LBS – sabiedriskā vai savējo labuma organizācija?

Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Edgars Šneps intervijā “Latvijas Avīzei” atkal publiski sūdzējies par drūmo finansiālo stāvokli Latvijas basketbolā. Skaidrs, ka finanses Latvijā nekad visam nepietiek, bet vai labi apmaksātais ģenerālsekretārs ir tiesīgs sūdzēties par grūtajiem apstākļiem, ja savu druvu pārvalda pietiekami apšaubāmā manierē?

Funkcionāra izteikumi, un vēl nepazudusī pēcgarša pēc skandāla ar nosaukumu “Šnepa-Jučmana lieta” rada augsni, lai skrupulozāk paskatītos uz basketbola virtuves nemazgātajiem traukiem. Varbūt tiešām ir tik švaki, ka LBS izdzīvošana atkarīga no “prēmiju atskaitīšanas”, bet pāris tūkstošu atrašana 3×3 basketbolam un jauniešu izlašu nodrošināšana ir kāds nereāls plāns?

Ieskatoties iestādes budžeta ailēs, var domāt, ka ne nu Jučmaņa prēmija glābtu parādi no negaisa. Šneps LBS vadībā sēž jau n-tos gadus, kas gribot negribot, liek pret basketbola sabiedrības kopīpašumu izturēties kā pret savu SIA, līdzīgi kā savulaik to darīja kāds Kira hokeja druvā un Gunča kājbumbas zaļajās pļavās.

Naudas vienmēr par maz

Minētajā intervijā Šneps kā galveno iemeslu sliktajai situācijai min nodokļu reformu, kas izmainījusi ziedojumu kārtību nevalstiskajām organizācijām: “Ziedojumu kritums salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusi ir 40 procenti un būs vairāk.” Nav melots.

Atsaucoties uz to, Šneps norāda, ka LBS finansiālais stāvoklis ir kritisks un tas ievērojami apdraudēs organizācijas darbu: “Jūnijā aizņēmāmies naudu, lai apdrošinātu Dāvi Bertānu, nezinot, kā to finansēsim. Otrs piemērs – ar ziedojumu palīdzību bieži varējām nofinansēt mazāk komerciālas programmas, piemēram, jauniešu izlases. Šogad U-16 un U-18 komandas tika uz pasaules čempionātu, tāpēc nākamajā vasarā būs par divām izlasēm vairāk. Tātad gadā, kad būs visvairāk izlašu, mums būs vismazākās iespējas tās nodrošināt.” Ko mēs redzam? Principā, LBS redzamākā seja tā vietā, lai pateiktu “situācija ir grūta, bet mēs to risināsim”, netiešā veidā izsaka draudus, ka, redz, mūsu rokas būs par īsu, lai sagatavotu jauniešu izlases. “Jo mazāk naudas, jo mazāk trenēsimies,” tā Šneps.

Protams, tā ir liela summa, jo vidēji vienu jauniešu izlasi sagatavot starptautiskām sacensībām, vismaz pēc LBS aplēsēm, maksā aptuveni 50 tūkstošus eiro, taču savienībai jābūt gatavai šādiem pavērsieniem, ka mūsu jauniešu izlases var kvalificēties arī uz nākamā gada pasaules čempionātiem.

Jāatzīmē arī, ka jau Baltijas kausa jauniešu izlasēm laikā LBS izcēlās ar morāli ētiski apšaubāmiem lēmumiem, kad jauniešiem izdalīja vien pa pāris drēbju gabaliem, bet Jaunatnes komisijas deleģētos pārstāvjus lepni izmitināja “Hilton” viesnīcā.

Kas pats interesantākais – LBS naudas, ko tā deklamē savā retorikā regulāri, vienmēr bijis par maz. Arī kad spēkā vēl bija esošā ziedošanas sistēma. Tālu nav jāmeklē – atcerēsimies “apceļot apkārt pasaulei 80 dienās” stilā veiktais mājupceļš no Turcijas pasaules kausa kvalifikācijas iesākumā. “Pēdējās divās naktīs gandrīz nesanāca gulēt. (..) Braucām ar autobusu no Bursas uz Stambulu, bija agrais lidojums uz Viļņu, vēl trīs stundu brauciens līdz Rīgai,” toreiz sacīja Jānis Blūms, bet Šneps apgalvoja, ka naudas čarterreisam neesot. Un ir arī daudz citu piemēru.

Nerunāsim par LBL klubu situāciju (kopējais parāds uz šo brīdi 60 tūkstoši), jo LBS pienākumos neietilpst tos uzturēt. Savienība cik var, tik palīdz – piekoriģējot spēļu kalendāru, dodot rēķinu samaksas termiņu pagarinājumu. Par to pretenziju LBS darbā nav. Runa ir par ilgstošo atbildīgo funkcionāru nespēju rast pietiekamu finansējumu basketbola attīstībai un publisko gaušanos, kamēr paši budžetu tērē, maigi izsakoties, diezgan neizprotami.

