Blogs: Kur viņi būtu bez “Dinamo”?

Pirmā daļa

Svētais Juris Savickis a.k.a cilvēks, kam esam pateicīgi par Rīgas “Dinamo” atjaunošanu un pasaules otras spēcīgākās hokeja līgas atvešanu uz Rīgu, vairākkārtīgi ir deklamējis – “Dinamo” ražo miljonārus.

Vai tiešām? Dažiem no jaunajiem miljonāriem Jura projekts ir devis atspērienu, bet vai bez “Dinamo” viņi nebūtu tikuši pie savam līmenim atbilstošiem līgumiem, esot spēka gados?

Šis stāsts būs divās daļās. Vispirms iztēlosimies, ka Juris un partneri KHL klubu nebūtu izveidojuši. Vai pie tāda scenārija Dārziņš būtu ticis pie melna mersedesa, Miķelis brūvētu alutiņu, bet Sprukts sapņotu par ekoloģisku augsni un saules paneļiem?

Pēc tam (otrajā daļā) pievērsīsimies “Dinamo” otrajam ešelonam, kuri patiesībā ir tie, kas dzimuši pareizajā vietā un laikā, laimes luteklīši, jo visdrīzāk, bez Jura iepazīšanas, tālāk par Francijas hokeju netiktu…

“Dinamo” projekts bija (ir?) lielisks placdarms kur sevi parādīt. Nenoliedzami. Un to ir izmantojuši vairāki dinamieši. Sākot no viesstrādniekiem, bet cerams Juris savos „miljonāros” viņus neskaita, jo ne jau Latvijas veikalos viņu sievas kažokus pērk.

Lauris Dārziņš un Kazaņas AK Bars

Sāksim ar vienu no “Dinamo” epopejas ikonām – Lauris Dārziņš. Savickis rīdzinieka, kurš jau no junioru gadiem uzskatīts par vienu no sava gadu gājuma talantīgākajiem uzbrucējiem, vārdu ierakstījis savā blociņā. Pie ailītes “Dinamo” (mani) „radītie miljonāri”.

Miljonus Laurim iedeva tatāri – 2011.gada pavasarī, bet trīs gadus pirms svinīgā paraksta likšanas uz Kazaņas kluba sagatavotā papīra, Laurim bija 22 gadi un viņš bija apmeties Gomeļā. Viņš jau bija apostījis hokeja gaisu. Junioru gadi pavadīti Amerikā, piedzīvots NHL drafts. Pabūts arī pie Somijas kluba “Ilves”, kas gan Laurim deva vien 13 spēles augstākajā līgā. Nešvilas sistēmai viņš īsti nebija vajadzīgs, junioru vecumu bija pāraudzis, bet Čehijas un Somijas top līgās viņš nenoturējās. Nācās piekrist baltkrievu piedāvājumam…

Gomeļā spēle Laurim aizgāja diezgan ātri – viņš guva vārtus vai atdeva rezultatīvu piespēli ik mačā. Der atcerēties, ka 2008.gadā, Lukašenko lolotā līga bija krietni spēcīgāka kā šodien, bet jaunais latviešu uzbrucējs kļuva par vienu no līgas redzemākajiem hokejistiem. Pēc veiksmīgās sezonas (32 spēles, 17+18) Baltkrievijā, kas saskanēja ar laiku, kad izveidojās Rīgas KHL komanda, nebija divu domu – Lauris atgriezās Rīgā.

Bet ja viņam nebūtu kur atgriezties? Bija pavadīta ļoti solīda sezona Baltkrievijā, bet dosjē sacīja – 22 gadi, tehnisks un ar lielu potenciālu. Jā, KHL klubos kā ārzemnieku viņu vēl neviens neņemtu, bet ļoti iespējams viņš vēlreiz mēģinātu aizķerties Somijas vai Čehijas augstākajās līgās. Iespējams paliktu Baltkrievijā un pēc vēl viena veiksmīga gada tiktu izsaukts uz Minskas “Dinamo” (līdzīgi kā to izdarīja Kaspars Saulietis).

Baltkrievu spēlētāji allaž ir tikuši pie iespējam pārbaudīt savus spēkus Krievijā (KHL) (un ne Minskas “Dinamo” vien). Ja rezultatīvā spēle turpinātos, Krievijas klubu skauti Lauri noteikti pamanītu.

