Kristaps Valters: 2009. gadā Šneps man lūdzās, lai pierunāju Biedriņu atgriezties izlasē

Kristaps Valters, Sportazinas.com
foto: bkvalmiera.lv

Jau pagājusi nepilna nedēļa kopš Latvijas un Melnkalnes izlašu dueļa, taču kaislības ap Latvijas basketbolā notiekošo nav rimušās. Vīriešu izlases nespēja kvalificēties Pasaules kausa izcīņai raisījusi diskusijas vai esošā Latvijas Basketbola savienības (LBS) vadība savus pienākumus veic atbilstoši pieprasītajai kvalitātei. Diskusijas ir arī par līdzšinējā galvenā trenera Arņa Vecvagara darbu.

Vētru tviterī sacēla arī bijušais izlases spēlētājs (četri Eiropas čempionāta finālturnīri) Kristaps Valters, kurš ar saviem izteikumiem, šķiet, nevienu nav atstājis vienaldzīgu. Cits jautājums – pozitīvā vai negatīvā gaisotnē. Sportazinas.com sazinājās ar Valteru, lai noskaidrotu viņa domas par noslēdzošajām divām spēlēm kvalifikācijas ciklā, uzzinātu, ko viņš bija domājis piesaucot lāstu LBS sakarā, kā arī bijušais spēlētājs atklāja iepriekš publiski neizskanējušu informāciju par 2009. gada “Baigo vasaru”.

Valters deva savu ieskatu spēlēm ar Spāniju un Melnkalni, kur netaupīja kritiku izlases galvenajam trenerim.

“Spānijas izlase nebija ne tuvu optimālajā sastāvā. Saprotu, ka viņiem ir labākā vietējā līga Eiropā, bet jāņem vērā tas, ka tā bija labi ja kāda trešā izlase un viņiem vispār neko nevajadzēja, jo bija jau kvalificējušies. Arī šī spēle bija uzvarama. Spēlējām mājās pie pilnām tribīnēm. Kārtējo reizi, kad bija mūsu iespēja, to neizmantojām. Uzvarētu, būtu daudz vieglāk izšķirošajā spēlē. Saprotu, ka arī mēs nebijām stiprākajā sastāvā, bet… Iesākām ļoti vāji. Ja vēlējāmies tikt uz Pasaules kausu, nevar iesākt spēli tik vāji! Un tā nebija pirmā reize šajā ciklā. Otrā ceturtdaļa nebija pat pusē, kad bijām iedzinējos jau ar -19. Viennozīmīgi, ka tas ir trenera darbs – sagatavot spēlētājus psiholoģiski, iedot viņiem enerģiju, lai viņi būtu gatavi, bet redzējām, ka tas nenotika. Un, protams, kārtējo spēli katastrofāli cīnījāmies par atlēkušajām bumbām.”

“Vēl, kas man liekas nepareizi – publiskajā telpā figurēja, ka mačā ar Spāniju notikusi neliela saķeršanās starp Jāni Blūmu un Vecvagaru. Blūms esot norādījis, ka kāda sadarbība neiet cauri, par ko viņš tika nosēdināts malā un laukumā vairs nedevās ne tikai spēlē ar spāņiem, bet arī Melnkalnē. Man tas šķita ļoti nepareizi un neprofesionāli. Pirmkārt, trenerim ir jāprot sadzīvot ar saviem līderiem, otrkārt, mačā ar Spāniju prasījās kāds, kurš saasina spēli. Blūms tāds ir, un viņš to bija jau pierādījis vairākkārt. Izlase nav klubs, kur kādu spēli var ziedot, lai “audzinātu” savus līderus. Izlasei katrs mačs ir kā pēdējais, bet Vecvagars gribēja pierādīt, ka ir “vecis”. Visi redzējām, kas no tā sanāca.”

Spēlē pret Melnkalni Blūms nemaz nedevās laukumā, kamēr Dairis Bertāns nodemonstrēja vāju sniegumu, no spēles nerealizējot nevienu metienu. Spēli Bertāns pabeidza ar sešiem punktiem, kas gūti no soda metienu līnijas.

