Lūsiņš par Merzļikina prombūtni: Īstermiņā varam iztikt bez viņa, jo tad vieglāk būs visiem

Vācijas hokeja kluba Brēmerhāfenes “Fischtown Pinguins” vārtsargu treneris Edgars Lūsiņš sarunā ar portālu “Sportazinas.com” komentējis situāciju ar ripu ķērājiem Latvijas izlasi pirms gaidāmā olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīra.

Jau rītdien, 29. augustā Rīgā sāksies Milānas olimpisko spēļu kvalifikācija, tajā bez Latvijas piedaloties arī Slovēnijai, Ukrainai un Francijai. Ceļazīmi uz 2026. gada olimpiādi iegūs tikai turnīra uzvarētāja. Gatavojoties turnīram, Latvijas izlases vārtus pārbaudes mačos pret Dāniju sargājuši Kristers Gudļevskis un Gustavs Dāvis Grigals, bet Artūrs Šilovs laukumā nedevās, jo viņš tiek taupīts OS kvalifikācijai.

“Mums ir divi ļoti labi vārtsargi, trešais ir ļoti jauns vārtsargs, vēl ne tik pieredzējis. Meistarības ziņā pirmie divi ir klasi augstāki, bet Grigals arī ir turpat blakus un klauvē pie profesionālā hokeja durvīm. Ja pareizi atceros, tad pagājušo kvalifikācijas ciklu mēs arī aizvadījām ar vienu vārtsargu, kad spēlēja Ivars Punnenovs. Jāskatās no vairākām pusēm – cik ir intensīvas spēles, kādā kondīcijā ir vārtsargs, kāds ir vārtsargu sniegums. Šis ir tas gadījums, kad treneri tiesām labāk jūt no iekšienes, nekā mēs varam minēt no ārpuses. Mikroturnīri ir ļoti īpatnēji un katra nianse lēmuma pieņemšanas brīdī ir ļoti svarīga,” uzsver Lūsiņš.

“Domāt, ka Ukrainu varam apspēlēt pat bez vārtsarga, ir augstprātīgs viedoklis. Tas, ka no Latvijas sagaida uzvaru ar jebkuru vārtsargu, tas nav nekāds brīnums. Ja mēs runājam par Šilovu un Gudļevski, Latvija var uzvarēt jebkuru spēli no trim ar šiem vārtsargiem. Jāsaglabā koncentrēšanās – divas vēlas spēles pēc kārtas, tad pauze un viena agra spēle. Zinot, kādu spēļu apjomu pagājušajā sezonā spēlējuši abi vārtsargi, tas nav nekas neiespējams. Kristers pēdējās divās sezonās katrā nospēlējis 50+ spēles, Artūrs arī spēlēja daudz,” atgādina vārtsargu treneris.

Dārziņš par Bļugera prombūtni, Šilova pārslodzi un Francijas mērķtiecību

Šajā turnīrā Latvijai nepalīdzēs divi šī gada pasaules čempionāta dalībnieki – Elvis Merzļikins un Ivars Punnenovs. “Lai cik mums labi vārtsargi palikuši ārpus strīpas, jāsaprot, ka vieta vārtos ir tikai viena. Lai cik garš tas soliņš, vārtos varam ielikt tikai vienu. Ja paskatāmies Vācijas futbola izlasi, liekas, ka ter Štegens vispār nav aizvadījis nevienu nopietnu spēli izlasē, izlasē vienmēr spēlējis Noiers. Labi, kad ir vairāk kā viens labs vārtsargs, bet ne vienmēr viņi ir vajadzīgi. Ja vārti ir vieni un spēles ir trīs, ar diviem vārtsargiem vajadzētu pietikt.”

“Protams, būtu super, ja Elvis būtu, bet īstermiņā tas nav nepieciešams. Jo tad vieglāk ir visiem – zini, kurš iet vārtos, un tā sirds [par nespēlēšanu] sāp tikai vienam, nevis diviem. Ja skatāmies garākā turnīrā, tad trešajam vārtsargam jābūt kādam jaunajam, ja īstermiņā – nē. Īsākā turnīrā manā skatījumā pieredze vienmēr gūs priekšroku par jaunību. Šie turnīri nav paredzēti pieredzes krāšanai – tie ir zibens turnīri, kur jāuzvar visas spēles un nav laika dot kādam iespēju avansā, apskatīties,” sacīja Lūsiņš.

“Ja es runāšu viņu vietā, tās būs baumas, bet es baumas negribu izplatīt. Man nav informācijas, ko doma Elvis vai Ivars, bet varu pateikt, ka es labprāt redzētu viņus abus izlasē. Karjera vēl ir gana gara, pasaules čempionāts ir katru gadu. Šogad tas varbūt neaizgāja, kā gribētos, bet citā gadā atkal kaut kas var samainīties, kāds netiek, kāds tiek, kāds negrib, kāds grib, un tie paši cilvēki mums būs vajadzīgi vairāk kā parasti. Redzam to pašu Girgensonu, kurš izlasē spēlē ar lielām pauzēm, un katru reizi, kad viņš pievienojas, visi ir priecīgi,” saka bijušais vārtsargs.

Lūsiņš ikdienā strādā kopā ar Gudļevski, jo arī Latvijas izlases vārtsargs pārstāv Brēmerhāfenes komandu. “Sezonas sagatavošanas posms nav garš – ne tikai Kristers mums brauc uz izlasi, bet arī trīs dāņi, trīs slovēņi, norvēģis – praktiski lielākā daļa no komandas. Ceru, ka Kristers varēs ieiet spēļu ritmā, patrenēties ar izlasi un uzlādēt emocijas. Ja tas būtu brauciens uz citu valsti, tad domas būtu savādākas, bet uz zinu, kur viņš brauc, pie kā viņš brauc, zinu, ka viņš būs pie Artūra Irbes un zinu, ka viņš spēlēs komandā ar labākajiem pret labākajiem. Ja tiks laukumā – ideāli, ja nē – tad viņiem ir normāls plāns un Kristers noteikti uz Latviju nebrauc atpūsties. Un tad, kad atgriezīsies klubā, varēs spēlēt Čempionu līgā. Līdz ar to viņš darba režīmā ieies pat ātrāk nekā tas būtu klubā,” pauda Lūsiņš.

“Kad Kristers nogurst, sakām, ka jāņem uz pieredzi, kad atpūties – uz svaigumu. Viņa lielākais trumpis ir briedums – viņš tomēr ir sities savā karjerā, un tagad, kad dzīve sakārtojusies, viņš var mierīgi spēlēt un priecāties par katru doto iespēju, nevis bēdāties par iespējām, kuras netika dotas vai netika izmantotas,” par vārtsargu, ar kuru ikdienā strādā kopā klubā, izteicās Lūsiņš.

“Negribētu piekrist, ka būs vieglas spēles. Protams, nav ko melot – Latvija ir favorīta statusā, bet atceramies PČ – varbūt kādam tas nav pieņemami, bet vairs nav tie 9:0 laiki,” norāda Lūsiņš. “Redzējām, ka Poliju arī īsti neviens nevarēja viegli apspēlēt. Īstenībā ir tā, ka neviens vēl nav ieskrejies, tik un tā būs jūtams vasaras hokejs. Tas, ka mums ir labākais sastāvs pēdējos gados, tas ir pluss, bet vajag arī savstarpējo saspēli, un tas laiks nebija daudz. Redzējām, ka daudzi no līderiem piedalījās tikai vienā pārbaudes spēlē, un pat īsti nebija iespējas pārbaudīt kādus citus variantus.”

“Mačus skatīšos mājās, ar lielāko prieku noskatījos arī pārbaudes spēles. Man komandas biedri spēlēs pret Latviju Slovēnijas izlasē, tāpēc tur ir ne tikai sportiskais azarts, bet arī cilvēciska interese. Jo man gribas, lai Latvija vinnē. Esam maza valsts, un gribas citiem parādīt, ka mēs varam, ka neesam nekādi peramie puiši. Gan kā fans, gan kā līdzjutējs, gan kā profesionālis esmu par Latviju,” sarunas noslēgumā teica vārtsargu treneris.

Ankipāns par OS kvalifikāciju: Ja neneitralizēsim Francijas vairākumu, tas var beigties bēdīgi