Kanādas Olimpiskās izlases speciālisti sniedz atziņas latviešu treneriem

06/02/2018 11:24
Nokopēts

Latvijā bieži neviesojas Olimpiskās hokeja izlases, toties kopš pagājušās svētdienas Rīgā trenējās Kanādas valstsvienība. Jā, tā ne tuvu nav tādā sastāvā, kāds tas bija Sočos ar visu lielāko NHL zvaigžņu spozmi, bet šajā Kanādas izlasē nav nekādi “piena puikas”. No pieejamajiem hokeja dzimtenes resursiem ir izveidota optimāli labākā izlase bez NHL spēlētāju līdzdalības.

Kanādas izlase Rīgā ieradās 28. janvārī un nākamajā dienā aizvadīja pirmo treniņu uz nepilnu slodzi. Trešdien, kad treniņā bija aicināti Latvijas mediju pārstāvji, Kanādas hokejisti rādīja pilnas intensitātes nodarbību. Hokeja dzimtenes pārstāvji koncentrējas uz noteiktiem principiem – ātrums, labs slidojums, agresivitāte un aizsargu pieslēgšana uzbrukumam. Tie ir tikai daži aspekti, kuri atspoguļojas ledus laukumā, bet darba metodes līdz hokeja spēlei ir krietni padziļinātākas un detalizētākas.

Pirmā februāra vakarā, kanādiešu izmitinātajā viesnīcā “Rīdzene”, norisinājās Kanādas izlases trenera Deiva Kinga seminārs Latvijas treneriem. Tomēr, kā vakara apmācību ievadīja Viesturs Koziols: Nāksies trenerus sarūgtināt, jo uzstāsies viss Kanādas izlases treneru personāls.

Ierodoties “Rīdzenes” viesnīcā, vestibilā pulcējās Kanādas izlases hokejisti, kuri nule kā gatavojās doties apskatīt pilsētu. Tikmēr latviešu hokeja speciālisti pamazām ieradās viesnīcā, lai ļautos Kanādas hokeja treneru lekcijai. Iesoļojot konferenču zālē, visur valdīja sarunas, kas rosināja domāt, ka šīs nav tikai apmācības, bet arī laba pieredzes apmaiņa pašmāju treneriem savā starpā. Ieradies bija gandrīz viss Latvijas hokeja treneru zieds, to starpā bija Leonīds Beresņevs, Normunds Sējējs, Gints Bisenieks, kā arī Bobs Hārtlijs un Artūrs Irbe, kura uzvārds no Kanādas treneru puses bija tikai pozitīvi pieminēts.

Pēc Viestura Koziola ievadrunas, stafetes kociņu pārņēma Kanādas izlases ģenerālmenedžeris Šons Burks. Vācot Kanādas valstsvienības puzles kauliņus, Burks no dienas, kad viņu iecēla par GM, visu darba laiku pavadīja Eiropā. Kāpēc darba pēdējā fāze norisinās Rīgā? Tāpēc, ka Latvija ir kā centrālais punkts spēlētājiem no Krievijas, Zviedrijas, Vācijas un Šveices, kur iegriezties pirms došanās uz Phjončhana 7. februārī.

Pirmais vakara lektors bija Deivs Kings, kurš ledus treniņos ar komandu ir viens no aktīvākajiem treneriem, pilnā balsī uzmundrinot spēlētājus. Treneri no hokejistiem gaida ātru spēli, tāpēc ļoti mobilizēti norisinās arī treniņi – iesākuma vingrinājumi bez ūdens pauzēm un intensīvu slidošanu.

Vairāku slaidu sagatavotajā prezentācijā, katrs treneris caur savu perspektīvu sniedza ieskatu uz kādiem blokiem balstās Kanādas hokejs.

Pāris atziņas no Kinga sniegtā satura:

  • Nevajag vērtēt spēlētājus pēc noteikta zīmoga ­– jo tas var noslāpēt pārliecību. Ar pārliecību nāk instinktīvā spēle;
  • Jāpievērš uzmanību katra spēlētāja īpašībām, kas var uzlabot individuālo un komandas spēli;
  • Team chemistry [komandas ķīmija – tulk.] – ja spēlētājs nobloķē metienu, tad komandas biedriem vajag uzslavēt hokejistu;
  • Tu nevari mainīt spēlētāju, bet tu vari viņu ievirzīt pareizās sliedēs;
  • Tavs uzdevums ir trenēt, bet darbs – komunicēt;
  • Uzvaras atslēga: loose pucks and ice bags! [pazaudētās ripas un ledus maisiņi – tulk.].

