Otrais Maikls Džordans, atrastā saikne: Minesotas “Timberwolves” pirmie Rietumos
Minesotas komanda pievienojās NBA līgai 1989.-1990. gada sezonā un šo gadu laikā tikai vienu reizi spēja pietuvoties NBA elites virsotnēm. Tieši pirms 20 gadiem komanda pirmo un vienīgo reizi regulāro sezonu noslēdza Rietumu konferences pirmajā vietā, pirmo un vienīgo reizi pārvarēja izslēgšanas spēļu pirmo kārtu un pat sasniedza konferences finālu. Šosezon vilki kāpj pa tām pašām kāpnēm un vairāki priekšnosacījumi tam, lai saostu tās pašas virsotnes. Bet arī daži, lai tas kārtējo reizi nenotiktu. Par to turpinājumā.
Kopā ar Minesotu līgai 1989. gada rudenī pievienojās arī Orlando “Magic” un tobrīd līga sastāvēja jau no 27 komandām. Atšķirībā no Minesotas, Orlando komandas lielākie sasniegumi tika piedzīvoti agrāk un biežāk. Ja “Magic” pirmā zvaigžņu stunda pienāca līdz ar Šakila O’Nīla draftēšanu 1992. gadā, tad Minesotas labie laiki sākās ar cita garā spēlētāja draftēšanu uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas. Kevins Gārnets bija tas spēlētājs un, tāpat kā Disnejlendas zemē, arī Minesotai pirmā vizītes izslēgšanas spēles jau otrajā sezonā ar Gārnetu sastāvā.
Komandai Kevins bija viss. Cerība, kas pārvērtīs auksto pilsētu par karstāko sarunu centru. Mesija, kas atnesīs čempionu titulus. Pirmais daļēji piepildījās, otrais nē. Kevina ziedu laikos komanda bija veidota tieši ap viņu. Tā, lai būtu kas iedotu labu piespēli groza tuvumā, lai būtu kam izspēlēt uz tālmetiena pozīciju. Garie, kas savāktu bumbas un paši daudz neprasītu uzbrukuma izteiksmē. Viss pēc viņa notīm, bet ne augstprātīgā ziņā. 2003.-2004. gadā sezona noteikti bija tā kodola augstākais lidojums – 58 uzvaras regulārajā sezonā, pirmā vieta konferencē, pārvarētas divas kārtas izslēgšanas spēlēs un zaudēts titulētajam Šakila un Kobe Braienta duetam. Komandai esot bāzētai Minesotā ar tikai vienu lielisku spēlētāji – tam ir savi limiti, lai kļūtu izciliem šajā līgā. Un pret to arī franšīze atdūrās. Mūsu dienu komandai šīs problēmas daudz mazāk traucē un komanda spēj piecelties pat kad līderis krīt.
Sākšu ar uzkrītošāko kļūdu labojumu. Aizvadīto sezonu Minesota iesāka ar citu saspēles vadītāju pie grožiem. Diandželo Rasels, tagadējais Losandželosas “Lakers” spēlētājs, acīm redzami un ausīm dzirdami nespēja sadarboties ar Rūdiju Gobēru. Tas bija saskatāms daudzās epizodes laukumā pēc viņa ķermeņa valodas, žestiem, izteikumiem. Pietiekami publiskas bija baumas, ka viņš kādu laiku speciāli nedeva bumbu Rūdijam. Ļoti bērnišķīgi, bet šķipsniņa aizstāvībai – Gobērs no malas izskatās nenoliedzami neparocīgs komandas biedrs laukumā daudziem radoša stila spēlētājiem. Viņam pie sāna nepieciešams kāds ļoti mierīgs saspēlnieks, kurš tik griezīs tās kombinācijas un rādīs klasi, pieredzi un nesavtību. Kāds ar kuru tas sekmīgi jau darīts. Maiks Konlijs. No Gobēra bijušā kluba viņš tika iegūts trīs komandu maiņas darījumā, kur prom devās Diandželo Rasels. Daudz driblējošais, reizēm savtīgais prom. Patīkamais cilvēks, saskanīgais čoms laukumā vietā. Un tas ir devis daudz, vairāk nekā var šķits. Ne tikai Gobēra labā.
Bez Rasela pagāšgad sastāvā bija arī tāds vīrs Džeilens Noels. Jautāsiet, kas tas tāds. Teiksiet, viņš pat šogad pie līguma netika sezonas sākumā! Tieši tik svarīgs viņš ir līgā. Labi, ka pagāšgad Minesotas sastāvā laukumā pavadīji vidējie tikai 19,3 minūtes, jo viņa pielietojums uzbrukumā (“usage” 25,1%) bija piektais lielākais komandā. Prom jau piesauktais Rasels, kura radītājs bija 22,8%. Rasela vietā Konlijs, kuram tas šosezon ir ievērojami mazāks – 14,1%. Arī Nikeilam Aleksandram Vokeram radītājs samazinājies par 3,5%, kas ir ievērojami! Par pašu terminu – īsi, “usage” demonstrē cik bieži spēlētājs noslēdz uzbrukumu pats, nosledzās pēc viņa piespēles, soda metiena vai kļūdas. Jo augstāks procents, jo biežāk spēlētājs to dara. Un skaidrs, ka šiem spēlētājiem tas nebija jāveic, jo ir divi citi vilki uz kuriem komandas rezultāti jābalsta.
