Labākais sastāvs pret morāliem principiem jeb vai Indrašim jābūt izlasē?

Kādu laiku Mika Indraša vārds Latvijas izlases kontekstā nebija dzirdāms, taču bija skaidrs, ka agri vai vēlu pienāks brīdis, kad šī nepatīkama saruna būs nepieciešama. Kā rakstīja kolēģis Mārtiņš Kļavenieks, tad Latvijas hokeja federācijā (LHF) vienotā viedokļa par šo tēmu nebija, tomēr beigās uzbrucējs ir iekļauts starp kandidātiem, kā to arī vēlējās valstsvienības galvenais treneris Harijs Vītoliņš.

Tiem, kuri neatceras, varbūt ir vērts atgādināt. Pēc pagājušā gada februāra notikumiem Latvijas sporta likumā tika pieņemtas izmaiņas, aizliedzot pretendēt uz valsts finansējumu un pārstāvēt izlasi tiem sportistiem un treneriem, kuri maizi pelna Krievijas vai Baltkrievijas līgās. Tomēr jūnija beigās Indrašis parakstīja līgumu ar Maskavas “Spartak”. Un, ja viņa piemēram sekojošais Jānis Kalniņš nevairījās no sarunām ar medijiem un visu apstiprināja, tad Indrašis gandrīz nedēļu klusēja, un tikai tad nepārliecinoši apgalvoja, ka viņš neko nav parakstījis.

Rezultātā Miks uz KHL tā arī neaizbrauca, bet nevajag lolot ilūzijas – viņš to neizdarīja tādēļ, ka pārdomāja, bet tādēļ, ka nerēķinājās ar tik lielu (cik tas Latvijas mērogā ir iespējams) ažiotāžu par savu lēmumu. Un lai kā uzbrucējs teiktu, ka viņš neko neparakstīja un tā tālāk, tomēr faktu par līguma esamību apstiprina gan KHL, gan Guntars Paste. Pret šo cilvēku var uzturēties dažādi, un, iespējams, kādas detaļas viņš tiešām izdomājis, bet par to, ka saruna starp Pasti un “Spartak” Indraša klātbūtnē ir notikusi, esmu pārliecināts par 99%.

Paste par Indraša algu, latviešiem KHL un “Dinamo” pienesumu Latvijas hokejam

Vītoliņa vēlmi piesaistīt Indraši, protams, var saprast. Priekšā ir mājas čempionāts, kurā treneris nevarēs rēķināties ar spēlētājiem, kuri ilgus gadus bijušas valstsvienības stabilas vērtības. Nezinu, vai Vītoliņš, pārņemot izlasi, rēķinājās ar paaudžu maiņu, bet tā notiek jau kādu laiku. Arī iepriekšējos gados konkurencē par vietu sastāvā nebija liela un pieteikumā iekļuvušo hokejistu uzvārdi par 90% bija zināmi vēl pirms treniņnometnes sākuma, savukārt pēdējā laikā par karjeras beigšanu paziņojuši vēl divi spēlētāji – Artūrs Kulda un Kristaps Sotnieks.

Iepriekš LHF no “vecās gvardes” izdevās pierunāt Kasparu Daugaviņu, kura karjeras noslēgums izlasē tiešām šķita sasteigts un emocionāls. Tomēr paaudžu maiņu tas ne pārāk palēnina, savukārt, kad tā iekrīt uz mājas čempionātu, tad tas ir katra trenera murgs. Esošajos apstākļos trenerim jābalansē starp labāko sastāvu un morāli. Skaidrs, ka viņš ar lielu varbūtību izvēlēsies pirmo. Jo ir arguments, kas kādam šķiet visai spēcīgs – Miks taču beigās uz Krieviju neaizbrauca!