Ne tikai Kings, bet arī citi Kanādas izlases treneri minēja, ka Bobs Hārtlijs ir ļoti labs resurss no kura var smelties spēles gudrības. Vairākkārtīgi tika akcentēta LHF darba ražīgums un profesionālā organizētība, kas ārēji pat varētu tā šķist…

Nākamais lektors bija sportiskā snieguma menedžeris, spēka un kondīcijas treneris Adams Duglas, kurš izklāstīja savus pienākumus un darba uzdevumus ar valstsvienību. Viņš strādā ar treneriem, lai spēlētāji treniņos no sevis izliktu maksimumu. Duglas ne tikai dod uzdevumus sausajos vingrinājumos, bet arī uzrauga spēlētājus ar profesionālajā sportā izplatītu tehnoloģiju “OptimEye S5”, kura sniedz padziļinātu ieskatu katra spēlētāja sniegumā.

Savukārt otra aplikācija, kuru izmanto Kanādas izlases subjekti savas iekšējās labsajūtas izzināšanai ir “HRV4Training”, kas ir pieejama visiem viedtālruņu īpašniekiem “App Store” un “Google play” veikalos. Neliela samaksa par šo aplikāciju ir jāveic, bet tas ir tā vērts. Caur aplikāciju ar viedtālruņa palīdzību var noskaidrot asins cirkulācijas izmaiņas sirds darbības laikā, apgaismojot ādu un mērot izmaiņas gaismas uzsūkšanā, izmantojot telefona kameru. Tas palīdz noskaidrot, piemēram, kādi ir noteicošie faktori augošajam stresam. Savukārt, tad uzreiz var rīkoties, lai novērstu problēmsituāciju – vai stress būtu radies veselības problēmu dēļ, vai kāds cits ārējs iemesls, kas var ietekmēt spēlētāja sniegumu.

Tāpat Duglas uzsvēra, ka tehniskais plānojums ir svarīgs, bet fiziskais atspaids tomēr ir galvenais, tāpēc treneri ar visiem iespējamajiem līdzekļiem seko līdzi hokejistu labsajūtai. Kanādas izlasei svarīgs ir 15. februāris, kad sāksies hokeja turnīrs un 25. datums, kad plānota finālspēle. Valstsvienībai mērķi ir tikai paši augstākie – zelts.

Pēcāk nelielu komentāru sniedza arī komandas video treneris Tailers Dītrihs. Speciālistam atvēlētajā slaidā bija izveidota trenera darba struktūra no brīža, kad viņš uzsāk darbu līdz pašām sacensībām. Kā viens no punktiem bija minēts treneru instrumenti un resursi, proti, informācijas kanāli no kuriem viņš iegūst zināšanas. Slaidam otrā pusē bija atzīmēti divi nerakstīti (rakstītie) “Hockey Canada” uzdevumi: 1) būt vissagatavotākajam treneru korpusam visos turnīros, kuros piedalās; 2) būt vissagatavotākajai komandai visos turnīros, kuros ņem dalību.

Kanādas hokejam vīzija ir skaidra – visaugstākie mērķi. Tāpēc organizācijai ir vairākas programmas ar kuru palīdzību var sasniegt uzstādītos mērķus. Vēl viena aplikācija no kuras ir iespējams smelties vingrinājumus, sastādītās programmas, ekspertu viedokļus un citus padomus gan hokejistiem, gan treneriem ir “Hockey Canada Network”. To ir arī iespējams ielādēt viedtālrunī.

Pirmspēdējais lektors bija bijušais NHL hokejists, bet tagad jau astoņas sezonas trenera arodā strādājošais Skots Volkers. Savu runu bijušais spēlētājs iesāka ar Latvijas izlases trenera Boba Hārtlija uzslavēšanu, norādot, ka kanādiešu speciālistam vienmēr ir bijušas strukturētas komandas.

