Vītoliņš par paaudžu maiņu, Daugaviņa atgriešanos, Dārziņu asistenta amatā un “Dinamo” sagrāvēm

18/03/2023 12:15
Nokopēts
Harijs Vītoliņš

Līdz pasaules čempionātam hokejā palikuši nedaudz mazāk nekā divi mēneši, un pirmās svarīgas ziņas parādījās pirms pāris dienām. Proti, ceturtdien tika paziņots Latvijas izlases paplašinātais kandidātu saraksts, nosaukti galvenā trenera Harija Vītoliņa palīgi, kā arī kļuva zināms pārbaudes spēļu grafiks.

Neilgi pēc tam Vītoliņš aprunājās ar “Sportazinas.com”, paužot savas domas par sastāva izvēli, patīkamiem pārsteigumiem un ne pārāk spēcīgiem pretiniekiem pirms turnīra.

Par savu ikdienu divus mēnešus pirms PČ

Treniņu plāni jau ir sataisīti, bet skaidrs, ka tāpat būs jāievieš korekcijas. Ir nedaudz sarežģīti, jo spēlētāji izklīduši pa visu Eiropu, pa dažādām līgām. Katrs kaut kur spēlē, cits ir beidzis, redzēsim, cik hokejisti būs konkrētā brīdī. Varbūt būs jādala grupās. Pats tagad novēroju spēlētājus, kaut kur aizbraucu paskatīties dzīvajā, satiekos ar viņiem. Drīz plānoju doties uz Rīgu, lēnām gatavojāmies treniņnometnes sākumposmam.

Par Kuldas un Sotnieka karjeras beigšanu izlasē

No puišu puses tas ir drošs solis. Viņi daudz darījuši izlases labā un katram pienāk tas brīdis, kad varbūt vairāk jākoncentrējas karjeras turpināšanai tieši klubu līmenī, Sotnieks vispār laikam ir rekordists [pēc aizvadītajām spēlēm izlasē pasaules čempionātos]. Paldies viņam par šiem gadiem un uzticību. Šobrīd mums ir labs vidusslānis ar aizsargiem. Uzskatu, tas ir normāls process, kad spēlētāji ar vecumu vairāk aizdomājas par karjeras beigām izlasē.

Ja būtu kaut kāds liels aizsargu iztrūkums valstsvienībā, un ja viņiem piedāvātu individuāli, tad, domāju, neviens neatteiktu. Jāsaprot, ka PČ atņem ļoti daudz spēka, un pieredzējušiem spēlētājiem atpūtai pēc sezonas vajadzīgs lielāks laiks. Mums ir desmit aizsargi vecumā no 20 līdz 27 gadiem [kuri var spēlēt izlasē].

Kulda par laiku izlasē, Nolana maģiju un uzvaras vārtiem pret Somiju

Par strauju paaudžu maiņu izlasē

Paaudžu maiņa bijusi vienmēr, bet lieta tāda, ka varbūt tiem jaunajiem spēlētājiem kaut kur vairāk jāuzticas. Domāju, pēc pāris gadiem paaudžu maiņa būs vēl krasāka. Jo U20 izlases spēlētāji arī sevi labi parādījuši [pasaules čempionātā], un pēc diviem-trīs gadiem viņiem būs lielāka pieredze pieaugušo hokejā. Sastāvi mainās katru gadu, un tā ir normālā parādība.

Vienīgā “problēma” ir tāda, ka mums daudz jauniešu studē ASV koledžās un mēs viņus nevaram sevišķi redzēt. Un pāris spēles pirms PČ ir par maz, lai varētu kārtīgi novērtēt. Un tomēr pasaules čempionātā mēs pārstāvam savu valstī un tur jāspēlē visiem labākajiem.

