Varbūt ministrei vienkārši nepatīk hokejs?

Latvijā, atšķirībā no lielvalstīm, nav atsevišķas sporta ministrijas, un par sportu kopumā atbild Izglītības un zinātnes ministre. Protams, šo amatu ieņēmušajam cilvēkam ir padomnieki, tomēr, kad vienam cilvēkam jāatbild par divām dažādām sfērām, var rasties visai nepatīkamas situācijas.

Nesen Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša paudusi viedokli, ka tiem Latvijas sportistiem, kuri piedalās sacensībās ar Krievijas vai Baltkrievijas sportistu dalību, varētu aizliegt pārstāvēt nacionālās valstsvienības. Un, kamēr, piemēram, basketbola sabiedrība šai ziņai varbūt pat nepievēra īpašu uzmanību, tad hokeja sabiedrību tā gan satricināja.

Daudziem prātā uzreiz iešāvās doma par to, ka izlasei nevarēs palīdzēt tādi hokejisti kā Elvis Merzļikins, Teodors Bļugers, Zemgus Girgensons un Rūdolfs Balcers. Jo Nacionālajā hokeja līgā (NHL) pēc “Eliteprospect” datiem spēlē 45 Krievijas hokejisti. Bet tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Jāaizmirst būtu arī par pagājušā PČ varoni Artūru Šilovu, izlases stabilu pamatvērtību Kristiānu Rubīnu. Iespaidīgi? Tas arī nav viss.

Krievijas hokejisti spēlē arī Šveicē, tātad, mīnus Ronalds Ķēniņš, Deniss Smirnovs, Ivars Punnenovs, kā arī daži citi izlases tuvumā esošie spēlētāji. Šī paša iemesla dēļ nevarētu spēlēt Vācijas līgas pārstāvji Miks Indrašis un Kaspars Daugaviņš (viņš gan karjeru izlasē noslēdzis, bet pēdējo nedēļu notikumi liecina, ka viss nav tik viennozīmīgi). Oskars Batņa arī paliktu ārpus valstsvienības. Tiktu ietekmētas arī jaunatnes izlašu komplektācija, jo tajās, it īpaši U20 komandā, parasti ir daudz hokejistu no Ziemeļamerikas, bet gandrīz katrā ASV un Kanādas junioru līgā var atrast vismaz vienu Krievijas vai Baltkrievijas pārstāvi.

“Ja izmaiņas noteikumus tiktu attiecinātas tādā apmērā, kā tas izskanēja raidījumā, tad tas nākotnē varētu apgrūtināt ne tikai Latvijas hokeja izlases komplektāciju, bet arī mūsu valstsvienības konkurētspēju pasaules līmenī,” iespējamās izmaiņas Sporta likumā komentēja Latvijas hokeja federācijas (LHF) ģenerālsekretārs Roberts Pļāvējs, kurš allaž ir bijis korekts, bet arī konkrēts savos izteikumos.

Taču šeit prasās kāds skarbāks vārds – varbūt idiotisms, varbūt arī kāds jaudīgāks sinonīms. Viena lieta ir anulēt uzturēšanas atļaujas Krievijas pilsoņiem, kuri nespēj pierādīt latviešu valodas zināšanas – apsveicams pasākums un pat dīvaini, ka bija jāsākas karam, lai kaut kas tāds tiktu ieviests. Aizliegums spēlēt Krievijā arī pilnīgi saprotams un pamatots.

Tomēr, kā jau tas vienmēr notiek, dažiem politiķiem ir vēlme “slaucīt” šo tēmu līdz pat pēdējam, tādējādi krājot sev reitinga punktus. Ir gan viens svarīgs bet – labu politiķi no ne tik laba atšķir tas, ka pirms zina, kad vajag apstāties un paiet malā, kamēr otrais turpina, kad tas vairs nav jādara. Vai tiešām manis pieminētajiem sportistiem tagad būtu ar steigu jāpamet savi klubi un spēcīgas līgas? Tad varbūt arī papildus nosodīsim Merzļikinu par to, ka viņa labākais draugs Kolumbusas “Blue Jackets” rindās ir Krievijas pilsonis Vladislavs Gavrikovs?

