Hjūstona, mums ir mazāk problēmas: “Rockets” daudzsološā nākotne
Bēdu ielieja, tā varētu saukt Hjūstonas “Rockets” gaitas iepriekšējās trīs sezonās. Līdz ar vientuļā glābēja Džeimsa Hārdena komandas pamešanu vienība bija atstāta strupceļā un bez glābējriņķa – līdera nav, trenera nav, ģenerālmenedžera nav. 2020. gadā komandas un Džeimsa sadarbība bija izsmelta. Bija jāsāk no jauna – ātri un nedaudz panikā. Pagājuši trīs gadi un dīgst pirmie asni jaunajam komandas stāstam.
Hjūstonas “Rockets” kontā ir divi NBA čempiontituli, bet ar svarīgu piebildi. Tie iegūti gados, kad Maikls Džordans ieturēja pauzi no basketbola un pievērsās beisbola karjerai. 1994. un 1995. gada izslēgšanas spēles bija īstais moments, kad to paveikt – raķešu spēlētāji sasniedza labāko formu, citas tradicionālās pretendentes novecoja un vairs nespēja turēt līdzi. Līgas jaunie talanti kā Šakils O’Nīls vēl nebija gatavi lielajai skatuvei. Sarkanbalto formu komanda izmantoja visu ko mirklis piedāvāja un vēl nedaudz. Hakims Olažuvons un viņa ūdens pienesēji pilsētai ļāva pieredzēt ko tādu, kas vairs atkārtots.
Pirms bārdas laikiem bija vēl viens rezultātu uzplaiksnījums pa vidu, lai gan ne tik spilgts kā Olažuvona vai Hārdena laikos. Treisija Makgreidija un Jao Mina duets bija viens no baismākajiem otrās tūkstošgades sākumā. Viens no atlētiskājiem un talantīgākajiem spēlētājiem satikās ar mega garu ķīniešu torni, kura prasmes groza apakšā, pustālā distancē bija tikpat spēcīgas. Ja vien abi spēlētāji būtu spējuši palikt veseli ilgāk un vienlaicīgi. Pārāk daudz un biežas traumas, kas spēlētāju nopietnas karjeras gaitas nogrieza jau pirms 30 gadu vecuma sasniegšanas. Savās labākajās dienās viņi spēja uzvarēt ikvienu, bet tās vienkārši bija par maz un reti. Piecas sezonas abiem kopā, to laikā četras izslēgšanas spēles un tikai vienu reizi pārvarēta pirmā kārta.
Trīs gadus pēc Makgreidija un Mina ēras Hjūstonā ieradās Džeimss Hārdens. Pirmās trīs karjeras sezonas pavadīja Oklahomsitijas ‘Thunder” komandā. 220 spēles un tikai septiņas sāktas starta pieciniekā. Džeimsa ambīcijas bija daudz augstākas. Līdz ar pirmo sezonu Hjūstona komanda spēja atgriezties uz izslēgšanas spēļu takas. Nākamās astoņas sezonas turnīrā turpināja piedalīties, bet tituls nebija rakstīts kārtīs. Divreiz aizniegts sasniegts konferences fināla slieksnis. Vistuvāk bija 2018. gada izslēgšanas spēlēs, kad sērijā līdz četrām uzvarām komanda bija 3-2 vadībā pret toreizējo superorganizāciju Goldensteitas “Warriors”. Hjūstona laukumā atstāja visus spēkus, ar to bija par maz. Nevar noliegt, ka Džeimss centās, tāpat arī ģenerālmenedžeris Derils Morijs un treneris Maiks D’Antonijs. Bija mēģināts Džeimsam piemeklēt dažādus partnerus – Dvaits Hovards, Kriss Pols, Rasels Vestbruks, bet traumas un izsmeltie resursi noveda komandu strupceļā. Pēc savas pēdējās spēles “Rockets” formā 2021. gada 12. janvārī, viņš medijiem sacīja: “Mēs [“Rockets” komanda] vienkārši neesam pietiekami labi”. Četras dienas vēlāk dribla virtuozs vilka Bruklinas “Nets” kreklu.
Atkal trīs sezonas bija jāgaida, lai pārkalibrētu plānus. Izskatās, ka tas ir izdevies un komanda ceturtajā sezonā varētu atgriezties izslēgšanas spēlēs. Šajā sezonā (līdz 2024. gada 14. janvarim) komanda ir izcīnījusi 19 uzvaras un piedzīvojusi 19 zaudējumus, kas Hjūstonu ierindo 10. vietā Rietumu konferencē, tieši priekšā Losandželosas “Lakers”. Pagājušajā sezonā kopā tika izcīnītas tikai 22 uzvaras!
