Ātrslidotājs un hokejists Andriksons. Studentu pasaules čempions

PIRMS 106 GADIEM, 1912. gada 31. martā (pēc vecā stila – 18. martā), Vecpiebalgas pagastā dzimis JĀNIS ANDRIKSONS – viens no labākajiem Latvijas ātrslidotājiem 20. gs. 30. gados. Divas reizes kļuva par Latvijas meistaru (čempionu), bet viņa augstākais sasniegums bija – zelta godalga akadēmiskajās meistarsacīkstēs Sanktmoricā (1935).

“Universitātes Sportu” (“US”) pārstāvošais Jānis Andriksons bija tieši tas jaunais sportists, kurš no Latvijas čempiona “troņa gāza” ilggadējo meistaru Albertu Rumbu. Kopš 1924. gada Rumba bija triumfējis Latvijas ātrslidošanas čempionātā, taču 1933. gadā par čempionu kļuva Jānis Andriksons. Savukārt, Rumbam nācās samierināties ar sudrabu.  Par Latvijas ātrslidošanas čempionu Jānis Andriksons kļuva arī nākamajā, 1934., gadā.

Jānis Andriksons Latvijas krāsas ar panākumiem pārstāvēja arī starptautiskajās sacīkstēs, tostarp akadēmiskajos čempionātos (tagad – universiādes), pasaules meistarsacīkstēs, ziemas olimpiādē Garmišā-Partenkirhenē (1936). Andriksona augstākais sasniegums starptautiskajos skrejceļos ir 1. vieta akadēmiskajās meistarsacīkstēs Sanktmoricā (Šveicē) 1935. gadā. Jāatgādina, ka studentu pasaules čempiona tituls, tāpat kā Latvijas čempiona tituls, tika piešķirts vairāku distanču kopvērtējumā, nevis katrā no distancēm.

Ātrslidotājs Jānis Andriksons spēlēja arī hokeju. 30. gadu pirmajā pusē viņš spēlēja “US” hokeja komandā, izmēģināja spēkus gan kā vārtsargs, gan kā laukuma spēlētājs. Startēja arī Latvijas studentu hokeja izlases sastāvā akadēmiskajās meistarsacīkstēs Bardonekijā (Itālijā) 1933. gadā. Jāpiebilst, ka Otrā pasaules kara laikā Jānis Andriksons atgriezās hokeja laukumā, spēlējot “Daugaviešu” hokeja komandas sastāvā, tostarp sacīkstēs 1944. g. sākumā. “Daugaviešus” viņš pārstāvēja arī kara laikā Rīgā notikušajās ātrslidošanas sacīkstēs.

Pēc kara J. Andriksons dzīvoja Vācijā, vēlāk izceļoja uz Kanādu. Jānis Valentīns Andriksons aizgāja mūžībā 1967. gada 22. septembrī Norandā. Kvebekas provincē.