Pa kreisi novietotais attēls no izdevuma “Eesti Spordileht”, 1940. g. marts. Arnolda Knīša portrets no Latvijas bokseru kolektīvās pases, 1936. g. (LNA LVVA).
PIRMS 102 GADIEM, 1916. gada 16. martā, dzimis vairākkārtējs Latvijas boksa čempions ARNOLDS KNĪSIS (pa labi novietotā attēlā). Viņam par piemiņu iedibinātā balva ir viena no pasaulē vecākajām memoriālajām balvām boksā.
Arnolds Knīsis (arī Knīss) ringā nonāca kā boksera Haralda Knīša jaunākais brālis un preses apskatos bieži vien tika saukts kā “Knīsis 2”. Taču drīzumā Latvijas boksā uzvārds “Knīsis” vispirms asociējās tieši ar trīs gadus jaunāko Arnoldu. 20. gs. 30. gadu otrajā pusē Arnolds Knīsis izcīnīja vairākus Latvijas boksa meistara (čempiona) titulus vieglajā svarā, ieskaitot pēdējo vēl neatkarīgas valsts čempiontitulu. Reprezentēja Latviju arī starptautiskās sacīkstēs.
Brīvā Latvijā Arnolds Knīsis pārstāvēja dažādus sporta klubus, t.sk. “LBK” (“Latvijas Boksa Klubs”), “LSB” (“Latvijas Sporta Biedrība”) un vēlāk “LAS” (“Latvijas Arodorganizāciju Sports”). Pēc valsts okupācijas visas līdzšinējās sporta biedrības tika slēgtas, un Knīsis startēja kā jaunizveidotā Rīgas “Dinamo” sportists. 1941. gadā viņš izcīnīja jau Latvijas PSR boksa čempiona titulu vieglajā svarā.
Un tas arī bija viss… Kad sabiedroto – nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības – draudzība bija beigusies, Arnoldam Knīsim nācās doties karā. Viņš krita, būdams Sarkanās armijas rindās; pēc atšķirīgām ziņām tas noticis 1942. vai 1943. gadā.
Tā kā ievērojamais latviešu bokseris aizgāja bojā, karodams “pareizajā” (t.i. padomju okupācijas varai vajadzīgajā) pusē, tad Padomju Latvijā tika iedibināta Arnolda Knīša piemiņas balva. Rīgā bokseri to izcīna kopš 1950. gada, un 2017. gada rudenī bijusi jau 68. reize, kad to pasniedz.
Jāpiebilst, ka daudzu citu – padomju varas iestāžu nobendēto vai cīņās pret Sarkano Armiju kritušo – latviešu sportistu piemiņai padomju okupācijas laikā piemiņas balvas netika dibinātas. Varbūt ir pienācis laiks to darīt tagad?