“Piedevām Vecvagars Blūmu Melnkalnē turpināja ignorēt. Redzējām, kāds izskatījās Bertāns. Uzbrukumā nerealizēja nevienu metienu no spēles (0/9 – red.), bet aizsardzībā acīmredzami krita iekšā pret viņu naturalizēto amerikāni. Protams, Dairis ir viens no komandas līderiem, taču šoreiz prasījās rīkoties nedaudz citādāk. Varbūt nepopulārāk, bet tomēr kaut kas bija jāmaina. Bet treneris stāv, skatās un neko nedara. Nesaprotu, kādā sakarā vispār tika dota iespēja Vecvagaram. Viņš ir nepieredzējis un daži pieņemtie lēmumi vispār bija apsmiekls.”

“Ar Melnkalni bija vecais stāsts – nesavācām bumbas, bet pretiniekos vienmēr atrodas kāds – vienalga balts vai melns, bez matiem vai ar, paņem un iemet mums izšķirošajā brīdī. Tā notiek katru reizi. 2009. gadā bija [Jans] Jagla (bijušais Vācijas izlases spēlētājs, kurš 2009. gadā “noraka” Latvijas cerības iekļūt EČ nākamajā kārtā, mača izskaņā realizējot svarīgu tālmetienu – red.), tad Beļģijas izlase 2013. gadā, 2015. gadā EČ Rīgā nesasniedzām kāroto, Olimpisko spēļu kvalifikācija uz Riodežaneiro, kad zaudējām Puertoriko, vēlāk Dončičs un Slovēnijas izlase 2017. gadā un vēl tagad.”

Kristaps Valters centās nonākt pie iemesliem, kādēļ Latvijas izlasei jau vēsturiski neveicās izšķirīgos brīžos.

“Ekonomēšana noveda pie kārtējās izgāšanās. Neviens nevēlas ieguldīties, bet gaida rezultātus. Izlases galvenajam trenerim atalgojumā atvēl tūkstoti. Kas tas ir? Un tā notiks katru reizi, jo vienmēr neviens neuzņemās nekādu atbildību. Neviens! To mēs redzam arī tagad! Es par sevi un savu karmu varu atbildēt, bet tie, kas ir atbildīgi par basketbola saimniecību… Regulāri, kā pienāk brīdis atbildēt, tiek izdomāti smieklīgi attaisnojumi. Vecvagars tagad saka, ka nebija Eirolīgas spēlētāji, bet kuram bija? Salīdzinot ar citām valstīm, mēs vēl varam priecāties, ka dabūjām viņus uz tik daudz mačiem. Viņam pašam reāli pietrūka pieredzes. Ko viņš ir trenējis? “Turību”, “Jūrmalu”, ar kuru ar solīdu sastāvu netika “play-off”? U-20, ar kuru izkrita no A divīzijas? Un tagad viņš ir Kazahstānā… Viņam būtu vismaz kārtīgi 10 gadus jānostrādā un tad jādod vadīt izlase. Bet ieliek tagad, jo ir čoms Edgaram Šnepam. Šneps visus savus čomus liek par treneriem vai kādos amatos. Tas ir apsmiekls visam Latvijas basketbolam. Ka viens cilvēks (domāts Šneps – red.) tā “izpildās”, bet atbildību neuzņemās vispār. No Vecvagara arī nesadzirdēju, ka kaut kur būtu bijusi viņa atbildība.”

“Arī Voinam ir jāpamet savs amats. Šitā skaistā runāšana sportā neder. Tev ir jāsaprot nozares specifika un jāprot pieņemt stingrus lēmumus. Vajag nevis skaisti stāvēt kā fasādei, bet atzīt savas kļūdas. Jābūt ir vīrišķīgiem un jāatbild par gadu laikā pieļautajām kļūdām. Kas pats sāpīgākais – tas reāli ietekmē Latvijas basketbola attīstību.”

Atzīmēsim, ka viena no “karstākajām” sarunu tēmām sporta aprindās noteikti bija Valtera izteikumi mikroblogošanas vietnē twitter.com.