Kā LBS saimnieko pati savā druvā

Kā spilgts piemērs ir atsevišķu organizācijas darbinieku atalgojuma apmērs, skatoties no ieņemamo amatu skatu punkta. LBS prezidents Valdis Voins un LBS padomes un valdes locekļi strādā bez atalgojuma. Bet pēc portāla rīcībā esošās informācijas, vīriešu valstsvienības galvenais treneris Arnis Vecvagars “uz rokas” mēnesī cauru gadu saņem apaļu tūkstoti eiro, kamēr Šnepa alga ir nepilni trīs tūkstoši, galvenās grāmatvedes atalgojums ir 1,280 eiro, grāmatvede saņem nedaudz virs tūkstoša, bet LBS biroja vadītājai atalgojumā pienākas 1,149 eiro. Kopumā LBS administratīvie izdevumi 2017. gadā lēšami 206 tūkstošos eiro.

Tas vēl nav viss. Arī mārketinga nodaļas kopējais budžets – 192 tūkstoši – raisa jautājumus. Salīdzinājumam – jaunatnes basketbola atbalsta programmām, kas ir pietiekami svarīgas, tiek atvēlēti nepilni 20 tūkstoši.

Paturpinot par mārketinga nodaļu un tieši tās administratīvajiem izdevumiem (kopā tie ir 93 tūkstoši), tās vadītājs saņem vien nedaudz mazāk (14 735 bruto gadā) kā izlases galvenais treneris, komunikāciju vadībai tiek atvēlēti 14 tūkstoši gadā, bet mājas lapas redaktors, cienījams Latvijas sporta žurnālistikas korifejs, saņem ap 17 tūkstošiem (visticamāk, bruto). Un vēl ir sadaļa “kompensācija par līdzekļu piesaisti”, kas ir sastādīja ap 21 tūkstoti eiro. Proti, šī summa tiek samaksāta kā komisijas maksa par sponsoru finansējuma piesaisti. Parasti šī “kompensējamā” summa grozās ap 10% no kopējā darījuma apjoma. Tādējādi varam izspriest, ka tie ir aptuveni 200 tūkstoši kopējam LBS budžetam. Kur ir šī nauda un kurš saņēma komisiju? Atgādināsim, ka LBL ģenerālsponsors “OlyBet”, lai kompānijas vārds rotātos līgas nosaukumā, gadā piešķir 60 tūkstošus eiro.

Tāpat varam runāt cik lietderīgi ir maksāt tūkstoti mēnesī par “basketbola pašreklāmu” ģenerālsekretāra bijušās sievas pārstāvētajam uzņēmumam, radiostacijai “Star FM”, ja vienlaikus tiek draudēts, ka 3×3 komandām, (meiteņu jau iepriekš palīdzēja Sabīne Niedola), nebūs iespējas pienācīgi sagatavoties, jo, redz, LBS nav naudas. Tūkstotis radio reklāmām nav nekas traks, ja ir izmērāma kāda veida atdeve. Pie tam, kopējie LBS mārketinga izdevumi ir teju 18 tūkstoši eiro. Tiešām? Varbūt pusi no šīs summas būtu vērtīgāk ieguldīt spēļu translācijām, bet otru novirzīt 3×3 komandu sagatavošanai? Olimpiskais sporta veids! Tāpat jāvaicā, vai līguma ietvaros ar radio rēķinu apmaksa ir kavējusies? Jo būtu tikai loģiski, ja vispirms vadība parūpētos par savu darbinieku algām un tikai tad tērētu savam mundierim.

Pirtīs pie alus kausiem nācies dzirdēt, ka algu kavēšanās LBS ir standarta paketē. Runa ir par tiesnešiem, kuru līgumā ar LBS tagad ir pat atruna – ja klubi kavējas ar maksājumu veikšanu LBS, tad algas kavējas arī tiesnešiem. Tas liek domāt – tiešām LBS ir tik nabadzīga, ka nevar laicīgi samaksāt tiesnešiem un sekretariātam? Starp citu, tam budžetā paredzēti apaļi 100 tūkstoši. Bet jautājums vai virsvadonim labi atalgotā grāmatvežu komanda (kopumā četri) arī ir saskārusies ar kavētām algām, paliek atklāts.

Secinājumi

Savelkot to visu kopā, piemēram, ar valsts galvenās komandas trenera smieklīgo atalgojumu, neviļus rodas doma, ka savienība netiek vadīta pēc kādiem zelta principiem, bet vienkārši “kā sanāk” – te maza šantāžiņa, te slikta finansiālā situācija, citiem maksāsim uzreiz, savējiem liksim gaidīt, vainosim valdību…

Saprotams, ka iepriekš minētās summas pašas par sevi nav “drausmīgas”, bet atalgojumu procentuālais sadalījums gan liek uzdot jautājumus. Par ko mēs varam runāt, ja Eiropas piektās (!) izlases galvenais treneris saņem vien tūkstoti… Ja pat tiek ekonomēts uz šo posteni! Tas met ēnu par to, kā tiek saimniekots LBS iekšienē, kur kopējais budžeta projekts 2017. gadā sasniedza 3,5 miljonu eiro apmēru (valsts līdzfinansējums teju pusmiljonu)… Atminēsimies vēl pavasara notikumus, kad notika, tā saucamā, “Šnepa – Jučmaņa lieta”.