Par Daugaviņa atgriešanos valstsvienībā

Ar Kasparu runāju vēl pagājušogad, kad viņš vēl spēlēja Bernē. Pasēdējām, parunājām, teicu, ka vecums vēl nav tāds, lai pieņemtu lēmumu par karjeras beigām. Labāk “pārgulēt” ar šīm domām un vēl vienu reizi visu apdomāt. Bet ja vēl esi labā formā, un mēs redzam, ka Kasparam šī sezona punktu ziņā ir viena no veiksmīgākajām karjerā. Arī tajās spēles, kuras es redzēju, viņš izskatījās tiešām labi. Un kāpēc tad neatgrieztos izlasē? Viņa aukstasinība un prasme gūt vārtus mums ir vajadzīga. Tāpēc ir ļoti labi, ka viņš piekritis.

Daugaviņš: Starpsezonā nebūšu baigi izvēlīgs, bet nejūtu, ka jābrauc uz Franciju vai Slovākiju

Par sastāva izvēli

Parasti pirms treniņnometnes sākuma man jāiesniedz saraksts ar 40 kandidātiem, šoreiz manā sarakstā bija 50. Spēlētāji mums ir, vienīgais, ne visi spēlē augstā līmenī. Neaizvietojamu nav, bet skaidrs, ka vienmēr gribas to labāko sastāvu. Mēs gatavojāmies, šajā čempionātā sastāva izvēle būs grūta, žurnālistiem ir vieglāk, jo viņi visu vērtē pēc turnīra – kāpēc nepaņēma šo un šo spēlētāju. Treniņā ir grūti novērtēt, vai šis hokejists ir labāks par šo – visi cīnās, visi grūstās.

Spēle šajā ziņā ir labāka, jo var redzēt lēmumu pieņemšanu, vai spēlētājs bloķē metienus, vai nekļūdās vienkāršā situācijā. Un šo spēļu mums ir tik, cik ir. Jebkurā gadījumā izvēle būs jāizdara un vienmēr būs arī jautājumi par maniem lēmumiem. Tāda ir trenera dzīve, bet esmu pārliecināts, ka puiši sevi parādīs no labākās puses, lai apgrūtinātu man to izvēli.

Pēdējo piecu-sešu gadu laikā daudzi puiši aizbraukuši uz ārzemēm, un tagad sasnieguši vecumu, kad var spēlēt izlasē. Iepriekš kaut kā esam pieraduši, ka komandā spēlē vieni un tie paši spēlētāji. Tagad hokejistu ir vairāk, izvēle ir plašāka un vienmēr būs no kā ņemt.

Vītoliņa palīgi PČ Rīgā būs arī Irbe un Dārziņš, paziņoti arī izlases kandidāti

Par spēlētājiem, kuri šosezon pārsteidza

Nekad dzīvajā nebiju redzējis Georgu Golovkovu. Tas turnīrs, ko viņš nospēlēja Norvēģijā novembrī, un tas, kā viņš tagad spēlē, parāda viņa labākās īpašības. Katram spēlētājam vienmēr var pateikt, kur nospēlēt labāk. Tomēr viņam ir 27 gadi, un es viņu pat nebiju redzējis, tas ir pārsteigums. Varu pieminēt to pašu Oskaru Lapinski, kurš ticis “Tigers” sastāvā, vienu brīdi pat spēlēja pirmajā maiņā, un tas ir solis uz priekšu. Tas pats Rihards Melnalksnis, kuram pērn Šveices pēc spēka otrajā līgā (SL) bija pieci punkti, bet šosezon jau pāri par 20. Tas pats Toms Andersons, kurš ir rezultatīvākais hokejists SL turnīrā. Zinu, cik tas ir grūti, pats šajā līmenī esmu spēlējis.

No Eiropā spēlējošiem vēl varu izcelt Danu Ločmeli, būs interesanti paskatīties, kā viņš pāries pieaugušo līmenī. Šādus hokejistus pēc iespējas biežāk jāņem uz visādiem pārbaudes turnīriem, lai dotu viņiem iespēju tikt pie spēļu prakses izlašu līmenī, tas ir svarīgāk par jebkādu pieredzi klubu līmenī. Jo ir bieži gadījumi, kad izlašu ceturtajās maiņās spēlē tie, kuri savos klubos ir līderi. Intensitāte, ātrums un spēka spēles līmenis izlasē vienmēr ir augstāks.