Tomēr izlasei jābūt par skatlogu visās nozīmēs, arī no morālā viedokļa. Tieši tāpēc skandāli ap izlasi vienmēr ir tik sāpīgi, jo valstsvienība ir ne tikai skatlogs, bet arī spogulis, un attēls tajā neizskatās pārāk labi. Ja izlasē parādās cilvēks, kurš bija parakstījis līgumu ar KHL klubu pēc kara sākuma, tad kaut kas tajās vērtībās tomēr nav pareizi. Jo vienīgā pareizā atbilde uz šādu piedāvājumu ir atrodama Ainara Bagatska vārdos. Treneris gan pēdējā laikā arī izcēlies ar dažām dīvainībām, tomēr tas neatceļ viņa vārdus, kuri tika pateikti iepriekš. Un sporta ministrei vajadzētu nevis apturēt finansējumu Ostapenko, Skujiņam un citiem sportistiem, bet gan sīkāk izpētīt Indraša jautājumu. Ja jau tā gribās parādīt savu principiālo pozīciju.

Bagatskis: Pirms trīs dienām krievi man piedāvāja darbu. Teicu, lai iedod automātu un palaiž pie Kremļa

Gribētos cerēt, ka tuvākajā laikā no LHF sekos arī kāds oficiālais paziņojums, kurā tiks skaidroti argumenti par Mika izsaukšanu. Un tai jābūt nevis atbildēm uz žurnālistu jautājumiem, bet tieši LHF iniciatīvai. Jo ar ko tad mēs atšķiramies no prātā sajukušās kaimiņvalsts, ja problēmjautājumi vienkārši tiek noklusēti? Prasās arī komentārs no Izglītības un zinātnes ministrijas, jo pašlaik tā vērtību skala ar reāli sagriezta gaisā. Atbalsti Ukrainu, bet piedalies starptautiskās sacensībās, kuros rīkotāji aicina Krievijas un Baltkrievijas sportistus? Esi slikts. Paraksti līgumu ar KHL klubu, nedēļu klusē un pēc tam izdomā kaut kādus nepārliecinošus attaisnojumus? Esi labs.

Kolorado lentītes valkātājs Vītoliņš bez problēmām kandidātu sarakstā iekļāvis spēlētāju, kurš pēc teroristu valsts uzbrukuma Ukrainai, nekautrējās parakstīt līgumu ar okupantu klubu. Tas, ka Indrašis nekur neaizbrauca, tautas spiediena dēļ neko nemaina. Izlasē viņam nav jābūt.

— Aivis Kalniņš (@aiviskalnins) March 13, 2023

Lieta, kura tiešām nepārsteidz, ir citu hokeja sabiedrības pārstāvju klusēšana. Hokejā mūsu saikne ar Krieviju allaž bijusi stiprāka nekā citos veidos un daudzi neredz neko sliktu naudas pelnīšanā tur arī tagad, tiesa, ne visi ir interesanti KHL klubiem. Par šo tēmu izteicās vien Ralfs Freibergs, kurš pateica pareizos vārdus – “Mēs varam nosodīt vai nenosodīt, bet tā paliek katra cilvēka izvēle.” Taču pats interesantākais viņa runā sākās pēc tam.

“Ja esi pieaudzis cilvēks un esi pieņēmis lēmumu, tad paliec pie tā,” teica aizsargs. Godīgi sakot, biju pārsteigts – vai tiešām Freibergs izdomājis atklāti kritizēt komandas biedru izlasē, kas ir visai rets gadījums. Bet nē, izrādījās, viņš to bija domājis par Mairi Briedi. Par Indraša situāciju viņš “nezina visu informāciju”. Acīmredzot, ar Briedi Freibergam ir tuvākas attiecības nekā ar Indraši. Arī Ēriks Miļuns ir pārliecināts, ka šajā gadījumā svarīgs ir spēlētāja veselības stāvoklis un sniegums.

Pasekojot šai tēmai redzams viedoklis, ka izlasē nav jābūt arī Vītoliņam. Savulaik būdams viens no Krievijas izlases treneriem, viņš valkāja uzvalku ar piestiprināto Georga lenti, tajā skaitā mačā pret Latviju. Lai kā tas izklausītos, bet, manuprāt, šajā jautājumā viss nav tik viennozīmīgi. Proti, līdz pagājušā gada 24. februārim varēja būt vēl kaut kādi “pusrisinājumi”. Nu jau vairāk nekā gadu tiešām ir tikai balts un melns. Un žēl, ka hokejs morāles trūkuma kontekstā tiek pieminēts arvien biežāk.

 Loading ...