Kaspars Daugaviņš pēdējā mačā | Foto: Mihalovces "Dukla"
Latviešu hokejists Kaspars Daugaviņš sarunā ar “Sporta Studiju” dalījās pārdomās par hokeju Slovākijā un to, cik nozīmīga bija ceļazīmes izcīnīšana uz 2026. gada ziemas olimpiskajām spēlēm.
Jau vēstīts, ka 25. novembrī latvietis paziņoja par hokejista karjeras beigām, kā iemeslu minot ģimenes apstākļus. Piektdien, 29. novembrī viņš veica simbolisku iemetienu pirms “Dukla” mājas spēles, izpelnoties ovācijas gan no komandas biedriem, gan no skatītājiem.
“Pilsēta dzīvo hokejam. Vienalga, kur tu brauc. Es pat teiktu ne tikai pilsēta, bet vispār Slovākijā. Kalnos ejot pa takām mežā, kur liekas, ka cilvēku nebūs, tev nāk klāt, fočējas, viņi zina katru spēlētāju sejā, pienāk, aprunājas, uzdod jautājumus. Laikam tas nozīmē, ka viņiem rūp tas hokejs,” pārliecināts Daugaviņš.
Latvijas izlases kapteinis arī pastāstīja par savu pēdējo turnīru valstsvienībā – augusta beigās Rīgā notikušo olimpisko kvalifikāciju. “Tu esi emocionāls, tu esi tik priecīgs. Tas bija liels darbs, ko izdarījām “Arēnā Rīga” – izcīnījām ceļazīmi uz olimpiādi, un tu zini, ka tur būs arī NHL hokejisti, tā būs pilnīgi cita olimpiāde. Bet es Santai [sievai] pirms turnīra teicu – ja mēs netiksim, es nezinu, vai vispār varēšu aizbraukt uz Mihalovci. Nebūs tālāk vērts. Klubā tu spēlē, jo tas ir darbs, bet izlase vienmēr bija goda vieta, kur tu juties kā ģimenē, ar visiem tiem hokejistiem, ar kuriem kopā gājām ceļu.”