Gulbis: Nevēlējāmies paļauties uz virtuālo naudu
“OlyBet” Latvijas Basketbola līga (LBL) jau labu laiku noslēgusies, un komandas var atskatīties uz aizvadīto sezonu, kā arī lūkojas jau nākamās virzienā. Sportazinas.com, lai aktualizētu vietējo čempionātu, turpina rubriku – “Runā LBL treneri”. Šoreiz kārta bronzas medaļnieces BK “Jūrmala” galvenajam trenerim Mārtiņam Gulbim.
Ņemot vērā sezonas tuvošanos, sarunas ietvaros vaicājām ne vien par aizvadīto sezonu, bet arī par nākamās aprisēm. Tāpat centāmies noskaidrot jūrmalnieku veiksmes (treniņu) formulu, ņemot vērā īso pirms sezonas sagatavošanās posmu, un vai Gulbim nešķiet, ka BK “Jūrmala” veidojums nav pārņēmis kāda cita kluba, kas gan vairs nepastāv, mantojumu LBL vidē.
“Sezona iesākās diezgan “interesanti”, kam par iemeslu bija visas tās peripētijas, kas bija ap “Barons” klubu. Ja tā var teikt, tiku turēts tādā kā ieslodzījumā. Ik dienu mainījās informācija – tad apgalvoja, ka klubs turpinās pastāvēt, tad nē. Ja nemaldos, septiņas dienas pirms čempionāta sākuma mani uzrunāja BK “Jūrmala” kluba prezidents Edgars Jeromanovs un vienojāmies par sadarbību. Jau tad man bija galvā vīzijas, kā mēs visu darīsim un iesim uz priekšu. Lai arī visi vasarā bija trenējušies individuāli, tas tomēr nav tas pats, kas kopā ar komandu. Sezonu iesākām patiešām labi, uz emocionālā pacēluma fona. Arī kalendārs bija veiksmīgs, jo sākumā bija jāspēlē pret spēcīgākiem pretiniekiem – divas reizes ar “Ventspili”, reizi ar VEF – un jau tajās spēlēs parādījām, ka varam atzīstami spēlēt. Parādījās pārliecība pār saviem spēkiem. Tad sekoja pirmais pārbaudījums – Kauguru vidusskolas sporta zāle, kur ikdienā trenējāmies un spēlējām, tika slēgta. Meklējām risinājumus, spēlējām arī teju pusotru mēnesi tikai izbraukumā. Tas arī bija jauns izaicinājums. Manuprāt, tas komandai iedeva “uguntiņu”, kas neļāva atslābt,” iesāk Gulbis.
Ņemot vērā, ka sezonai sākāt gatavoties vien tās priekšvakarā, nebija bažas, ka sezonas laikā var sanākt kādi ilgstošāki kritumi?
Mēs līdz februārim, martam slodzes praktiski nesamazinājām, trenējāmies ļoti intensīvā režīmā. Arī spēlētājiem paskaidrojām, ka ļoti ilgi spēlēsim caur nogurumu. Nav arī noslēpums, ka mēnesi pirms “play-off” sākuma mēs trenējāmies ārā [tobrīd termometra stabiņš nereti arī dienas laikā noslīdēja zem nulles atzīmes- red.], jo bija nepieciešams iziet vēl vienu fiziskās sagatavošanās ciklu, lai būtu gatavi svarīgākajām spēlēm. Protams, sezonas gaitā bija tādi brīži, kad daudzi, ja tēlaini izsakās, “mira” nost, bet mēs ar to rēķinājāmies. Atskatoties, godīgi sakot, neliekas, ka bija tādi brīži, kad bijām patiešām sliktā fiziskajā formā. Strādājām uz to, lai spēlētāji būtu labā formā un izsalkuši pēc uzvarām tieši uz sezonas kulmināciju.
“Play-off” pirmajā kārtā ne bez grūtībām uzveicāt LU un bez ierunām kapitulējāt VEF. Tas ir uz šī fona?