Komandas pieredzējušākie līderi iegūti pēdējā starpsezonā . Spēcīgi veterāni, kas jaunajiem talantiem labākus rezultātus palīdzēs ražot jau šogad. Freds Vanvlīts piekrita trīs gadu līgumam par kopējo summu 128,5 miljonu dolāri. Dilons Brukss četru gadu līgumam par 86 miljoniem dolāru. Manuprāt, izcili piemēroti tāgadējiem “Rockets” plāniem. Okey, Bruksas ir savi izgājieni ārpus spēles, bet laukumā abi ir uz komandu tendēti, labi paraugi jaunajiem (atkal, ar dažiem Bruksa izņēmumiem), neslikti sedzēji, lai jaunajiem priekšā piemērs. Veterāni, kas iedos bonusā labas lietas, tajā pašā laikā nezags jaunajiem progresa soļus.
Rakstot par jaunajiem, tie ir ļoti interesanti. Ne talantīgākai vai daudzsološākie, bet tieši interesanti. Visiem kāds apakšsstāsts. Džeilens Grīns un Alperens Šenguns pārdzīvojuši visus Hjūstonas sērīgos gadus un bijuši pamatīgā mediju un sastāva gaļas mašīnā. Džeilenam Grīnam 19 gadu vecumā bija jākļūst par komandas līderi komandai, kura bija izskatītījās pēc nullītes – tukšs un tikpat nesagatavots bija sastāvs ap viņu. Alperens Šenguns tika marinēts – minūtes laukumā vienu dienu bija daudz, tad trīs nedēļas spēlēja, nākot no soliņa. Tā viņš pavadīja pirmo pusotru sezonu komandā. Džabari Smits ar trešo numuru draftēts gadu vēlāk, Tari Īsons pirmās kārtas beigās. Amens Tompsons un Kems Vitmors šogad. Tie ir seši ļoti talantīgi spēlētāji vienā komandā! Mani pārsteidz cik labi un ātri viņiem drafts palīdzējis sakārtot tuvākos plānus.
Skaidrs, ka Freds Vanvlīts un Dilons Brukss grib uzvarēt. Tikpat skaidrs, ka vadība ir viņiem pateikusi vai paši saprot, ka Hjūstonas organizācija šobrīd neliks galdā visas trumpis, cīnoties par titulu. Tas būs pēc pāris gadiem, kad jaunie būs apbružājušies izslēgšanas spēlēs un kļūs par galvenajiem vezuma nesējiem. Naudīgs, bet nesavtīgs darbiņs no Freda un Dilona puses. Bet vai komanda varētu pārspēt Džeimsa Hārdena ēras augstumus un būt tuvāk 90. gadu tituliem? Es saku, ka jā!
Fantasy sakarā visstabilākā opcija šogad ir Freds Vanvlīts. Pienesums ir pavisam nedaudz mazāks kā Toronto laikos, mazāk gūst punktus, mazāk pārtver bumbas, turpretī rezultatīvo piespēļu skaits ir pieaudzis. Metienu procents no spēles bez izmaiņām – viss slikti (40,5% šosezon). Alperens “Baby Jokic” Šenguns ir spēris gaidīto soli uz priekšu un sāk dominēt fantasy ailēs. Šobrīd viņš ir starp 50 labākajiem deviņās standarta kategorijās, bet tā ir tikai turpmāko sezonu rezultātu grīda. Džabari Smits ir starp 100 labākajiem un kļuvis par vienu no vispusīgākajiem garajiem spēlētājiem līgā. Iekrāj 8,8 atlēkušās bumbas vidēji mačā un soda metienus raida ar 83,5% precizitāti. Tie šosezon ir viņa galvenie ieroči, nākamais uzdevums listē ir aizsardzības statistikas uzlabošana. Tari Īsons klusi, ar 21,8 minūtēm vidēji mačā, arī ielavījies TOP 100. Viss, kas viņu piebremzā ir iesaistīšanās spēlē no soliņa un neretās traumas. Citādi viņš noteikti var būt starp 50 labākajiem. Pārējiem trūkst stabilitāte vai briedums, lai regulāri būtu LFL sastāvos. Pieskatam gan Amena Tompsonu un Kemu Vitmoru, ja kādā brīdi abi spēlēs vismaz 25 minūtes mačā, tad viņi kļūs diezgan interesanti fantasy komandai.
Spēlētāji ar fantasy vērtību, kurus vari atrast starp brīvajiem aģentiem:
Džeidens Aivijs, Vinss Viljamss, Ksavjers Tilmans, Dereks Laivlijs, Kejonte Džordžs, Treiss Džeksons-Deiviss, Skūts Hendersons.
JAUNĀKIE VIDEO