Jo viena lieta ir izlaist olimpiskās spēles – tas, protams, ir sāpīgi, bet šādas sacensības notiek reizi četros gados un šeit Tīnas Graudiņas paziņojums ir pilnībā atbalstāms. Tomēr nostādīt spēlētājus situācijā, kad viņiem jāizvēlas starp izlasi un spēlēšanu (ikdienas darbu) NHL, Šveicē vai citās spēcīgās līgās . No kā tad mēs ar šādu gājienu varam pasargāt Latvijas sabiedrību? No tā, lai mūsu labākie hokejisti tiktu pārstāvēti pēc iespējams vairākās vietās?

“Latvijas Televīzijas” veidotajā sižetā pareizos vārdus par šo tēmu teica Latvijas riteņbraukšanas federācijas ģenerālsekretārs Toms Markss. “Manuprāt, pareizāk būtu puišiem ļaut veikt savus darba pienākumus komandu sastāvos. Vēl viena būtiska lieta – komandu sacensībās piedalās un piedalīsies Ukrainas sportisti. Patīk tas kādam vai nē, bet pašlaik tieši Ukraina ir, ja tā var teikt, modes noteicēja un, ja pat viņi nedomā par savu pārstāvju atsaukšanu, tad kādēļ tas būtu jādara mums?

Tajā pašā sižetā izskanēja informācija, ka pat Čakšas partijas biedri bijuši, teiksim tā, pārsteigti par viņas pausto. Ja tā bijusi pašas ministres iniciatīva, tad šeit uzreiz rodas divi varianti. Vai nu viņai ir slikti padomnieki, vai arī viņai vienkārši ļoti nepatīk hokejs, jo tieši hokejs šajā gadījumā ciestu visai daudz. LHF ģenerālsekretārs Pļāvējs brīdina, kas tas ilgtermiņā ietekmētu arī izlases konkurētspēju, kas nav brīnums – jaunie hokejisti kā elkus izvēlas tos, kuri spēlē NHL vai spēcīgās līgās. Kur mēs būtu tagad, ja mums 20 gadu laikā nebūtu NHL spēlētāju? Kur mēs būtu, ja izlase tiktu sastādīta no OHL/Polijas/Austrijas līgu līmeņa spēlētājiem? Vai mums būtu tik daudz jauno hokejistu, ja Latvija spēlētu 1A divīzijā?

Iespējams, Čakšas vārdi bija vienkārši mēģinājums pārbaudīt sabiedrības reakciju. Nu tad šajā gadījumā izmantošu tiesības, kādas žurnālistiem ir jebkurā demokrātiskā valstī – vērsties pie ierēdņa ar kritiku neatkarībā no viņa pozīcijas. Pietiek krāt reitingu uz sportistu reitinga un pietiek meklēt ātro popularitāti. Skaidrs, ka vieglāk ir “risināt” pašu izdomātas problēmas, bet es tomēr ieteiktu vispirms ieskatīties sarakstā ar reālām problēmām sporta sfērā, ja jau tik tiešām gribās sev piešķirt “zvaigzni” par sasniegumiem.

Latvijas politiķi reti kad atzīst savas kļūdas. Taču ir brīži, kad tas arī nav jādara. Pietiks ar to, lai šī tēma vairs vispār netiktu apspriesta, jo pretējā gadījumā tas nozīmēs savas neprofesionalitātes atzīšanu.

P.S. Viens kolēģis ieminējās, ka “Optibet Virslīgā” ir atrodami Baltkrievijas pārstāvji, tātad, futbola izlases sastāvs, visticamāk, būtu jāveido no FK PPK futbolistiem. Arī par mūsu vienīgo spēlētāju Itālijas A sērijā Raimondu Krolli būtu jāaizmirst, jo turpat spēlē krievu pussargs Aleksejs Mirančuks. Tātad, gribam nogremdēt arī futbolu?