Domāju, ka tieši uz šī fona. Neapgalvoju, ka LU ir slikta komanda. Jauni un talantīgi puiši, kas cīnījās līdz galam. Savukārt mūsu komandā bija spēlētāji, kas iepriekš spēlējuši LBL līmenī, bet viņiem nebija pieredzes, kad jāspēlē ap 30 minūtēm un “jātaisa” rezultāts. Viņi adaptējās un trešajā spēlē jau visu salikām pa vietām. Savukārt sērijai ar VEF bija jāpieiet racionāli. Nesaku, ka necīnījāmies, bet nespējām parādīt savu sniegumu, ko demonstrējām spēlējot ar “Ogri”. Atzīsimies, sērijā uzveikt VEF, ņemot vērā lielās atšķirības komplektācijā… Varbūt bija iespējas kur aizķerties un labāk nospēlēt, bet objektīvi VEF bija daudz spēcīgāki, tāpēc arī tāds iznākums. Neskatoties uz to, pret “Ogri” iznācām pārliecināti un ieguvām iniciatīvu un iepriekš paveiktais darbs atmaksājās ar uzviju.
Vai tev neliekas, ka “Jūrmala” ieņēma “Barona” vietu uz LBL skatuves?
Domāju, ka te kopā salikās vairāki apstākļi. Jūrmalas pilsētai pēdējā laikā basketbola dzīvē bija neliels kritums. Nebija medaļu un pat netika “play-off”. Tagad nāca jauna un enerģiska vadība, komandai bija jauns tēls. Arī sastāvs bija intriģējošs, jo bija solīds, bet ierindā bija vairāki spēlētāji, kas līdz galam sevi nebija apliecinājuši, bet tagad to izdarīja. Arī traks treneris laukumā malā, kas visu laikas bļaustās (iesmejas). Gribētos arī teikt, ka spēlējām interesantu, ātru un dinamisku basketbolu, ko novērtēja arī skatītāji. Ar to visu kopā nāca arī uzvaras, kas noteikti “pavilka” līdzi vēl vairāk. Divas medaļas vienā sezonā – tas ir fantastiski.
Daudz apspriestā tēma – spēļu kalendārs. Ko vari teikt šajā sakarā?
Tas ir tāds, kāds ir. Nezinu, ar ko tas ir saistīts, bet viegli jau kādu kritizēt, ja pats nezini visas nianses un detaļas. Skatoties no mūsu komandas skatu punkta, bija pāris spēles, kas lika uzdot jautājumus. Tāpat bija arī pauzes, kad divas nedēļas nespēlējām, kas jau pats par sevi nav normāli, bet tad vienā brīdī decembrī mums bija četras spēles aptuveni nedēļas laikā, tostarp, ar spēcīgiem pretiniekiem. Nesaprotu, kā var rasties šādi robi. Visur citur tam var atrast atrisinājumu, pie mums nevar. Bet tā nav mana kompetence un es ar šīm lietām nenodarbojos. Es tikai eju un trenēju, pielāgojoties situācijai.
Daudz tiek runāts par jauniešu vājo integrēšanos pieaugušo basketbolā. Ko tu vari teikt šajā sakarā? Un kā “Jūrmalā” ir ar jauniešu iesaisti vismaz treniņprocesā?
Mūsu gadījums bija citādāks, jo sākām tik vēlu, ka mums pašsaprotami nebija variantu to darīt. Es ļoti ceru, ka tiks atrasts finansējums un pie apvāršņa parādīsies jauns cilvēks, kurš būs atbildīgs par Jūrmalas pilsētas sporta skolas jauniešu attīstību. Kas izstrādātu konkrētu programmu, kuras mērķis būtu veicināt jauno basketbolistu ātrāku pielāgošanos pieaugušo līmenim. Ja tāds cilvēks un izstrādātā sistēma būs, tad arī rezultāts neizpaliks.