“Protams, daļēji pateicu to emocijās. Kristaps Valters noteikti nav uzlicis nevienam lāstu. Varu pateikt, ka arī es uzņemos savu daļu vainas par 2009. gada fiasko. Neapgalvoju, ka esmu balts un pūkains. Bet esmu jau saņēmis pretī par to, ko izdarīju un apzinos savas kļūdas. Bet es nesaprotu tos cilvēkus, kas pieļauj kļūdas, bet pēc tam brutāli vaino citus. 2009. gadā tie bijām mēs, citus gadus atkal citi, tad vēl kāds… Kamēr tas notiks, tas negatīvisims viņiem (domāts LBS – red.) nāks virsū. Līdz viņi publiski nespēs atzīt savu vainu notiekošajos procesos. Bet tiem, kas mūk no atbildības un nevar vīrišķīgi atbildēt par saviem darbiem, karma atspēlēsies pati. Un mēs to redzam arī šobrīd. Katru gadu ir neveiksmes. Nevaru noskatīties no malas kā cilvēki tā rīkojas. Es par sevi atbildēšu. Esmu gatavs ziedot savu reputāciju, lai paceltu šo jautājumu. Tas nedrīkst tā turpināties! Jau tā esam palaiduši vējā cik gadus. Un galvenie vaininieki ir esošā LBS vadība!”

Valters arī atklāja vēl iepriekš publiski neizskanējušu informāciju par 2009. gada vasaru. Atcerēsimies, cik tā bija skandālu pilna – tā brīža izlases ģenerālmenedžera Edgara Buļa atskaite LBS tika nopludināta, kā rezultātā sabiedrība uzzināja par visiem, t.s., “tusētāju paaudzes” “nedarbiem” tās vasaras laikā. Vēlāk sekoja vairākas diskvalifikācijas no izlases, lielāko “pērienu” saņemot tieši Valteram.

“Neviens to publiski nav teicis, bet es varu atklāt, ka 2009. gada vasarā, nedēļu pirms čempionāta sākuma, Andris Biedriņš bija pametis izlasi. Iemesls – Kaspara Bērziņa atskaitīšana (Bērziņš ar Biedriņu vēl aizvien ir ļoti labi draugi – red.). Andris ar mums netrenējās pāris dienas, bet Šneps vērsās pie manis un burtiski lūdzās, lai pierunāju viņu atgriezties. Viņš gribēja glābt savu pakaļu. Starp citu, Bērziņa vietā togad paņēma Ernestu Kalvi. To pašu, kurš izšķirošajā spēlē ar Vāciju svarīgā brīdī aizmeta garām divus soda metienus, bet aizsardzībā nepareizi samainījās ar sedzējiem, kā rezultātā mēs ielaidām to liktenīgo tālmetienu. Lūdzu, tā ir karma!”

“Protams, ka es pierunāju Andri atgriezties izlasē, kaut gan sākumā viņš teica, ka viņam viss šis (cenzēts) nav vajadzīgs. Tolaik vēl neapzinājos, kā viss izvērtīsies. Ka beigās Šneps būs aizmirsis, ka viņam palīdzēju, bet viņš glābs savu ādu. Atkārtoju – apzināmies, ka nebijām labākie piemēri ar savu uzvedību tolaik. Bet varu atklāt, ka sevi izlases labā ziedoju jau 2007. gadā. Izlases treniņnometnē guvu traumu, bet biju “it kā” apdrošināts. Uz gaidāmo sezonu man bija spēkā līgums ar Itālijas klubu. Zināju, ka esmu apdrošināts un man pienākās solīda summa par to, 80 vai 90 tūkstoši eiro, precīzi neatminos. Nezinu, kas par iemesliem, varbūt LBS tolaik trūka pieredzes, lai sakārtotu visas formalitātes. Neatceros, kas tolaik bija LBS vadībā, bet man to naudu neizmaksāja. Tā vietā, lai es nesaceltu traci, pa sētas durvīm iedeva 25 tūkstošus. Principā ziedoju pietiekami nopietnu naudas summu izlases labā.”

Valters arī asi kritizēja vairāku Latvijas mediju darbu.

“Kas tagad notiek? Tā vietā, lai žurnālisti veiktu profesonālu analīzi par iemesliem, kādēļ izgāzāmies, viņi seko līdzi manam tviterim. Raksta par mani, nevis pievērš uzmanību reālām problēmām. Cik tas ir profesionāli rakstīt par mani, nevis par LBS darbu un pieņemtajiem lēmumiem, kas reāli Latvijas basketbola attīstību dzen bedrē? Dzeltenās preses līmenis!”

P.S. – par rakstā paustajiem apgalvojumiem atbildību uzņemas Kristaps Valters un portāls izskanējušo nepasniedz kā savu nostāju.

Tavs viedoklis

Esi pirmais, kas atstāj komentāru!

Paziņot par
avatar