Turpinot par savu mācībvielas izklāstīšanu, Volkers atzīmēja, ka komunikācija komandā ir pati svarīgākā. Ja agrāk jaunie spēlētāji prasīja: ko mēs varam izdarīt komandas labā? Tad tagad jaunie hokejisti jautā: ko komanda var izdarīt manā labā? Jaunās paaudzes bērniem ir mainījusies domāšana, bet tas viņus nepadara par sliktākiem cilvēkiem. Vienalga, kāds ir hokejists, kuru tu trenē, tev ar viņu ir jākomunicē. Dažreiz vajag saprast, kas spēlētājam kaiš. Vai tās ir nesaskaņas ģimenē, draudzenes pamešana, problēmas skolā vai jebkādi citi apstākļi, kas spēlētāju nomāc. Lai to spalvu kamolu dabūtu ārā ir nepieciešams runāt.

Stāsta nobeigumā Volkers norādīja, ka treneris nekad nenokļūdīsies ar laba rakstura spēlētāju. Hokeja pasaule ir pilna ar piemēriem, ka spēlētājam ir liels talants, bet raksturā viņš ir iedomīgs vai noslēgts, tad karjera neveidojas kā plānotos. Savukārt gadījumos, kad cilvēkam ir labs raksturs, bet talanta mazāk – viņš var izaugt par labu hokejistu. Pašā nobeigumā Volkers sacīja: “Esmu spēlējis ar čehiem, somiem, krieviem…, bet nevienam no viņiem nav bijis tik labs raksturs kā Irbem.” Abi hokejisti 1997./98. gada sezonā pārstāvēja Vankūveras “Canucks” vienību.

Vilijs Dežardēns vēro savas komandas treniņu.
Foto: Lotārs Zariņš

Vakara noslēgumā vārds tika dots Kanādas izlases galvenajam trenerim Vilijam Dežardēnam. Arī viņš ievadvārdus veltīja Hārtlijam, sasaistot Deiva Kinga teikto par ice bags [ledus maisiņš – tulk.], tad pēc katras Boba trenētās komandas spēles Dežardēna spēlētāji staigāja ar daudziem ledus maisiņiem. Kā jau galvenajam stūrmanim, tad Vilijam bija uzticēts pastāstīt par galvenajiem Kanādas izlases postulātiem.

Vairākiem Kanādas valstsvienības kapteiņiem tika jautāts, kādas piezīmes viņi vēlas dzirdēt par savu komandu:

  • Grūti spēlēt pret mums. Straujš temps;
  • Uzvarētāju attieksme. Mēs atrodam ceļu uz uzvarām;
  • Mērķtiecība. Labi strukturēta. Spēlē 60 minūtes;
  • Neatlaidīga komanda. Galinātāja instinkts;
  • Laba rakstura komanda. Disciplinēta uz un ārpus ledus;
  • Lieliska mājās. Daudz meistarības…sajūsma;
  • Cieši saistīta grupa. Ikviens ir svarīgs.

Pēcāk tika jautāts, kas ir jādara, lai par mums tā teiktu:

  • Būt formā. Spēlēt augsta tempa hokeju ar gudrām izmaiņām;
  • Būt gataviem. Pārliecinātiem. Īsa atmiņa;
  • Uzmanību pievērš detaļām. Ir spēles plāns un pieturas pie tā;
  • Ātrs starts. Spēlē četrās maiņās un izģērbj pretiniekus;
  • Griba upurēties. Būt atbildīgam;
  • Labi trenēties. Griba mācīties un kļūt labākam;
  • Vienam otru atpazīt un attiekties ar cieņu.

Pirms lekcijas noslēdzošā emocionālā video materiāla par Kanādas hokeju, treneris vēl noraksturoja piecus “The Canadian way” [kanādiešu virziens – tulk.] soļus uz panākumiem:

  1. Disciplīna;
  2. Komanda pirmajā vietā;
  3. Ripas kustība;
  4. Sabalansēta aizsardzība;
  5. Liec lietā meistarību.

Lekcijas beigās pateicības vārdus treneriem sacīja Viesturs Koziols, solot (!!!) adaptēt Kanādas hokeja programmu arī Latvijas hokeja vajadzībām. Šāda veida lekcijas ir zelta vērtē, cerams Latvijas hokeja speciālisti ņems vērā kanādiešu ieteikumus un izmantos to praksē.

logo

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām