāls basketbola spēlētājs un man bija iespēja par tādu kļūt 17 gados, bet tēvs piespieda mani iet uz skolu un mācīties, jo man tolaik bija laba stipendija. Lielajā basketbolā nonācu 22 gados.

Tu spēlēji dažādās līgās- Amerikā un Eiropā. Taču daudzi tevi atceras saistībā ar Eiropas čempionvienību kausa rekordu, kad 1996. gadā Madrides “Real” sastāvā mačā pret Boloņas “Virtus” sameti 63 punktus. Vai atceries savas sajūtas pēc šīs spēles?

Tas bija lieliski. Nemelošu, jutos kā septītajās debesīs, bet tas viss bija kopīgs sasniegums, pateicoties komandai un lieliskajai atmosfērai. Iemetu 63 punktus ar komandas biedru palīdzību. Personīgie rekordi, protams ir forši, bet svinēt titulus ar komandu ir labākais, kas vien var būt.

Dzo Arlausks Foto: Euroleague.net

Tu pabeidzi savu karjeru 35 gados. Vai tev bija plāns, ko darīt tālāk pēc karjeras?

Diemžēl aizgāju prom no basketbola bez plāna. Ja es varētu atgriezties atpakaļ tajā laikā, tad tā būtu lieta, ko es izmainītu. To sludinu spēlētājiem jau tagad, kamēr vēl varu, taču toreiz biju pārliecināts, ka ar basketbolu savu nākotni nesaistīšu, bet te nu es esmu- sports turpina mani “iesūkt” atpakaļ.

Tu komentē Eirolīgas spēles jau vairākus gadus. Kā Tu vērtē šo sezonu? Kuras komandas Tevi pārsteidza visvairāk?

Nav šaubu, ka Milānas “Olimpia” un Stambulas “Anadolu Efes” komandas šosezon rāda labu sniegumu, salīdzinot ar pagājušo gadu. Es cerēju, ka Kauņas “Žalgiris” arī šogad parādīs labu rezultātu, bet uz doto brīdi tas izskatās ļoti sarežģīti. Arī “Barcelona” izskatās spēcīga, taču regulārās sezonas noslēdzošās spēles būs grūtas visām komandām, kuras cīnās par iekļūšanu “play- off”.

Kā tu vari raksturot latviešu sniegumu Eirolīgā?

Vienmēr esmu apbrīnojis latviešu spēlētājus, jo viņi ir lielisks paraugs citiem jaunajiem basketbolistiem. Un, protams, ka tādi vīri kā Bertāns, Timma ir apbrīnojami trīs punktu metēji.

Kāds ir tavs komentārs par Dairi Bertānu, kurš pirms pāris nedēļām pievienojās Ņuorleānas “Pelicans” vienībai?

Es domāju, ka nokļūt NBA var 99% no spēlētājiem, kuri par to sapņo. Un, ja ir tāda iespēja piepildīt savu sapni, tad tā ir jāizmanto.

Kādas ir tavas prognozes par šī gada Eirolīgas “Final Four”?

Tā būs vēl viena apbrīnojama nedēļas nogale. Eirolīga un “Final Four” ir viens no labākajiem produktiem, ko basketbols var piedāvāt. Ieskaitot to, ka tas šogad notiks Spānijā, Vitorijā.

Šosezon Tu uzsāki vadīt podkāstu “Cross Over”, kur intervē Eirolīgas spēlētājus un trenerus. Kura epizode ir viena no tavām mīļākajām, vai arī kura ir bijusi viena no interesantākajām intervijām, kāda tev jebkad ir bijusi?

Es izbaudu šos podkāstus, un tā ir lieliska pieredze uzzināt daudz ko jaunu par spēlētājiem un treneriem. Katrs no viņiem dalās ar savu stāstu, kas padara katru atšķirīgu. Ir grūti izcelt kādu interviju atsevišķi. Ar Aleksandu Ziziču bija lieliska saruna, negaidīju, ka viņš būs tik atvērts. Tāpat bija arī ar Kītu Lengfordu. Taču, kad klausies Deividu Blatu un Fabienu Kosēru – tu vienkārši izbaudi viņu stāstus.

Džo Arlausks Foto: Euroleague.net

Vai Tu seko notikumiem Nacionālajā basketbola asociācijā? 

Es nesekoju daudz NBA, bet interesējos par Lukas Dončiča gaitām. Domāju, ka tā ir labākā lieta, kas ar viņu notikusi, ka viņš tika spēlēt Dalasas “Mavericks”, nevis Atlantā. Turpmāk vērot viņus kopā ar Kristapu Porziņģi būs jautri.

Ārpus basketbola komentēšanas – kādi ir tavi hobiji? Kā var redzēt sociālajos tīklos, tu daudz ceļo ar savu ģimeni.

Parasti ceļošana ir saistīta ar darbu, taču, kad ir brīvs brīdis, tad noteiktu izbaudu attiecīgās valsts burvību. Pagājušajā gadā ļoti aizrāvos ar boksu, tagad nedaudz atmetu, bet ir plānos to atsākt. Kopā ar sievu plānojam atvērt savu sporta zāli ar nosaukumu “F45”.

Tu esi ļoti dzīvespriecīgs cilvēks, kurš izstaro pozitīvismu. Tu vienmēr smaidi un allaž esi labā garastāvoklī. Kur tu smelies tik daudz iedvesmas?

Es vienkārši izbaudu dzīvi un izdzīvoju to uz visiem 100%! Protams, ka reizēm nav viegli, jo ir dažādi šķēršļi. Esmu pieļāvis tik daudz kļūdu savā dzīvē, taču man ir bijis laiks mācīties no tām un nekad tās vairs neatkārtot. Tas atvieglo dzīvi un liek izbaudīt daudzas lietas. Esmu atradis savu laimīgo dzīves vietu Madridē, apprecējis ļoti skaistu sievieti, izaudzinājis trīs brīnišķīgus bērnus, tāpēc man ir, par ko smaidīt šajā dzīvē. Tagad 53 gadu vecumā varu pateikt, ka esmu laimīgs cilvēks.

Tavs viedoklis

avatar
  Subscribe  
Paziņot par