Kad Latvijā varētu notikt nākamais pasaules čempionāts hokejā?

21/06/2021 10:31

Pagājušas trīs nedēļas kopš Rīgā noslēdzās 2021. gada pasaules čempionāts hokejā. Organizatoriski tas norisinājās labi, taču problēmu netrūka – bija gan ar hokeju nesaistītie skandāli, gan situācija ar biļetēm, kad tās tika pārdotas par kosmiskām cenām. Arī Latvijas izlase nav parādījusi cerēto sniegumu un trešo reizi pēc kārtas PČ mājiniece nespēja izmantot sava laukuma priekšrocības un iekļūt ceturtdaļfināla. Hokeja žurnālisti pauduši savu viedokli, cerams, kaut kādus secinājumus izdarījuši arī vietējie organizatori (Latvijas hokeja federācija). Kad viens mērķis ir piepildīts, jāiet uz nākamo. Un šeit rodas likumsakarīgs jautājums – kad Latvijai varētu uzticēt nākamo čempionātu?

Daudzveidība ir, bet…

Kopš 2000. gada tika aizvadīti 20 pasaules čempionāti – atceramies, ka pagājušajā gadā turnīrs Šveicē nevarēja notikt Covid-19 izplatības dēļ. Starptautiskā hokeja federācija (IIHF) skatās nākotnē tik tālu, ka čempionāti ir sarakstīti līdz pat 2025. gadam, tādējādi gadsimta ceturtdaļas laikā ir paredzēti 24 turnīri. Pārsvarā tie notika (un notiks) Eiropā, jo tikai 2008. gadā PČ norisinājās Kanādā. Skaidrs, ka pasaules čempionātu lielākā auditorija ir tieši Eiropa un vērot spēles naktī pēc sava laika nevienam nebūtu ērti. Arī paši kanādieši diez vai izrāda lielu interesi par PČ rīkošanu, jo viņu vērtību sistēma šis turnīrs noteikti nav pašā augšā. Cita lieta ir U20 pasaules čempionāts, kuru Kanāda uzņem labprāt.

Starp PČ rīkotājvalstīm ir tā sauktais lielais trijnieks – Krievija, Somija un Zviedrija. Katra no šīm valstīm turnīru uzņēmusi trīs reizes, bet nākamajos gados šis cipars palielināsies līdz četriem. Tiesa, somi un zviedri divus turnīrs rīkoja kopā un tie palika atmiņā ar nepārdomātu biļešu politiku, kuras dēļ pirmajos mačos bija vērojami milzīgi tukšumi skatītāju tribīnēs. Krievijā šajā ziņā vienmēr bijis labāk, jo kaimiņvalstī parasti ir visai pieejamas cenas, savukārt līdzjutējiem ar biļetēm tiek nodrošināts bezvīzu režīms.

Trīs čempionātus aizvadījusi arī Latvijas izlases pēdējo gadu lielākā pāridarītāja Vācija. Viss sākās 2016. gada septembrī, kad vācieši Rīgā atņēma latviešiem olimpisko ceļazīmi, bet turpinājās pretinieka teritorijā 2017. gadā, kad Vācija Ķelnē pēcspēles metienu sērijā ar 4:3 apspēlēja Latviju un ieņēma ceturto vietu – pēdējo, kas garantē iekļūšanu ceturtdaļfinālā. 2024. gadā trīs čempionāti būs Čehijai, savukārt Latvijai kopā ar Slovākiju un Dāniju šajā laika posmā bijuši divi turnīri.

Starp Latvijas pirmo un otro pasaules čempionātu pagājuši 15 gadi, kas ir lielākais rādītājs starp valstīm, kuras 21. gadsimta rīkojušas vai rīkos vismaz divus turnīrus. Jā, Latvija kopā ar Dāniju pretendēja uz 2017. gada PČ, taču IIHF deva priekšroku Vācijas/Francijas pieteikumam. Salīdzinājumam, starp diviem Slovākijas PČ pagāja vien astoņi gadi, savukārt Dānija savu nākamo turnīru uzņems septiņus gadus pēc tam, kad šī valsts pirmo reizi savā vēsturē rīkoja čempionātu ar pasaules labāko hokeja izlašu dalību. Tas, ka 2017. gada IIHF iedeva PČ valstij, kurā tas norisinājās pirms nieka septiņiem gadiem, ne par ko labu neliecina. Lai cik daudz Kirovs Lipmans apgalvotu, ka [IIHF prezidents] Renē Fāzels ir viņa draugs, šveicieša darbi parāda ko pretējo. Atceramies, ka pieteikumu 2021. gada PČ rīkošanai iesniedza jau Kalvīša/Koziola komanda.

PČ rīkotājas

PČ rīkotājas | Foto: “Sportazinas.com”

“Varbūtība ir liela, bet lielākais izaicinājums ir otrās halles trūkums”

Latvijas turnīrs gāja roku rokā ar politiku. Jau tā rīkošanās stadijā kļuva skaidrs, ka organizēt 2021. gada PČ kopā ar Baltkrieviju nebūs iespējams. Lai kā Fāzels centās pretoties sabiedrības spiedienam, arī viņš beigās bija spiests padoties un atņemt Minskai vienu grupu un „play-off” turnīru. Un Latvijas politiķi, kuri skaļi kliedza par to, ka mūsu valsts nerīkos PČ ar kaimiņiem, vienā brīdī saprata, ka ar pašu līdzekļiem sacensību rīkošanai nepietiks un būs jālūdz IIHF pēc finansiālās palīdzības.

Savukārt jau PČ laikā norisinājās incidents ar Baltkrievijas karogu un Rīgas mēru, kas visai sadusmoja Fāzelu. Te mēs nerunājam par viena vai otra cilvēka politiskajiem uzskatiem, bet gan par to, ka Latvijas galvaspilsētas mērs šo situāciju, visticamāk, izmantoja, lai paceltu savu reitingu. Protams, var vainot IIHF politiskajā gļēvulībā, bet organizācijas nostāja ir tāda, ka tai vismazāk ir vajadzīgi skandāli, it īpaši, ja tiem nav nekāda sakara ar hokeju. Līdz ar ko viena cilvēka rīcība varētu novest pie tā, ka vēl kādu laiku IIHF izvairīsies no Latvijas kā PČ rīkotājas. Tāpat par labu nenāca valdības neizlēmība jautājumā par skatītāju pielaišana, kas no malas izskatījās pēc haosa un mētāšanas no vienas galējības uz otro, nevis pēc pārdomāta lēmuma.

“Tas, kas notika, ir nonsenss. Pirmais nepareizs gājiens bija ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa prasība, lai Baltkrievijai atņem čempionātu. Nu kas tev par daļu? Tev iedeva grupu, dari visu, lai to norīkotu pēc iespējas labāk, nevis jaukties citā valstī. Tā ir IIHF atbildība. Otrais – kādas ir tiesības Rīgas mēram, lai mainītu karogu, kas tu tāds esi? Karogs ir konstitūcijā apstiprināts valsts simbols, tas ir spēkā. To nedrīkst darīt, esmu kategoriski pret. Tu vari kritizēt, runāt, izteikt viedokli – politiķiem patīk to darīt. Bet ne jau iejaukties citās valsts darīšanās,” intervijā “Sportazinas.com” teica bijušais LHF prezidents Kirovs Lipmans,

Cits viedoklis ir LHF ģenerālsekretāram Viesturam Koziolam, kurš sarunā ar “Sportazinas.com” min, ka organizatori nevar ietekmēt visas lietas. “Mēs varam atbildēt par to, ko paši varam ietekmēt. Tās lietas nav mūsu ietekmes sfērā, līdz ar ko mēs nevaram nedz komentēt, nedz ietekmēt. Nedomāju, ka hokeja sabiedrība mūs par to sodīs [nākotnē]. Tāpat domāju, ka paies laiks, un tas aizmirsīsies, atmiņā paliks labas lietas – tas, ka čempionāts vispār tika aizvadīts. Varbūtība par nākamo PČ Latvijā 10-15 gadu laikā ir liela, kāpēc nē? Mums jāstrādā un jāpierāda savs varēju. Domāju, ka no organizatoriskā viedokļa [2021. gada PČ] nebija nekādu pārkāpumu, esmu dzirdējis tikai labas atsauksmes, orgkomiteja strādā labi un domāju, ka nākotnē nekādu problēmu [ar vēl viena PČ uzņemšanu] mums nebūs,” pārliecināts LHF pārstāvis.