Ļoti ticams būtu sporta laikrakstu virsrakts – „Baltkrievijas čempionāta rezultatīvākais uzbrucējs pievienojas KHL vienībai…” Kādai? Visdrīzāk lejas gala, piemēram, Habarovskai (kur mūsējie vienmēr bijuši cieņā – Beresņevs, Kr.Rēdlihs, Širokovs, vēlak Cipulis) Ņižnekamskai vai Novokuzņeckai. Reāls scenārijs, kas Lerijam dotu iespēju sevi pierādīt un tikt pie liela līguma biezākā klubā.

Ir pārliecība, ka Dārziņš bez “Dinamo” nebūtu pazudis. Tomēr, 22 gadi vēl nav hokejista brieduma vecums (protams ir izņēmumi), tāpēc apgalvot, ja nebūtu “Dinamo” Dārziņš būtu palicis Baltkrievijas/Ukrainas/Kazahstānas līmenī ir aplami. Varbūt ceļs būtu ilgāks un sāpīgāks, bet veiklo roku īpašnieks pie sava miljona tiktu.

Jānis Sprukts un Maskavas CSKA ģenerālmenedžeris Sergejs Fjodorovs

Tā ejam tālak. Kurš tad no latviešu spēlētājiem vēl ir Jura blociņā? Laikam jau Jānis Sprukts, kurš pēc trīs labām sezonām Rīgā pārcēlās uz Maskavas armijas lielklubu – CSKA. Tiesa, Jāņa ierašanās sakrita ar CSKA uzbraukšanu uz tramplīna – par leģionāriem tika paņemtas jau lielāka līmeņa zvaigznes, kas Sprukta spēles laiku nolīdzināja līdz ceturtās maiņas līmenim, bet algu tas diži nemainīja – arī Sprukts kļuva par dolāru miljonāru.

Bet vai bez “Dinamo” svētības viņš dzīvē nebūtu sajutis dolāru fantastisko smaržu? Vairāk vai mazāk lielo naudu Jānis saņēma tieši pārstāvot KHL klubus, bet šajā līgā viņš tomēr ieradās kā jau sevi apliecinājis spēlētājs.

Viņš bija kļuvis par spēcīgās Somijas līgas čempionu, spēlējot galvenās lomas HIFK klubā. Tāpat nevar nepieminēt, ka viņa kontā jau bija 14 spēles Floridas “Panthers” rindās, bet stāvu zemāk – AHL, 177 spēlēs Janka bija savācis 106 rezultativitātes punktus. Īsts gardumiņš KHL ģenerālmenedžeru pirmsezonas edienkartē…

Ja Sprukts nenonāktu “Dinamo”, viņš noteikti tiktu pie naudīga KHL līguma. Varbūt ne CSKA, ne “Lokomotiv” sākotnēji viņam pakaļ neskrietu, bet jāatceras, ka labs centra uzbrucējs ir deficīta prece hokeja tirgū.

Kas tad vēl ir Jura miljonāru sarakstā? Nemaz nevēlētos pieminēt Mārtiņu Karsumu, kurš arī nonāca “Dinamo” no AHL/NHL robežpunkta. Jau tad viņu pie sevis gribēja Znaroks Maskavā, bet arī Karsumu, kurš no padsmit gadiem bija vandījies pa pasauli, saistīja mājās spēlēšanas koncepts.

Bez šaubām Karsums savu vērtību bija pierādijis KHL neaizvadot nevienu spēli, tādēļ ir naivi uzskatīt, ka “Dinamo” priekš spēka uzbrucēja bija kā tramplīns.

Kuri vēl no “Dinamo” aplokos pabijušiem hokejistiem ir pārpirkti? Daugaviņa nonākšana “Dinamo” bija vien apstākļu sakritība. Viņš Jurim nav neko parādā.

Edgars Masaļskis savu vietu zem saules mēģināja izcīnīt “Yugra” rindās

Nevarētu teikt, ka Masaļski “Dinamo” uzsvieda kosmosā. Domāju Edža savu iespēju KHL būtu sagaidījis arī bez “Dinamo” izveides. 2008.gadā viņš bija viens no Baltkrievijas ekstralīgas vadošajiem vārtu vīriem. Un Juris viņu no “Dinamo” izmeta. Pat divreiz.

KHL krietni vairāk mačus Edža aizvadījis “Yugra” un Toljati, nevis Rīgā. Ja būtu slikts vārtsargs nenoturētos piecas sezonas KHL. Vienalga tur treneris Ābols vai Jabločkins. Iespēja no Rīgas aizbēgt bija Guntim Galviņam, tomēr viņš nenostiprinājās Sibirijas klubā. Toljati nonācis Sotnieks, bet tas tomēr nav ne CSKA, ne “AK Bars” līmeņa klubs, jo ar naudām žiguļniekiem švakāk. Tas laikam arī viss….

Nē, tomēr ir vēl viens – Miķelis Rēdlihs. Šeit var vilkt paralēles ar gandrīz vienaudzi Lauri Dārziņu. Rīgas “Dinamo” debijas sezonas priekšvakarā Miķelis bija diezgan labās pozīcijās. Divas veiksmīgas sezonas Baltkrievijā, īpaši pēdējā, kad 49 spēles tika gūts 41 rezulativitātes punkts pārstāvot Žlobinu. Sava vieta Eiropas hokejā ātrajam, tad 23 gadus vecajam, Miķelim atrastos.

Miķelis Rēdlihs vēl “Loko”

Ceļš būtu bedrains un ērkšķiem kaisīts, bet ar Rēdliha apņēmību domājams, ka KHL un nodrošināta nākotne būtu sasniegta. Varbūt bez investīcijām alus biznesā, bet būtu.

Tātad, rezumē ir tāds, ka Juris mazliet maldās. Arī bez viņa gāzes projekta šie puiši savu naudiņu būtu nopelnījuši un jā, ļoti iespējams miljonos mērāmi būtu bijuši viņu kontrakti.

Protams, nevaram noliegt, ka “Dinamo” deva iespēju – spēlēt uz KHL skatuves, attīstīt savas prasmes ikdienā spēkojoties ar stipriem pretiniekiem. Arī naudas izteiksmē visi bija ieguvēji. Ja Baltkrievijā tika saņemti desmit tūkstoši eiro mēnesī, Juris varēja samaksāt divreiz vairāk, un vēl latos. Jo kā nekā – līmenis augstāks = alga lielāka. Visi rakstā pieminētie var Jurim pateikt paldies – jo bez Rīgas “Dinamo” sasniegt lielus kontraktus Krievijā būtu bijis maķenīt grūtāk, bet viņi to butu izdarījuši tāpat.

Cits stāsts ir par ieroču pienesējiem, “Dinamo” otro ešalonu, spēlētājiem, kuri ar savu hokeja karjeru ir trāpijuši desmitniekā. Kad vari dzīvot mājas, saņemt lielu naudu, braukt ar dārgu auto, doties ceļojumos un mazliet augstprātīgi skatīties uz citiem, jo tava alga ir Latvijas mērogiem milzīga.

Un kas ir pats galvenais – pat ja darba devējs ir neapmierināts, tev nav pārāk jāiespringst. Varbūt nedaudz jāsaņemās nākamajās spēlēs. Varbūt mazliet vairāk japacenšas. Un tas arī viss. Nekādas atbildība par kopējiem rezultātiem. Jā, galvu pēc zaudējuma ģērbtuvē nokārt nākas, bet tas ir tā vērts, ja kontā ripo naudiņa un glauns autiņš gaida pie arēnas durvīm, bet dzīvokli jaunā stiklotā namā sauc par mājām.

Sirdi tev mierina Jura pēc sezonas teiktais: „Mums spēlē vietējie puiši. Esam tautas komanda.” Jo tu zini, ka šajā vietējo spēlētāju listē tu nepazudīsi un Dinamo līmenim būsi pietiekami izveicīgs.

Normunds Sējējs vasarā, kad runa būs par jauno līgumu,tev var algu samazināt. Pat par trīsdesmit procentiem, bet tas nekas. Tāpat visam pietiks un pāri paliks. Tas nekas, jo pirms tam Normunds iedeva par desmit procentiem vairāk. Viss ir līmenī.

Par tiem, kuri tiešām Jurim ir paldies parādā, raksta otrajā daļā.