Toreiz bijušais izlašu direktors Māris Jučmanis vainoja Šnepu šantāžā un mēģinājumos izspiest Ministru kabineta piešķirto prēmiju (5524,79 eiro apmērā) par izciliem sasniegumiem sportā, darbojoties 3×3 basketbola izlases menedžmentā. Šneps it kā esot paziņojis – drīkst paturēt 3%, bet pārējo, lūdzu, kopējā katlā. Beigās no tā izauga skandāls, kam attīstoties jau Jučmanim tika “piešūta” birka, ka viņš ir tas, kurš neprot apieties ar naudu. Piedevām tika paziņots, ka tas notiek regulāri, un arī LBS prezidents agresīvā formā sacīja, ka Jučmanim esot jāpaskaidro LBS finanšu līdzekļu pārtēriņš 53 471,78 eiro apmērā, pretējā gadījumā LBS šo naudu piedzīšot tiesas ceļā.

Vēlāk gan Šneps tika attaisnots – izteica vien rājienu, nebija pat disciplinārlietas. Publiskā retorika bija šāda – Voins visu vārdā atvainojās Jučmanim par uzbrūkošo toni konflikta sākumā, un kā vienu no galvenajām problēmām LBS darbā minēja savstarpējo komunikāciju, neaizmirstot piebilst, ka labs komunikācijas eksperts, kas šo varētu novērst, maksā naudu, kuras nav. Pārtēriņš neesot bijis ļaunprātīgs un izlietots izlases vajadzībām.

Šajā sakarā redzēju sapni – Šneps esot prasījis to naudu, bet lai notušētu strīdu, Jučmanim piedots pārtēriņš. Bet kā bija dzīvē…

Dzīvē kā vainīgais konkrētajā pārtēriņā, kaut gan VISI finanšu dokumenti tāpat pēdējam ir jāapstiprina Šnepam, tika kronēts Arvīds Grigaļāvičs, kurš zaudēja darbu. Tas pats Grigaļāvičs, kurš bija (nezinu vai ir tagad) Šnepa “čoms”, un kura amats “finanšu direktors”, kā runāja LBS mītnes Ieriķu ielā gaiteņos, kā kompensācija tika izveidots gadā, kad ģenerālsekretāra amatā viņu nomainīja Šneps. Tramvaja pieturās un LBS pīpētavās kopš tā laika bieži izskanēja frāze “vai varētu būt tā, ka Šneps Grigaļāviča pārvaldītai firmai regulāri piegādāja LBS finansētus objektus?”

Runājot par Šnepu, sākotnēji viņš publiski arī pauda, ka sev labvēlīga iznākuma rezultātā viņš varētu vērsties tiesībsargājošajās iestādēs par cieņas aizskaršanu. Kad konflikts noplaka, tas nenotika.

Visas algu attiecību un vairāku izdevumu sadaļu anomālijas viennozīmīgi met aizdomu ēnu uz LBS iekšienē notiekošajiem procesiem. Iedziļinoties kopsakarībās, jautājumu noteikti ir daudz vairāk kā atbilžu. Vai tiešām LBS strādā pēc principa “roka roku mazgā”? Vai tas ir normāli, kad LBS ģenerālsekretārs publiski sūdzas un draud, ka izlases nevarēs pienācīgi sagatavoties gaidāmajiem startiem, kamēr paša pārraudzītajā mehānismā par notiekošo seko jautājuma zīme pēc jautājuma zīmes?

Šī nav melnā PR kampaņa. LBS budžetam līdz pēdējam centam vajadzētu būt publicētam un publiski pieejamam, jo tā ir sabiedriskā labuma organizācija – tā saņem ievērojamu nodokļu atlaidi. Savukārt mediju mērķis ir sniegt iespējami visaptverošu un daudzšķautņainu viedokli par būtisko, informēt, izglītot un arī izklaidēt. Acīmredzami, ka pēdējos gados pildīta vien pēdējā no iepriekš nosauktajām funkcijām.

Latvija ir bagāta ar basketbola talantiem. Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kas 2019. gadā visos Eiropas jaunatnes čempionātos būs pārstāvēta augstākajā divīzijā un kuras divas komandas izcīnījušas tiesības spēlēt U19 Pasaules kausa izcīņā. Mēs esam basketbola nācija, bet arī tā virtuve ir jāpārvalda kā nacionālais dārgums, nevis atsevišķu interešu grupu SIA.

Nobeigumā citāts no E. Šnepa: “Ja basketbola sabiedrībai neesmu vajadzīgs, ir kāds labāks, skaistāks, gudrāks, zinošāks – uz priekšu! Man nav kauns ne par vienu savu lēmumu. Visu darīšu basketbola interesēs!”