Alīses Dzeguzes foto no žurnāla “Atpūta”, 1934. g. 9. marts un 1933. g. 20. janvāris.
PIRMS 104 GADIEM, 1914. gada 15. aprīlī (pēc vecā stila – 2. aprīlī), Rīgā dzimusi ALĪSE DZEGUZE – 20. gs. 30. gadu ievērojamākā latviešu daiļslidotāja. Daudzkārtējā Latvijas meistare (čempione) Dzeguze tolaik bija mūsu sporta un preses “zvaigzne”. Katra viņas uzstāšanās Rīgas slidotavās tika pavadīta ar ovācijām, viņas foto rotāja žurnālu vākus un avīzes par viņu rakstīja ar sajūsmu.
Latvijas prese Alīsi Dzeguzi godāja par “ledus karalieni”, “virpuļu meistari”, “ledus feju”. Un tik tiešām Latvijā viņa bija vislabākā. Laika posmā no 1933. gada meistarsacīkstēm līdz valsts pēdējam čempionātam 1940. gadā Alīse Dzeguze dāmu individuālajā konkurencē izcīnīja čempiones titulu septiņus gadus (!!!). Tikai 1939. gadā par Latvijas čempioni bija iespēja kļūt citai daiļslidotājai, jo togad Dzeguze traumas dēļ valsts meistarsacīkstēs nestartēja.
Jāpiebilst, ka savu pirmo Latvijas čempiontitulu Alīse Dzeguze izcīnīja jau 17 gadu vecumā 1932. gadā pāru konkurencē, kurā startēja kopā ar Florianu Šrāderu. Taču turpmāk pārgāja galvenokārt uz solo programmām. Latvijas daiļslidošanas čempione rūpīgi trenējās arī vasarā, meistarību slīpēja pie baletmeistares Fjodorovas, rudenī piedalījās ziemas sportistu fiziskās sagatavotības treniņos. Kā vēlāk presei atzina pati Alīse Dzeguze, viņai īpaši vērtīgas bija mācībās daiļslidošanas skolā Vīnē (Austrijā) 1932./1933. g. sezonā. Latvijas čempione startēja arī sacīkstēs ārpus Latvijas, t.sk. ziemas olimpiādē Garmišā-Partenkirhenē (1936).
20. gs. 40. gados Alīse Dzeguze (no 1941. g. – Kļaviņa) kļuva arī par Latvijas PSR čempioni padomju okupācijas laikā un uzvarēja arī Latvijas meistarsacīkstēs, kas rīkotas nacistu okupācijas laikā. Otrā pasaules kara beigās nonāca Vācijā, 1948. gadā izceļoja uz Argentīnu, vēlāk dzīvoja Meksikā, Kanādā. Alīse Kļaviņa (dzimusi Dzeguze) aizgāja mūžībā 1999. gada 23. septembrī Toronto.