Visockis-Rubenis: Gribētos, lai apvienošanās būtu izvēle, nevis piespiedu kārtā

“OlyBet” Latvijas Basketbola līga (LBL) jau labu laiku noslēgusies, un komandas var atskatīties uz aizvadīto gadu. Sportazinas.com, lai aktualizētu vietējo čempionātu, turpina rubriku – “Runā LBL treneri”. Šoreiz kārta BK “Ogre” trerim Artūram Visockim-Rubenim.

Ņemot vērā, ka jau nākamā sezona vairs nav aiz kalniem, turpmāk treneriem vaicāsim ne vien par aizvadīto gadu, bet arīdzan par skatu uz nākamo, un, protams, apspriedīsim citus ar Latvijas basketbolu saistītus aktuālos jautājumus.

“Varētu teikt, ka sezona bija ļoti laba. Bija nelieli kritumi, kad zaudējām arī kādu negaidītu reizi, bet pieveicām arī VEF un “Ventspili”, tāpēc regulārā sezona vērtējama atzīstami. Arī izslēgšanas spēļu turnīrā aizvadījām stabilu sēriju ar “Valku”/”Valgu” un nopietni pacīnījāmies ar “Ventspili”. Kas zina, kā viss izvērstos, ja būtu panākuši sērijā 2-2, jo pēc tam, kad visu izšķir viens mačs, var notikt jebkas… Rūgtuma sajūta ir par bronzas sēriju ar “Jūrmalu”. Neuzvarējām nevienā spēlē, kaut gan zinājām, ka esam līdzvērtīgas komandas. Pirmo maču sākām labi, pirmais puslaiks bija mūsu zīmē, bet turpinājumā kaut kas pajuka, kas, šķiet, atstāja iespaidu uz turpmāko sērijas attīstības gaitu kopumā. Sezonu vērtēju ar astoņi ar plusu. Arī “play-off”, līdz bronzas mačiem. Žēl, ka nespējām parādīt ko vairāk. Ļoti vēlējāmies izcīnīt medaļas,” iesāka Visockis-Rubenis.

Skatoties, cik stabili komanda spēlēja līdz bronzas sērijai, kuri, Jūsuprāt, bija tie galvenie faktori, kas beigās izrādījās izšķiroši?

Diezgan daudz spēka un emocijas atstājām cīņā ar “Ventspili”. Mēs tiešām ticējām, ka varam iekļūt finālā. Skatoties arī pēc komandu komplektācijām, pie esošajiem apstākļiem kādi bija mums un “Ventspilij”, viņi mums bija diezgan parocīgi pretinieki. Vienmēr spējām atrast punktus, uz kuriem varam spiest, atrast kādas viņu vājās vietas un to izmantot. Iespējams, bronzas sērijā tas pietrūka. Kā jau minēju, ar “Jūrmalu” iznācām ļoti gatavi, sākums mums izdevās, bet tad pazaudējām savu pavedienu. Jau sezonas gaitā bija vērojams, ka “Jūrmala” mums ir neērts pretinieks. Pie tam sērijā ar VEF viņiem praktiski nekas neizdevās, tāpēc viņi pret mums bija nedaudz svaigāki. Tā arī viss sasummējās.

Runājot par spēļu kalendāru, neskaitot tikai “play-off”, kur Jūs nācāt pretī “Valkai”/”Valgai”, vai nejutāt, ka arī regulārajā čempionāta pietrūka cikliskuma?

Šajā sezonā nevarētu sūdzēties par mūsu grafiku, jo tas tiešām īpašas grūtības nesagādāja. Varbūt bija atsevišķi momenti, un varu piekrist tam, ka bija brīži, kad prasījās tas cikliskums, bet tu jau nevari zināt, kāda tā sezona izvērtīsies. Katru gadu ir citādāk. Uzskatu, ka profesionālajai komandai ir labi, ja tai ir divas spēles nedēļā. Bija arī Baltijas Basketbola līga (BBL), pievienojot LBL, bija diezgan optimāli. Ir momenti, kad ir starptautiskie logi, tad nav spēļu, un atkal ir brīži, kad ir vairākas spēles. Domājams, no tādiem momentiem varētu izvairīties. Bet atkārtošos, ka negribētu sūdzēties. Vienīgais, kas prasītos – ja būtu iespējams par spēļu kalendāru uzzināt laicīgāk. Varam ņemt par piemēru Eirolīgu, kur jau tagad principā ir zināms kalendārs, un ko līdzīgu vajadzētu arī nu jau jaunizveidotajā Latvijas-Igaunijas līgā. Lai laicīgi varētu to apspriest un skaidri zināt, ar ko mums jārēķinās.

Kā skatāties uz Latvijas-Igaunijas līgas izveidi?

Kā trenerim tas ir ļoti interesanti. Es būtu arī par Latvijas – Igaunijas – Lietuvas līgu, bet situācija ir kāda ir. Jo vairāk komandu, jo lielāka dažādība un tas ir daudz saistošāk. Jo tie treneri, kas jau ir ilgāku laiku LBL, sāk viens pie otra pierast, saprast, kādu taktiku piekopj viņu vadītās komandās un arī spēlētāji praktiski visi ir zināmi. Tagad nāks komandas no Igaunijas, kas piedos daudzveidību. Domāju, ka uz doto brīdi, tas ir labs solis. Gribētos, lai šī apvienošanās nebūtu tik daudz piespiedu kārtā, bet lai tā būtu izvēle. Jo teorētiski mums nevajadzētu apvienoties. Lai arī cik būtu dažādi viedokļi par Baltijas līgu, bet tā palīdzēja, jo bija spēles. Cerams, ka sezonas vidū būs kāda kausa izcīņa, lai palielinātu spēļu skaitu. Jo profesionālai komandai ir nepieciešamas vismaz 40 spēles sezonā, neskaitot “play-off”. Tad ir ritms, un profesionālam spēlētājam tiek maksāts par to, ka viņš spēlē nevis trenējas. Un uz spēlēm nāk skatītāji. Šajā gadījumā it kā būs 30 spēles un nebūs vairs BBL. Nezinu, kā šis jautājums tiks risināts. Kopumā ideja par apvienošanos ir laba, bet cits jautājums – kā to uztvers skatītāji. Jo Ogres gadījumā uz LBL spēlēm tribīnes bija pilnas, bet BBL, pat kad atbrauca spēcīgas lietuviešu komandas, bija pustukša zāle. Protams, izņemot “play-off”.

Vai Latvijas-Igaunijas līgas izveide var palīdzēt klubiem piesaistīt papildus līdzekļus?

Domāju, ka tas ir papildus arguments. Ja tu izej ārpus savas valsts robežām, tas vienmēr sponsoriem var likties interesantāk. Mīnuss ir esošā nodokļa sistēma, kas ir mainījusies. Detaļās neorientējos, bet skaidrs, ka tā ir pamainījusi esošo sporta komandu finansēšanas kārtību. Šķiet, ka tie cilvēki, kas to pieņēma, īsti līdz galam nesaprot, ko viņi ir nodarījuši sportam [jaunās nodokļu reformas ietvaros tika pieņemts lēmums, ka vairāku sporta komandu atbalstītājiem, kas tām ziedo, nepienākās nodokļu atvieglojumi – red.].

Vēl viena daudz apspriesta tēma ir jauno spēlētāju adaptēšanās pieaugušo basketbolam. Ko variet teikt šajā sakarā, un kā “Ogres” klubā notiek jauno iesaiste?

Uzskatu, ka šo jautājumu var uzreiz atrisināt, ja katrai augstākās līgas komandai ir apakšā piramīda. Ja LBL komandai ir apakšā sporta skola un komanda LBL2, vēl kādai varbūt arī LBL3. Tā varētu pakāpeniski talantīgākos jaunos spēlētājus virzīt uz pieaugušo basketbolu. Spēlētāji varētu pierast pie nopietnākām prasībām, sevi apliecināt līmeni zemāk, paralēli iesaistot viņus lielās komandas treniņprocesā. Ja šobrīd mēģināsim to panākt mākslīgi, jaunatnes treneriem pasakot “tagad dariet tā”, tas nekādu labumu nenesīs. Jo tā ir jauniešu sistēma un tur piekoptais basketbols pilnībā atšķiras no profesionālā. Prasības, ātrumi un arī režīms ir pavisam citāds. Loģiski, ka jaunietis, kurš 17-18 gados nav spēlējis pie pieaugušajiem un strādājis tikai ar jaunatnes treneriem, nesapratīs uzreiz pieaugušo basketbola specifiku. Varbūt viņš ir tehniski sagatavots, bet ar to ir par maz. Kaut vai runājot par pašas spēles elementiem – par katru kļūdu tu tiec sodīts, tāpēc jauniešiem ir pie tā pakāpeniski jāpierod. Ir nepieciešams ātrāk iegūt balansu starp pieaugušo un jauniešu basketbolu. Un to var iegūt tikai tad, ja klubā pastāv sistēma.

Šogad redzējām, ka klubi bija spiesti jauniešus iesaistīt mākslīgi. Protams, man ir patīkami redzēt, ka tas palīdzēja Dāvidam Vīksnem no “Valmiera”/”ORDO”, kurš tagad ir U-18 izlasē un citiem puišiem, bet rodas tās paradokss. Kad klubiem ir nauda, jauniešos netiek ieguldīts. Piemērs ir Valmieras komanda, kad tā vēl pirms pāris gadiem bija čempioni, bet tagad pārsvarā spēlēja jaunieši.

Runājot par BK “Ogre”, vadība to jau sen ir sapratusi, un jau kopš kluba dibināšanas mums ir aktīva sadarbība ar sporta skolu. Principā, esam kā viens vesels. Jaunatnes treneris Pēteris Ozoliņš sistemātiski nāk uz mūsu treniņiem, vēro kā mēs spēlējam, u.t.t. Viņam arī pašam ir liela pieredze darbā ar jaunatnes izlasēm, tāpēc viņš spēj apvienot pieaugušo basketbolu ar jauniešu jau LBL2 komandā. Tur mēs iesaistām talantīgākos, bet ja redzam, ka jau LBL līmenī jaunietis ir spējīgs palīdzēt treniņprocesā, tad sākam iesaistīt treniņos. Lai viņi jau sāktu aprast ar šo līmeni, un ja ir pietiekams progress, iesaistām arī uz kādām minūtēm LBL. Tas notiek sistemātiski, jo mums ir vairāki jaunieši, kas jau klauvē pie lielās komandas durvīm. Un tā ir viena no prioritātēm Ogres klubam, kad finanses, resursi un laiks tiek ieguldīts jauniešos nevis tikai lielajai komandai. Lai jauniešiem nebūtu jābrauc uz ārzemēm, bet radītu apstākļus viņiem attīstīties arī šeit.

Kādi ir “Ogres” plāni uz nākamo sezonu?

Sanāksim kopā ap augusta sākumu. Jaunie spēlētāji noteikti sāks gatavoties nedaudz ātrāk, kā tas ir pieņemts. Pats būšu aizņemts ar U-18 izlasi, bet mums ar kolēģiem jau ir iestrādnes. Principā, jau pēc sezonas beigām sākām veidot ideju, kā komandai būtu jāizskatās nākamgad. Esam sapratuši, kāds būs mūsu aptuvenais budžets, un no tā izrietot, apzinām arī vietējos spēlētājus. Jo kā zināms, BK “Ogre” koncepts ir maksimāli daudz vietējie spēlētāji – Ogres vai tās tuvumā – un, protams, arī citi vietējie spēlētāji, ko varam atļauties un kas iederas mūsu piekoptajā ideoloģijā. Ārzemnieks ir pēdējais, kura virzienā mēs skatāmies. Šobrīd ir spēlētāji, par kuru palikšanu komandā ir skaidrs. Tas ir Rinalds Sirsniņš, kuram bija līgums spēkā arī šo gadu. Bet varu pateikt, ka paliks vēl vairāki no pērnā kodola. Tiesa, konkrēti gan nevaru atklāt, jo oficiāli līgumi vēl nav parakstīti. Iestrādes jau ir.

Kāds skaļāks vārds, kas pievienosies Ogres komandai nākamajā sezonā, arī plānojas?

Cik nu skaļāku vārdu mēs varam piesaistīt esošā budžeta ietvaros, ņemot vērā vietējo tirgu (iesmejas). Darbojamies un droši vien tāds pavisam skaļš uzvārds nebūs. Mēs cenšamies atrast spēlētājus, pēc mūsu kritērijiem, ko iepriekš ieminēju.

Nobeigumā – vai kluba iekšienē kādreiz ir raisījusies diskusija par startēšanu kādā no eirokausiem?

Teorētiski mēs to varētu pacelt. Uz vienu sezonu savākt nepieciešamo naudu. Arī vadība ir teikusi, ja iespringtu, tad noteikti varētu, bet jautājums ir, ko tas mums kā klubam dotu ilgtermiņā? Šobrīd vadības mērķis ir nokomplektēt labu un konkurētspējīgu komandu LBL, kas spēj cīnīties par medaļām. Bet ļoti būtisks faktors ir attīstīt jaunatni, darot to ar šī reģiona puišiem. Un to naudu, ko mēs varētu investēt Eirokausam, vadība novirza jauniešu attīstībai. Protams, ka par to ir runāts. Arī man kā trenerim tas būtu ļoti interesanti, bet mums kā komandai līdz tam ir dabiskā veidā jāizaug. Lai tas nebūtu kā īslaicīgs uzrāviens. Ja mēs pareizi strādāsim ar jauniešiem, nonāksim līdz tam, ka būs jāsper nākamais solis, proti, lai varētu viņu pārdot tālāk, jāatrāda uz starptautiskās skatuves. Kad būsim līdz tam tikuši, domāju, ka noteikti kluba vadība izšķirsies par soli startēt kādā no Eiropas turnīriem.

*Citas intervijas rubrikas ietvaros:

Kristaps Valters, “Valmiera”/”ORDO” – “Latvijā nav vienotas basketbola sistēmas”

Agris Galvanovskis, “BetSafe”/”Liepāja” – “Nauda bija iztērēta, līgumi parakstīti un tajā brīdī nekas cits neatlika”

Sandis Buškevics, BK “Jēkabpils” – “Kad pievienojos, uzreiz jādomā, kā nokomplektēt treniņu ar 10 spēlētājiem”

Kristaps Zeids, “Valka”/”Valga” – “Ja nebūtu Latvijas – Igaunijas līgas, visticamāk, klubs vairs nepastāvētu”

Guntis Endzels, BK “Latvijas Universitāte” – “Sevis cienošs čempionāts tā nerīkojas”