Runājot kopumā, tad jaunatnes treneriem ir jāizrāda lielāka iniciatīva, lai pilnveidotos. Jācenšās būt aktīvākiem. Iet un skatīties kā strādā pieaugušo klubos, pētīt, jautāt, kā savulaik to darīju es. Darbs ar jauniešiem nav viegls, tam ir jānododās pilnībā. Tikai tā var sasniegt rezultātu. Saprotu, ka jaunatnes treneriem atalgojums nav nekāds lielais, tas ir atsevišķs jautājums. Bet tas ir darbs, kur sevi ir jāziedo.
Viens no argumentiem ir, ka jaunatnes treneriem trūkst kvalifikācijas. Vai daļa atbildības par to negulstas uz LBS pleciem?
Noteikti, ka arī savienībai būtu vairāk jāiesaistās šajā procesā. Būtu nepieciešams rīkot vairāk seminārus, bet pie tā jau tiek strādāts. Drīzumā vienā no tiem viesosies Pablo Laso [Eirolīgas čempionu Madrides “Real” galvenais treneris – red.] un nākotnē ieplānoti arī citi. Bet te ir runa par ko citu. Piemēram, man tikko bija treniņi ar U-16 izlasi Ventspilī, bet neviens neatnāca apskatīties, kā mēs strādājām. Varbūt neesmu vēl izpelnījies tādu godu, lai kāds atnāktu pavērot manus treniņus, bet tas pats bija arī ar U-18 izlasi, kuru vada Artūrs Visockis-Rubenis. Tā mēs nonākam līdz tam, ka LBS var darīt ko grib, bet ja treneriem nav intereses pilnveidoties, viņi arī to nedarīs. Pats ļoti daudz infomācijas apgūstu no youtube.com. Mūsdienās brīvi pieejams ir neizmērojams informācijas apjoms, bet vēlme to apgūt ir atkarīga no katra paša. Taču arī ar to nepietiek, ja nesaproti, ko tu dari. Nevar vienkārši iet uz semināriem, mācīties no citiem un kopēt. Jāzina, ko ar iegūto informāciju darīt.
Kā skaties uz Latvijas – Igaunijas līgas projektu?
Domāju, ka tas piedos asumu. Spēcīgākās trīs komandas igauņiem ir pietiekami konkurētspējīgas. Arī citas komandas kā “Valka”/”Valga” un “Parnu” pierādīja, ka var spēlēt ar “Jūrmalu” un “Ogri”, tāpēc būs interesanti. Redzēsim kāds būs izspēles formāts, bet jo vairāk komandu, jo labāk. Tas ir tas, kas mums nepieciešams. Arī “Jūrmalai” kā klubam tas noteikti būs solis uz augšu, jo mums jāturpina augt. Pirmajā gadā ļoti pārsteidzām, tāpēc būs jācenšās noturēt paceltā latiņa.
Vai līgas izveide reāli pacels līmeni vai piedos tikai vien kā “vairāk krāsu”?
Šogad LBL līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, bija zemāks. Nākamgad, iespējams, tas būs augstāks, tāpēc varu vien teikt, ka katram līmenim ir jāpielāgojas un jāpierāda sevi. Vairumā komandu bija daudz jaunu spēlētāju, kuri tikai iepazina šo līmeni. Skatoties uz nākamo sezonu, izrietot no šiem apstākļiem, domāju, ka būs labāk. Tāpat arī igauņu komandas noteikti būs “pielikušas”. Tas var dot pozitīvu kopējo efektu.
Centāties uz Jūrmalu atvest eirokausus. Kāpēc beigās neizdevās?
