Kaspars Daugaviņš | Foto: Guntis Lazdāns / LHF
Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Harijs Vītoliņš “Rīta panorāmas” ēterā komentējis valstsvienības kvalificēšanos 2026. gada olimpiādei, attiecības ar Kasparu Daugaviņu un Zemgus Girgensona spēles stilu.
“Sākumā likās, ka būs viegls turnīrs, visi būs un problēmām nevajadzētu būt, bet problēmas sākās jau pirms turnīra. Bet puiši bija ļoti motivēti atbraukt. Varbūt mums palīdzēja iepriekšējais PČ, kurā mēs labi nospēlējām, bet netikām ceturtdaļfinālā, un uz OS kvalifikāciju spēlētāji bija ieradušies ļoti motivēti,” uzsver treneris.
“Man patika Daugaviņa teiktais, ka neviena vieta nav garantēta, neskatoties uz to, ka tu šobrīd šo vietu esi izcīnījis. Tā ir pareiza attieksme pret savu darbu un katram jārāda savs labākais sniegums. OS ir tikai pēc pusotra gada un viss būs atkarīgs no pašiem puišiem, kā viņi sevi parādīs, jo mums ir arī ļoti perspektīva jaunatne. Viņi tagad laužas pa visām durvīm iekšā, gatavi pavadīt izlasē kaut sekundi,” atklāj Vītoliņš
“Nezinu, no kurienes tas ir nācis. Mums nekad nav bijušas domstarpības,” baumas par iespējamo konfliktu ar Daugaviņu uzreiz pēc atnākšanas izlasē komentē valstsvienības stūrmanis. “Vienmēr esam viens otru sapratuši. Kad pārņēmu izlasi, viņu neieliku par kapteini, jo iepriekšējā gadā viņam ar Bobu Hārtliju bija problēmas. Teicu, ka negribu uzlikt slogu, gribēju, lai viņš vienkārši spēlē hokeju. Kasparam iedevu brīvākas rokas. Nekad neesmu ar viņu strīdējies, vasarās spēlējam golfu, sazvanāmies, satiekamies.”
“Tu redzi viņa kvalitāti. Viņš ir kluss, mierīgs, nosvērts. Tu viņam blakus vari likt jebkurus spēlētājus, un viņš ar viņiem saspēlēsies,” Girgensonu raksturo Vītoliņš. “Tā ir profesionalitāte – es viņam jautāju, kur labāk [likt], viņš atbild – kur liksi, tur atdošu visu, ko vajag. Kā mēs redzam, Zemgus spēles stils ir ļoti traumējošs. Tas savainojums, ko viņš dabūja spēlē, varbūt liela daļa spēlētāju tik riskantā situācijā nemaz neietu uz priekšu. Ja šādi viņš atdodas, tu saproti, kāpēc viņam ir tās traumas.”