Ikaunieks: Uzskatu, ka vēl trīs četrus gadus noteikti varu spēlēt augstā līmenī

Latvijas futbola izlases pussargs Jānis Ikaunieks sarunā ar “Sporta Avīzi” atskatījās uz 2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīru, kā arī paudis savas domas par iespējamo došanos ārzemēs.

Atceroties 2024. gada Eiropas čempionāta kvalifikāciju, futbolists norāda, ka viņam bija ticība komandas spējām tikt pie panākumiem. “Arī iepriekšējā ciklā, kad braucām uz pirmo spēli Velsā, es tiešām ticēju, ka varam cīnīties par augstākajām vietām. Protams, tas ir grūti. Apzināmies, ka neesam favorīti, taču zinu, ka arī citi uz to spēli gāja ar domu, ka mēs varam uzvarēt Velsu. Pirms spēles pret Turciju, lai cik miljoni tiktu maksāti par viņu talantiem, lai kādos klubos – pat Madrides “Real”! – tie džekiņi spēlētu, mēs zinām, ka viņus var apspēlēt. Mēs taču paši to iepriekš bijām paveikuši. Šoreiz nesanāca, bet nebija arī bezspēcības sajūtas.”

“Tie ir citi ātrumi, gatavība un meistarība. Tai pašā laikā mēs varam iziet laukumā un mēģināt viņus uzvarēt. Viesos zaudējām ar vienu vārtu starpību, mājās ar 0:2, lai gan spēles gaitā bija iespēja panākt arī neizšķirtu,” mačus pret Velsas izlasi atceras pussargs.

Jautāts par spēlēšanu ārzemēs, Ikaunieks norāda, ka tāda vēlme viņam vēl joprojām ir. “Iekšēji gribas vēl pamēģināt spēkus spēcīgākā čempionātā. Ja būtu iespēja spēlēt, piemēram, Polijas vai Ungārijas līgā, es ļoti labprāt to īstenotu. Uzskatu, ka vēl trīs četrus gadus noteikti varu spēlēt augstā līmenī. Vēl nesen mums bija pārbaudes spēle Polijā, kur to pats izjutu, taču problēma ir tajā, ka šīs komandas nevar samaksāt summu, kas tiek prasīta, lai mani palaistu. RFS tomēr ar mani ļoti rēķinās, un nav vienkārši panākt kopsaucēju ar ieinteresētajiem klubiem.

Vēl viena laba sezona, un, iespējams, tās beigās man būs kāds daudz labāks piedāvājums. Būšu brīvs spēlētājs, un tas radīs vēl labākas iespējas. Zinu, ka viss ir manās rokās un kājās. Ja tā būtu tikai mana izvēle, tad uz iespējām ārzemēs skatītos jau šobrīd, bet noteikti nav tā, ka tagad sienas graužu, lai tikai tiktu projām.”