Tas bija viens no aspektiem, kāpēc arī paliku “Jūrmalā”, ka klubam ir vīzija. Jau pērn gan kā organizācija, gan kā pilsēta, pierādījām, ka mēs varam. Uz sezonas svarīgākajiem mačiem gan LBL, gan BBL, tribīnes bija pārpildītas. Atgriezām pilsētā basketbolu. To šeit mīl. Tāpēc startēšana eirokausos likās kā loģisks nākamais solis attīstībā. Nepārvaldu kluba finanses, bet nekas daudz pie kopēja budžeta, lai mēs varētu tur startēt, nebija jāpieliek. Bet beigās nosliecāmies neizšķirties par tādu soli, jo nevēlējāmies operēt ar virtuālo naudu, kas manā skatījumā šķiet pareizi. Lai nesanāk kādam ko par daudz sasolīt, bet pēc tam sāktos problēmas. Sarunas ar potenciālajiem sponsoriem bija, taču viņi nebija uz vietas, bet pēdējais pieteikšanās termiņš bija 6. jūlijs. Vēl aizvien pastāv iespēja, ka tā nauda būs, bet neviens nevēlējās riskēt, jo tas nebija 100% garantēts.
Domu neatmetam, vien atliekam. Daudz ko uzzinājām – kādiem standartiem jāatbilst, kā jāuzņem komandas un citas nianses – turnīram ir vairākas kārtas, un ambiciozi klubi turnīrā var aizspēlēties tālu, tāpēc bija jāapzin poteciālās izmaksas arī katrai nākamajai kārtai . Kļuva skaidras aptuvenās summas, kas būtu nepieciešamas. Jāsaka lielu paldies kluba prezidentam, kurš pie tā daudz strādā, tāpēc šis jautājums klubam paliks atklāts arī nākotnē.
Kādas ir nākamās sezonas aprises? Vai skatīsieties arī uz leģionāriem ārpus Baltijas robežām?
Nevēlos neko skaļi teikt. Ja finanses būs vairāk, centīsimies paņemt kvalitātīvāku spēlētāju un skatīties arī ārpus Baltijas robežām. Šobrīd iestrādnes jau ir, ar spēlētājiem tiek runāts. Sastāvs jau tiek veidots, vien nevaru šobrīd atbildēt, kad kluba vadība nāks klajā ar oficiāliem paziņojumiem.
Vai tiks saglabāts pagājušā gada kodols?
Protams, ka kāds nāks klāt, kāds aizies. Kā zināms, pēc labas sezonas arī spēlētāji prasa lielākus atalgojumus, kas ir tikai normāli, jo viņi ir kaut ko izcīnījuši. Šobrīd nevēlos saukt konkrētus vārdus. Tuvākajā laikā būs lielāka skaidrības.
Pēdējos divos pavasaros esi “patrokšņojis” Latvijas basketbola dīķī. Šajā pavasarī arī telefons bija “karsts”?
Nemelošu. Nebija īpaši karsts. Bija pāris piedāvājumi. Arī nedaudz “interesanti”. Bet es uzskatu tā – tie, kas tev dod iespēju, tiem par to ir jāpasakās un tie ir svarīgākie cilvēki. Ticu, ka man iespējas vēl būs un noslēgšu arī kādu ienesīgāku līgumu.
*Citas intervijas rubrikas ietvaros:
Kristaps Valters, “Valmiera”/”ORDO” – “Latvijā nav vienotas basketbola sistēmas”
Agris Galvanovskis, “BetSafe”/”Liepāja” – “Nauda bija iztērēta, līgumi parakstīti un tajā brīdī nekas cits neatlika”
Sandis Buškevics, BK “Jēkabpils” – “Kad pievienojos, uzreiz jādomā, kā nokomplektēt treniņu ar 10 spēlētājiem”
Kristaps Zeids, “Valka”/”Valga” – “Ja nebūtu Latvijas – Igaunijas līgas, visticamāk, klubs vairs nepastāvētu”
Guntis Endzels, BK “Latvijas Universitāte” – “Sevis cienošs čempionāts tā nerīkojas”
Artūrs Visockis-Rubenis, BK “Ogre” – “Gribētos, lai apvienošanās būtu izvēle, nevis piespiedu kārtā”
