Stāsts par KHL – organizāciju, kas (ne)tiek galā ar koronavīrusu

Rīgas Dinamo hokejisti
Rīgas "Dinamo" hokejisti | Foto: Raimonds Volonts / Rīgas "Dinamo"

Kad 7. augustā Kontinentālā hokeja līga () paziņoja par 13. sezonas sākumu 2. septembrī, bija daudz tādu, kuri šaubījās par šāda scenārija iespējamību. Tajā pašā laikā vairāki hokeja žurnālisti pieļāva, ka sezona tiešām tiks sākta šajā datumā, norādot, ka vadība būs gatava mainīt plānus tikai ekstrēmā situācijā. Tāpat līga izstrādāja sanitāro protokolu un uz papīra viss izskatījās skaisti.

Realitāte izrādījās skarbāka. Pagājušas gandrīz trīs nedēļas kopš sezonas sākuma, ir pārceltas 16 spēles (piecas Helsinku “Jokerit”, sešas Nursultanas “Barys”, trīs Jaroslavļas “Lokomotiv” un divas Rīgas “Dinamo”). Katra diena tiek sagaidīta ar šaubām, vai tiešām visi ieplānotie mači tiks aizvadīti. Vismaz piecās komandās ar Covid-19 bija saslimuši hokejisti, treneri vai kāds no apkalpes personāla, kamēr citi pa kluso ievietoja hokejistus savainoto sarakstā.

Tajā pašā laikā “Dinamo” direktoru padomes priekšsēdētājs un KHL direktoru padomes loceklis Juris Savickis neredz problēmu. “Līdz šim KHL direktoru padome par šādu lēmumu nav diskutējusi,” Savickis atbildēja uz jautājumu par iespējamo sezonas pārtraukšanu, ja spēlētāju inficēšanās ar Covid-19 pieaugs. “Pagaidām šis jautājums nav aktuāls.”

“Būs atļauts izmantot fārmkluba un jaunatnes sastāva hokejistus”

Pirms sezonas netrūka jautājumu par to, kas tomēr būs, ja kāda komanda Covid-19 dēļ nevarēs savākt sastāvu spēlei. KHL prezidents Aleksejs Morozovs visus nomierināja – būs atļauts izmantot gan fārmkluba no Augstākās hokeja līgas (VHL) hokejistus, gan spēlētājus no Jaunatnes hokeja līgas (MHL), bet, ja komandai tāpat nebūs pietiekami daudz hokejistu, tad gan sekos tehniskais zaudējums. “Mēs neplānojam pārcelt mačus,” akcentēja līgas pārstāvis

Izklausījās skaisti, un sākumā tā arī bija. Tā, Ņižņekamskas “Neftekhimik” pirms mājas spēles pret Sanktpēterburgas SKA ievietoja savainoto sarakstā gandrīz visus pamatsastāva hokejistus un trenerus.  Līdzīgs liktenis piemeklēja arī Habarovskas “Amur”, kura sezonas pirmajā izbraukumā bija spiesta doties ar rezervistiem.

Tas lieliski strādātu, ja KHL būtu tikai Krievijas līga. Taču turnīrā piedalās arī Somijas, Latvijas, Baltkrievijas un Kazahstānas klubi. Katrā valstī ir savi likumi un prasības, un, ja Baltkrievijā viena no pēdējām atzina koronavīrusa Covid-19 esamību kā tādu, tad citur, it īpaši Eiropā, inficēšanas draudus uztver ļoti nopietni. Rezultātā jau turnīra pirmajā nedēļā “Jokerit” nozimēja divu nedēļu karantīnu, jo Rīgā viņu pēdējiem pretiniekiem “Neftekhimik” atklāja vairākus saslimšanas gadījumus.

Nedēļu vēlāk KHL izdevās pierunāt Somijas veselības institūtu atcelt karantīnu, bet divas nedēļas tāpat ir zaudētas – viena nosēdēta izolācijā, otrā būs vajadzīga, lai atgrieztos ritmā. Līdzīga situācija ir arī ar Nursultanas “Barys” – pārcelti seši mači un divu nedēļu pašizolācija. Atceramies arī to, ka mačus Rīgā divas reizes tiesāja vietējo arbitru brigāde, jo Krievijas tiesnešiem konstatēja saslimšanu ar Covid-19 vai arī nebija atnākuši testu rezultāti. Līgas preses dienests knapi paspēj publicēt preses relīzes par kārtējo atcelšanu.

Piemēru no ārvalstu klubiem ņem arī Jaroslavļas “Lokomotiv”. Kamēr nosacītais Maskavas “Spartak” spēlē pēc noteikumiem, mēģinot aizvietot “savainotos” ar hokejistiem no fārmkluba, dzelzceļnieki vienkārši nedevās uz Sočiem, jo komandā bija daudz saslimušo, tad izlaida maču Minskā, jo “inficēto hokejistu aizvietotājiem nebija iespējams laicīgi sagatavot dokumentus Krievijas-Baltkrievijas robežas slēgšanai”, bet tad gandrīz ultimatīvi pieprasīja pārcelt spēli pret Pekinas “Kunlun Red Star” no 21. uz 22. septembri, to pamatojot ar nepieciešamību sagaidīt papildus testu rezultātus.

Tāpat zināms, ka nenotiks rītdienas “Dinamo” spēle pret “Torpedo”. Rīdziniekiem pēc atgriešanās no izbraukuma konstatēti pieci saslimšanas gadījumi, bet Ņižņijnovgorodas klubs pēc vakardienas spēles pret SKA informēja līgu, ka komandā ir vairāki hokejisti ar Covid-19 simptomiem.

Tajā pašā laikā šāda situācija nav nekāds pārsteigums, jo jau pirmssezonas laikā Covid-19 gadījumi tika atklāti vairākās komandās. Tas kļuva par iemeslu, kādēļ “Sochi” mājas turnīrā spēlēja ar jauniešiem, bet citos pārbaudes turnīros tika atceltas spēles. Bija muļķīgi cerēt, ka līdz ar pamatturnīra sākumu problēma pazudīs, bet brīžiem izskatās, ka kāds no KHL amatvīriem tiešām tā domāja.

Joprojām nav skaidrs, kad tiks aizvadīti atceltie mači, bet tehniskais zaudējums pagaidām ir tikai viens. To piešķīra “Jokerit” par neierašanos uz spēli Minskā, kas gan bija saistīts ar politiskiem apsvērumiem. KHL pašlaik izskatās pēc strausa, kurš paslēpis galvu smiltīs un gaida, ka situācija atrisināsies pati. Bet tā nebūs, un, agri vai vēlu, bet līgai būs jārīkojas.

Aleksejs Morozovs
KHL prezidents Aleksejs Morozovs | Foto: KHL

“Pie vainas ir Covid-19 testi Rīgā”

Visai negaidīti dīvāna ekspertu armijai Covid-19 jautājumos pievienojās Omskas “Avangard” direktoru padomes priekšsēdētājs , kurš pirms tam atstāja patīkamu iespaidu kā prātīgs cilvēks. “Mans viedoklis ir tāds, ka čempionāts jānospēlē līdz galam. Situācija ar spēļu pārcelšanu ir saistīta ar ekspres-testiem Rīgā. Ja tur būtu normāli testi, tad viss būtu kārtībā,” teica Krilovs.

Sāksim ar to, ka nedaudz dīvaini dzirdēt šādus vārdus no “Avangard” pārstāvja, jo šī komanda šosezon vēl nav spēlējusi Rīgā un nav redzējusi, kā notiek šī procedūra. Otrkārt, Latvijā ir vieni no zemākajiem saslimstības rādītājiem Eiropā, lai gan veikto testu skaits pēdējās nedēļās kļuvis lielāks. Ja testi tiešām ir tik slikti, ka var uzrādīt inficēšanos cilvēkam, kurš patiesībā ir vesels, tad kāpēc tie gļuko tikai tad, kad atbrauc krievu hokejisti vai tiesneši? Varbūt tas norāda tieši uz to, ka Latvijā viss tiek darīts rūpīgi un kvalitatīvi, nevis pavirši ķeksīša pēc?

Interesanti, ka vēlāk, kad tika noteikta divu nedēļu karantīna “Barys” vienībai, bet “Lokomotiv” pozitīvo rezultātu dēļ izlaidīs jau trešo spēli, Krilova kungs klusēja. Neko viņš neteica arī tad, kad “Avangard” fārmklubā – Leonīda Tambijeva trenētajā Novokuzņeckas “Metallurg” no ierindas izkrita 22 hokejisti. Bail iedomāties, kas notiktu, ja Rīgā “Neftekhimik” komandā atklātu nevis dažus, bet 22 Covid-19 gadījumus.

Ik pa laikam no žurnālistiem un līdzjutējiem izskan aicinājumi izslēgt ārzemju klubus no KHL uz vienu sezonu, jo problēmu ir vairāk nekā ieguvumu. Īpaši aktīvs ir “Sport-Express” apskatnieks Aleksejs Ševčenko, kurš šo ideju savos raidījumos bīda vairākas reizes nedēļās. Citi aicina KHL piešķirt “Jokerit”, “Barys” un “Dinamo” tehniskos zaudējumus par izlaistajiem mačiem un izbeigt “auklēties”.

Dzenoties pēc vēlmes uzrakstīt kaut ko skandalozāku, krievu žurnālisti aizmirst, ka karantīna nav Latvijas, Somijas un Kazahstānas klubu velme, gan gan valsts prasība. Organizācijas ievēro savu valstu likumu prasības, un par to pārkāpšanu sankcijas var būt krietni bargākas nekā izslēgšana no līgas. Lai arī Latvijas (un, iespējams, arī Somijas) likumdošana nav ideāla, šajās valstīs likums nav bezjēdzīgs dokuments, kuru ievēro tikai muļķi.

Ārzemju klubu pusē stājies ar līgas prezidents Morozovs. “Viņi ir tādi paši dalībnieki kā Krievijas vienības,” teica KHL pārstāvis. Viņš norāda, ka pagaidām nevar būt nekādas runas par ārzemju komandu izslēgšanu no līgas un, gluži kā čempionāta iespējama pārtraukšana, šāds jautājums pagaidām netiek izskatīts.

Aleksandrs Krilovs
Omskas “Avangard” direktoru padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Krilovs | Foto: Omskas “Avangard”

“Burbulis” uzsprāgtu mentalitātes dēļ

Gan Nacionālās basketbola asociācijas (NBA), gan Nacionālās hokeja līgas (NHL) piemērs rāda, ka pašlaik aizvadīt tik intensīvu čempionātu bez veselības apdraudējuma ir iespējams tikai “burbulī”. Pirms dažām dienām NHL komisārs Gerijs Betmens lepni raportēja, ka kopš augusta ir veikti vairāki tūkstoši testu un visi izrādījušies negatīvi. Tomēr jau tagad NBA un NHL vadītāji apzinās, ka aizvadīt veselu sezonu “burbulī” nav iespējams.

Viens no variantiem ir rīkot sabraukumus, kā to plāno darīt FIBA ar izlasēm un sieviešu Eirolīgu. Bet te jāsaprot, ka to būtu diezgan grūti izdarīt ar 23 komandām – ciestu gan kalendārs (kaut gan liekas, ka sliktāk jau nevar būt), gan sportiskā daļa, jo ar sabraukumiem būtu diezgan grūti nodrošināt, lai komandas aizvadītu līdzīgo spēļu skaitu un nospēlētu ar visiem pretiniekiem.

Bet galvenais iemesls, kādēļ pat ne tik stingrs “burbulis” nedarbotos, ir pašu cilvēku mentalitāte. Lai arī Krievijā ik pa laikam tiek atjaunots rekords Covid-19 konstatēto gadījumu skaitā vienā diennaktī, masu pasākumi norisinās, bet ziņās stāsta par to, ka koronavīruss gandrīz ir uzveikts, bet otrais vilnis nesekos, jo drīz būs gatava vakcīna pret kovidu.

Ir aizdomas, ka arī paši cilvēki neuztver Covid-19 nopietni, saucot to par parasto gripu, par izdomātu slimību, amerikāņu/ķīniešu/jebkuras citas valsts bioloģisko ieroci u.t.t. Nav zināms, cik hokejistus pārliecināja, piemēram, augustā notikusī “Sochi” administratora Konstantīna Isakova nāve koronavirusa dēļ, taču tieši Rīgā noticis gadījums, kas visspilgtāk raksturo iesaistīto personu attieksmi pret Covid-19 draudiem.

Kā mēs atceramies, tad pagaidām vienīgo uzvaru šosezon “Dinamo” izcīnīja pret Maskavas apgabala “Vityaz”. Noteikumi paredz, ka sportisti drīkst atrasties tikai viesnīcā un arēnā, taču pretinieku hokejistam Pāvelam Vorobejam bija cits viedoklis. 23 gadus vecais Baltkrievijas izlases aizsargs ne tikai izgāja pilsētā, bet arī iepublicēja savā “Instagram” profilā bildi no Daugavas krasta Rīgā.

Dīvaini, ka šīs stāsts tā arī netika attīstīts, jo Vorobejs rupji pārkāpa noteikumus. Nav zināms, cik “Vityaz” hokejistu patiesībā izgāja Rīgas ielās. Un cik ir šādu hokejistu ir citās komandās, kuri ir gudrāki un vienkārši neko nepublicē savos sociālajos tīklos?

Krievijas hokeja vēsturē jau bija savi “burbuļi”. Rīgā labi zināmais Viktors Tihonovs gandrīz visu gadu turēja Maskavas CSKA hokejistus bāzē, retajos gadījumos atalgojot viņus ar brīvdienām. Hokejisti tāpat atrada veidu, kā izlauzties no bāzes un kārtīgi atpūsties pilsētā, līdz ar ko tagad spēlētājiem pat nekas nebūtu jāizdomā, jo veterāni varēs daudz ko pastāstīt.

Pāvels Vorobejs
Režīma pārkāpejs Pāvels Vorobejs (nr. 65) | Foto: Maskavas apgabala “Vityaz”

Kādēļ KHL neaptur čempionātu?

Lai kā sportisti, funkcionāri un politiķi (!) censtos popularizēt olimpiskos ideālus par to, ka sports ir ārpus politikas, tas jau sen izklausās pēc pasaciņas. Gan pie mums valstī, gan kaimiņos vietējās varas maiņa var novest pie finansējuma samazināšanas kādam no pilsētu pārstāvošajiem sporta klubiem – spilgts piemērs par to, kā politika ietekmē sportu.

Līdzīgi arī ar KHL. Tas labi ataino situāciju Krievijā kopumā, kur par koronavīrusu, protams, tiek runāts, bet tā jau sen vairs nav dienas svarīgāka tēma. Nav noslēpums, ka dažu klubu pārstāvjiem – Sanktpēterburgas SKA un Maskavas CSKA ir liela ietekme KHL notiekošajos procesos. Ja čempionāts tiks apturēts, tas nebūs apdraudējums līgas reputācijai, bet gan šo cilvēku ambīcijām.

Līgā, gluži kā arī valstī, nav vienotības. Katrs reģions pats lemj par maksimāli pieļaujamo līdzjutēju skaitu tribīnēs. Piemēram, Maskavā atļauts piepildināt halli uz 50%, bet Tatarstānā, kur spēlē Kazaņas “Ak Bars” un “Neftekhimik” – 70%. Ka to var saukt? Dzīres mēra laikā, it īpaši ja salīdzinām ar vienu tūkstoti Rīgā, kas ir aptuveni 10% no arēnas ietilpības.

Cilvēkiem, kuri jau sen vēro KHL, nekad nav bijis ilūziju par to, ka līgas vadība dzīvo savā pasaulē. Tajā, kur NHL atrodas izstieptas rokas attālumā, tajā, kur NHL klubi nespēlē ar KHL komandām tādēļ, ka baidās zaudēt, tajā, kur pietiek kaut ko uzrakstīt uz papīra (sanitārais protokols), un tas uzreiz sāks darboties uz visiem 100%. Tāpēc gaidīt radikālu rīcību no KHL var gaidīt tikai tad, ja iestāsies apokalipse, vai arī ja valsts valdība aicinās ievest stingrākus drošības pasākumus.

Pašlaik līgai ir, kur pārcelt spēles. Kalendāru veidoja optimistiski cilvēki, kuri atstāja tajā trīs pauzes izlašu turnīru vajadzībām. Bet kas notiks tad, kad vairs nebūs, kur pārcelt? Sanāk, ka dažas komandas spēlēs nonstopā gandrīz vai NHL režīmā tad, kad vīrusa izplatība vēl nebūs apturēta? Nemaz nerunājot par to, ka ar šādu grafiku tiek palielināts savainojumu risks.

Komentāros pie rakstiem par atceltajām spēlēm daudz tiek jokots par to, ka šosezon Gagarina kausu saņems komanda, kura pēdējā varēs savākt sastāvu spēlei. Kad 2019./2020. gada “play-off” turnīru atcēla pēc pirmās kārtas, ne visu klubu vadītāji bija apmierināti, piemēram, CSKA to sezonu uzskatīja par pēdējo iespēju izcīnīt trofeju laikā, kad nav ieviesti stingri algu griesti.

Nav šaubu, ka arī tagad dažu klubi vadītāji būs gatavi riskēt ar visu iesaistīto pušu veselību, lai apmierinātu savas ambīcijas. Nepacietīgi gaidu novembri, kad ir paredzēta pirmā izlašu pauze. Būs ļoti interesanti pavērot, kā KHL iespiedīs visus pārceltos mačus nedēļas pauzē, vai KHL sāks kaut ko komentēt, un vai tiešām komandām sāks piešķirt tehniskos zaudējumus.

Un vēl atceramies, ka oktobrī “Dinamo” paredzētas divas spēles Minskā…

Minsk arēna
Minsk arēna | Foto: Minskas “Dynamo”

Tavs viedoklis

avatar
  Subscribe  
Paziņot par