Golovkovs ilgi nevilcinās un atrod jaunu klubu

Par vietas garantēšanu izlasē

[Sastāva paziņošana] sociālajos tīklos ir laba lieta, tā dara visās valstīs. Tomēr priekšā ir pasaules čempionāts un šis ir labs veids parādīt, ka puiši ir ar mieru pārstāvēt izlasi. Beigās tomēr tā atbildība par sastāva izvēli ir uz manis, un šie puiši sev vēl neko nav garantējuši. Galvenais ir tas, ka hokejisti gatavi braukt un pārstāvēt, un sabiedrībai tas ir jāzina. Hokejs vienmēr bijis vadošais sporta veids Latvijā, un es domāju, ka ir labi, ka mēs pievēršam tam uzmanību. Agrāk tā nebija, bet cilvēkiem patīk pasekot, kurš piekritis un kurš brauks.

Par pārbaudes spēlēm

Tā mums iznāca, ka ir divas labas spēles pret Šveici [aprīļa beigās]. Spēles pret Lielbritāniju bija sarunāts vēl pirms pagājušā pasaules čempionāta, kad viņi vēl bija A grupā. Poliju mēs izvēlējāmies tāpēc, ka treniņnometnes sākumā būs daudz jauno spēlētāju, un gribām viņus pārbaudīt pret šādu pretinieku, jo spēlē vienmēr var pārbaudīt labāk nekā treniņos. Protams, ka arī treniņi vajadzīgi, kaut vai taktisko variantu atstrādāšanai, bet spēlē var redzēt viņu hokeja domāšanu.

Polijas izlase savā divīzijā rāda labus rezultātus, un mums kā jaunajai komandai tas ir labs sparinga partneris. Īsi pirms čempionāta bija paredzētas divas spēles pret Kazahstānu, kas būtu visai labi, jo tomēr viņi arī ir mūsu grupā. Tomēr tur beigās viss samainījās un tās spēles nenotiks.

Vītoliņš par pārbaudes spēlēm pret Poliju: Jaunajai komandai tas būs labs sparinga partneris

Par treneru kolektīvu

Katrs grib pārstāvēt Latvijas izlasi, arī kā treneris. Tas ir ļoti labi, ka mums uz soliņa būs paaudžu dažādība un būs arī jaunie treneri. Lauris [Dārziņš] ir ar svaigām emocijām, tikko beidzis un var parādīt, kas un kā. Tas pats Artūrs [Irbe], viņš aizvadījis fantastisku karjeru un viņam būs, ko parādīt un ko pateikt vārtsargiem, kā uzvesties, kā sagatavoties psiholoģiski. Treniņnometne nav pārmaiņu posms, kad vari pārmācīt. Tas vairāk ir domāts, lai noskaņotu spēlētājus, stabilizētu viņu psihi un pateikt kādas nianses, un šāda pieredze vienmēr ir vajadzīga.

Atzīmēšu arī [aizsargu treneri] Numelinu, viņam arī ir fantastika karjera, individuāli sasniedzis augstāko līmeni. Abos pārbaudes turnīros redzējām, ka aizsargi spēlē aktīvāk, daudz pieslēdzas uzbrukumam. Kopumā treneru kolektīvs ir labs, laiks strādāt.

Par OHL maču apmeklēšanu

Rīgā būšu piektdien [17. martā] un, protams, aiziešu apskatīties, kā puiši spēlē. Tomēr žēl, ka tas līmenis ir svārstīgs un komandas nav līdzvērtīgas. Grūti kaut ko pateikt, kad pusfinālā rezultāts ir 11:1 [starp “Zemgale/LLU” un “Dinamo”]. Kad hokejisti gūst 11 vārtus, nevar īsti redzēt viņu hokeja izpratni, jo tā parādās, kad spēle ir cieša un intensīva. Bet iespēju robežās, protams, apmeklēšu OHL mačus.

“Zemgale/LLU” turpina ņirgāšanos par “Dinamo” un svin trešo graujošu uzvaru sērijā

logo

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām