Latvijas hokeja izlases galvenais treneris Harijs Vītoliņš intervijā “William Hill TV” kanālā atskatījās uz aizvadīto pasaules čempionātu, kā arī lūkojās uz gaidāmo olimpisko kvalifikācijas turnīru.
Latvijas valstsvienība pasaules čempionātā izcīnīja devīto vietu. “Divus gadus pēc kārtas nekad nebijām izcīnījuši četras uzvaras pēc kārtas,” izcēla Vītoliņš. “Šis čempionāts, iespējams, bija labākais pēdējo piecu gadu laikā, ja skatāmies uz spēlētāju atlasi, kamēr mēs spēlējām ar septiņiem debitantiem, kas nemaz neizkrita no kopējā fona. Puiši parādīja raksturu, izcīnīja četras uzvaras, kas ir labs rezultāts.”
“Laikam līdz medaļām neesam pietiekami daudz strādājuši. Lai gan mēs patiešām labi pastrādājām, varbūt vajadzēja būt nedaudz labākam sastāvam. Bija daži iztrūkumi, kā, piemēram, Balcers, kurš ir mūsu labākais Eiropas spēlētājs. Ja arī daži spēlētāji no NHL būtu pievienojušies, tad kaut kur mēs varētu “aizķerties”, bet tajā pašā laikā puiši, kas mums bija, parādīja cīņassparu. Kā mēs redzējām – debitanti jau trešās spēles laikā bija aklimatizējušies un rādīja labāku sniegumu,” kopējo rezultātu vērtēja Vītoliņš.
Viena no Latvijas izlases lielākajām problēmām šajā PČ bija spēle skaitliskajā vairākumā – visā turnīrā Latvija realizēja tikai vienu no 22 vairākumiem, realizācijā dalot priekšpēdējo 15. vietu ar Poliju. “Ja es analizēju vairākumu profesionāli, izspēles jau bija, bet pietrūka pēdējais precīzais metiens vai precīza piespēle, pēc kuras uzreiz par mest,” secināja izlases stūrmanis.
“Varbūt varu piekrist, ka pa maz metām no zilās līnijas, bet, ja to darām, tad ir jābūt gatavam uz atlēkušajām ripām stūros. Tas nozīmē, ka būtu jāiet cīnīties, tāpēc parasti gribas izspēlēt līdz tukšiem vārtiem. Kā piemēru var minēt vakardienas spēli starp Kanādu un Šveici – ir pierasts, ka kanādieši vienmēr met, met un met, bet šoreiz viņi papildlaikā iziet četri pret trīs un gandrīz nevienu metienu izdara. Vienmēr ir cilvēku faktors, visi uztraucas, visiem gribas precīzi izspēlēt, un tādēļ tie momenti tiek palaisti garām. Ja vienu iemestu, uzreiz liktos, ka viss strādā, bet nu šoreiz vairākums palika neizmantots.”
Tikai turnīra pēdējās spēlēs vairākuma izspēlē iesaistīts tika uzbrucējs Eduards Tralmaks – PČ debitants, kurš šosezon Čehijas ekstralīgā guva 21 vārtus, no tiem 12 iemetot tieši vairākumā. “Nebija tā, ka Tralmaku maz izmantotu vairākumā. Mēs viņu izmantojām praktiski visās pārbaudes spēlēs, taču hokejs [izlašu mačos salīdzinājumā ar klubiem] ir ātrāks, piespēles ir spēcīgākas un pozīcijas ir mazliet citādākas, un viņam tur nekas negāja. Kad pienāca pasaules čempionāts, bija jāliek spēlētāji, kas tur ir spēlējuši, tādēļ arī Tralmaks beigās atradās vārtu priekšā. Viņš arī tur iepriekš bija spēlējis, tāpēc tur beigās viņu sākām izmantot,” uzsvēra Vītoliņš.
Speciālists tāpat nepiekrita apgalvojumam, ka izlases līderi tiek noslogoti ar spēli mazākumā. “Tā ir izlase, ar to mēs arī pagājušajā gadā dabūjām bronzas medaļu – visi var spēlēt vairākumā un mazākumā,” atzīmēja Vītoliņš. “Klubā tas ir pavisam citādāk, ilgtermiņā jāaizvada 60-70 spēles, tiek izstrādātas maiņas mazākumam un vairākumam. Kā mēs redzam, arī citās izlasēs ir tāpat, ka spēlētāji, kas spēlē vairākumā, dodas laukumā arī mazākumā. Tas nav nekas slikts. Jā, viņi ir vairāk nodarbināti, bet es vienmēr puišiem vaicāju par pašsajūtu. Viņiem tāpat tā ir atbildības sajūta, kas ir forši. Kad nonākam mazākumā, vienmēr redzu, ka Daugaviņš un Ābols uzreiz ceļas augšā un prasa – mēs taču sākam [mazākumā]?”
Tikmēr šī pasaules čempionāta laikā par Latvijas izlases vārtu drošību rūpējās trīs vārtsargi – Kristers Gudļevskis, Elvis Merzļikins un Ēriks Vītols. “Pērn bija tikai viens vārtsargs, šogad visi trīs tika spēlēt, kas arī ir labi. Katrs vārtsargs deva savu un mums palīdzēja tikt pie uzvarām. Ja kāds kritiski izteiksies par to, kā mēs tā varējām Vācijai zaudēt, bet mums tā bija ceturtā spēle piecās dienās, kamēr vācieši pirms tam atpūtās. Pagājušā gadā kazahi apspēlēja slovākus, bet mēs bijām atpūtušies un nākamajā dienā viņiem ar 8:0 pārgājām pāri.”
“Ir dažādi faktori, es negribu nevienu vainot. Mēs visi cīnījāmies, redzējām, kā Elvis un Gudis izvilka vairākus izgājienus, Ēriks devās laukumā grūtā brīdī, kad likās, ka katrs metiens tika pārvērsts golā, taču viņš pusotrā trešdaļā ielaida tikai vienus vārtus pašās pēdējās minūtēs,” atzina Vītoliņš. “Protams, Artūram [Irbem] bija grūtāk, jo bija jāizlemj starp diviem vārtsargiem, bet situācijas mainās.”
“Šilovs viennozīmīgi šobrīd ir numur viens vārtsargs [Latvijā], ņemot vērā viņa sniegumu “play-off”. Viņš sarežģītā brīdī pārņēma visu un ir tādā kā pacēlumā. Tālāk, manuprāt, arī nāk Elvis un Gudis – viens ir NHL vārtsargs, bet otrs aizveda savu komandu līdz Vācijas finālam, kā arī pirms tam Zviedrijā savu komandu izvilka. Tajā pašā laikā arī Vītols strauji progresē, mums joprojām ir Ivars [Punnenovs], kurš nākamsezon turpinās spēlēt Šveices augstākajā līgā, kā arī Ziemeļamerikā spēlē [Gustavs] Grigals,” savu Latvijas vārtsargu rangu atklāja Vītoliņš.
Tikmēr treneru korpusā, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, tika veikta viena izmaiņa – pašmāju speciālistu Arti Ābolu aizvietoja soms Ville Peltonens. “Mums bija jāpamaina hokeja izpratne, tāpēc arī samainīju trenerus. Ville strādā Somijas augstākajā līgā, kur tiek pievērsta liela uzmanība sīkām detaļām, ko mēs esam palaiduši garām. Spēlētājiem arī tas bija noderīgi, taču tam vēl joprojām ir vajadzīgs laiks [lai tas pārvērstos rezultātos]. Villem redzējums ir tāds, ar ko mēs varam progresēt. Domāju, ja mēs tajā virzienā strādāsim, mēs viennozīmīgi spēlēsim labāk.”
Izlases galvenais treneris tāpat atklāja, ka lēmumu par iespējamo strādāšanu kādā klubā viņš pieņems tikai pēc olimpiskās kvalifikācijas turnīra beigām. Tikmēr runājot par gaidāmo OS atlasi, kas augusta beigās norisināsies Rīgā, Vītoliņš pauda, ka galīgais lēmums par treneru korpusu vēl nav pieņemts, bet neviens spēlētājs vēl nav atteicis dalībai turnīrā. “Visi tieši ir teikuši, ka grib startēt. Zinām, ka Šilovam, Bļugeram un Girgensonam vēl nav līgumi, bet domāju, ka līdz augusta beigām tas tiks atrisināts.”