Džudo saknes Latvijā. Rīgas Džiudžitsu Klubs

PIRMS 84 GADIEM, 1934. gada 27. martā, reģistrēts “RĪGAS DŽIUDŽITSU KLUBS”. Jauno sporta klubu nodibināja un par tā priekšnieku kļuva savulaik pazīstamais smagatlēts, cīkstonis ALEKSANDRS MIEZĪTIS.

20. gs. 20.-30. gados smagatlētikas (svarcēlāju, cīkstoņu), vingrošanas un citu sporta veidu treneris Aleksandrs Miezītis bija aktīvi pievērsies džiudžitsu (rakstīja arī – džiu-džitsu) popularizēšanai – rīkoja paraugdemonstrējumus un pievērsa atlētus šim Latvijā salīdzinoši jaunajam sporta veidam. (Džiudžitsu ir tas cīņas sporta veids, no kura izauga mūsdienu džudo. Tolaik Latvijā vārdi ‘džiudžitsu’ un daudz retāk izmantotais ‘judo’ (‘džudo’) lielā daļā gadījumu tika lietoti kā sinonīmi.)

Miezīša aktīvā darba rezultāts un jaunais darbalauks bija “Rīgas Džiudžitsu Klubs”. Jaunais cīņas sporta veids atrada savu piekritēju loku, un jau 1934. gada novembrī-decembrī divi Latvijas sportisti piedalījās pirmajā Eiropas džiudžitsu (džudo) čempionātā Drēzdenē, Vācijā. Tā gan vairāk bija “mācību vizīte”. Turpmākajos gados “Rīgas Džiudžitsu Klubs” sadarbībā ar “1. Rīgas Atlētikas Klubu” (“1.RAK”), kurā arī par treneri darbojās Aleksandrs Miezītis, rīkoja džiudžitsu popularizēšanas pasākumus. 1938. gadā pat norisinājās salīdzinoši plašas “Rīgas Džiudžitsu Kluba” rīkotas sacīkstes šī sporta veida piekopējiem.

“Rīgas Džiudžitsu Klubs” kā atsevišķa organizācija tomēr pastāvēja īsu laiku. 1939. gada 20. janvārī ar sabiedrisko lietu ministra lēmumu klubs tika slēgts. Savukārt, 1941. gada martā, jau padomju okupācijas laikā, oficiālā prese ziņoja, ka klubs ir likvidēts “galīgi”.