Pirmo reizi formātam ar divām rīkotājvalstīm tika izmantota 2012. gada. Izmantojot kļūdas kā mācību, IIHF saprata, ka arī šāds turnīrs ir interesants skatītājiem. Tas tika turpināts 2017. gadā, arī 2025. gada turnīrs notiks divās valstīs. IIHF gatavība uzticēt sacensības vairākām rīkotājam ir potenciāli laba ziņa Latvijai, jo, nav skaidrs, kad mēs spēsim uzņemt pilnvērtīgu PČ vienatnē. “Olimpiskā centra (OSC) ietilpība būtu par maz. Mums būtu vajadzīgas lielākas tribīnes un Latvijas lielākais izaicinājums ir tieši otrās halles trūkums,” situāciju ieskicē Koziols. “Ja mēs runājam par čempionātu normālā laikā, tad ar OSC ietilpību mēs arī nevarētu nopelnīt lielu naudu. No otrās puses, mēs pierādījām, ka arī šādi pagaidu risinājumi ir iespējami, tie ir efektīvi, par ledus kvalitāti sūdzību nav bijis. Jāmeklē iespēja, kur uztaisīt lielākas tribīnes”

Hokeja mačs OSC

Hokeja mačs OSC | Foto: IIHF

Fāzels – konservatīvs vadītājs, kurš mīl diktatorus

IIHF vadītāja Fāzela ēra tuvojas beigām. Viņam savs amats bija jāpamet vēl pagājušajā gadā, taču šveicietis palika, jo pasaulē plosījās Covid-19 pandēmija. Par šo cilvēku ir dažādi viedokļi, taču pēdējā laikā arvien biežāk tiek apspriesta nevis viņa hokeja darbība, bet draudzība ar Krievijas un Baltkrievijas prezidentiem. Nav brīnums, ka Fāzels labprāt uztur attiecības ar Vladimiru Putinu un Aleksandru Lukašenko – cilvēkam, kurš IIHF vada kopš 1994. gada, noteikt ir daudz kopīgā ar šiem diviem kungiem.

Lai arī PČ mājiniece tiek ievēlēta IIHF kongresos, skaidrs, ka Fāzelam ir liela teikšana šajā procesā. Iepriekš bijušais zobārsts nav bijis pārāk draudzīgs mūsu valstij, līdz ar ko viņa aiziešana varētu būt laba ziņa Latvijas perspektīvām uzņemt vēl vienu turnīru. Pagaidām nav zināms, kurš nāks Fāzela vietu un kāda būs šī cilvēka attieksme pret mūsu valsti, kurai, no vienas puses, ir diezgan spēcīgā izlase un skaļi fani, bet no citas – tās valsts čempionāts vairāk atgādina amatieru sacensības. Varam cerēt uz to labāko, taču jautājums ir arī par to, cik mēs paši vēlamies nākamo čempionātu?

Kad LHF tomēr izdomās pieteikties turnīra rīkošanai, tai būs jāpaveic krietni lielāks darbs nekā iepriekš, lai pārliecinātu valdību par atbalsta piešķiršanu. Cilvēku atmiņās vēl ilgi paliks šis čempionāts, kurš atgādināja tālu radinieku, ar kuru problēmu ir vairāk nekā ieguvumu. Taču ņemot vērā, ka līdz 2025. gadam PČ rīkos viss lielais trijnieks un Čehija, tad Latvijai ir diezgan labas iespējas uzņemt PČ tuvāk 2030. gadam, jo uzreiz pēc 2025. gada iespējas noteikti tiks dotas tām valstīm, kuras vēl nav rīkojušais turnīru vai arī to darījuši vienu vai divas reizes. Paredzu, ka pie tiesībām atkal varētu tikt Vācija un Slovākija, iespējams, Šveice un pat Baltkrievija. Un tad varētu pienākt arī Latvijas kārta.

Pieslēgties

Dienas fokusā

Mareks Mejeris
01/08/2021 21:01

Latvijas vīriešu izlase rezultatīvā mačā Valmierā apspēlē Slovākiju

Latvijas vīriešu basketbola izlase šodien Valmierā pārbaudes spēlē uzvarēja Slovākiju. Spēle Vidzemes Olimpiskajā centrā beidzās ar rezultātu 91:84 (21:20, 29:19, 21:27, 20:18). Latvijas izlasē rezultatīvākais bija Rihards Lomažs, kurš guva…