Kristapa Porziņga drafta klases biedrs Karls Entonijs Taunss un otrais Maikls Džordans jeb Entonijs Edvards ir tie kas pirmie soļo parādē. Divi talantīgākie, prasmīgākie un arī taustāmā rezultāta devēji. Ļoti patīkami, ka Entonijs Edvardss jau pagājušajā sezonā pārņema Minesotas galvenā spēlētāja statusu un šosezon to nostiprina vēl vairāk. Un augstu jāvērtē to cik elastīgi to ir pieņēmis Taunss, ne pīkstiena no viņa un komandas rezultāti ir tikai uzlabojušies. Nevis Raseli, Noeli un pārēji, bet šie ir galvenie spēki uz kuriem ir jābalsta uzbrukuma finiši. Tā arī šosezon notiek. Edvarda “usage” rādītājs pirmo reizi pārsniedz 30% un ir starp desmit augstākajiem līgā. Taunsa rādītājs pagājušās sezonas juceklī nokritās četrus gadus neredzētās lejās. Šogad tas ir atpakaļ līmenī un arī metienu precizitāte nav noslīdējusi.
Ne tikai statistika bet arī pati spēle laukumā ir skaidrāka. Edvardss un Taunss ir “Wolves” līderi, pārējie čaļi paejiet malā, viņi mauks. Un tas ir noticis bez problēmām un fināla bilde izskatās ļoti patīkami. Jā, Gobērs joprojām brīžiem kā pīle slidinās pa to laukumu, bet arī viņš nekrīt no bildes vairs tik ļoti, cenšas pielāgoties abos laukuma galos un katram sastāvā sava loma ir skaidra. Visi, kas pieceļās no soliņa, pirmkārt, nāk laukumā nokapāt aizsardzībā, nevis mest neapdomīgus metienus. Ja punkti vajadzīgi, tad no soliņa ir starta piecinieka kalibra garais – Nazs Rīds un slēpotājs Kails Andersons. Ja ļoti vajag arī Vokers var kaut ko iemest un nenodarbojas ar muļķībām. Skaidrība un nesavtība, tas ir čempionu komandām un reti pārējiem. Šobrīd to ir atraduši Minesotas spēlētāji un komandtilitiņs.
Lielākā problēma priekšā, ko es saskatu ir rezultātu kritumi, kas pārvērtīsies emocionālos lēmumus, kas pārvērtīsies kašķos, kas pārvērtīsies problēmās. Komandā ir daudzi jauni un emocionāli spēlētāji, kuriem ir pieredze savas emocijas nesavaldīt, kad tas būtu jādara. Novēlu komandai bez tā iztikt un prātā saglabāt kāpēc viņi spēlē basketbolu.
Šobrīd pat spēlētāju traumas netraucē izcīnīt uzvaras. Starta piecinieka spēlētājs Džeidens Makdaniels izlaidis astoņas. Pēdējās divas aizvadītas bez Edvardsa un arī tajās izcīnītas uzvaras. 15 uzvaras 19 spēlēs un pirmā vietā Rietumu konferencē. Tā tik turēt!
Fantasy sakarā sezonas sākumā māca šaubas par Taunsa pozīciju līgā, bet viņš ir atradis veco, 2021.-2022. gada, formu. Būs otrās kārtas spēlētājs. Edvardsam līdz fantasy elitei neved lielais kļūdu skaits (vidēji 3,2 spēlē) un salīdzinoši nelielais piespēļu un atlēkušo bumbu skaits. Ja šie rādītāji uzlabosies un nostabilizēsies, tad arī pats Entonijs sasniegs vismaz labāko divdesmitnieka skaitu, Tad visi, kas viņu draftēja pirmajā kārtā nebūs tik vīlušies. Nazs Rīds – ja viņš spēlētu 25-27 minūtes vidēji mačā, tad esmu drošs, ka viņš būtu katrā LFL NBA grupā aizņemts. Šobrīd viņš sastāvos ir tikai piecās no 15 grupām. Ar Gobēru un Taunsu priekša grūti to iedomāties to sasniedzam, ja vien nav traumas. Džeidens Makdaniels un Kails Andersons stabili strīmeri.
Pirms finišēju, interesants fakts par Minesotu. Šogad komanda ir konferences pirmajā vietā jau 13 dienas. Iepriekšējo 34 gadu laikā tas izdevās 16 dienas, kopā!
Spēlētāji ar fantasy vērtību, kurus vari atrast starp brīvajiem aģentiem:
Kilians Heiss, Obijs Topins, Tīdžejs Makkonels, Brandins Podziemskijs, Džabari Vokers, Sems Hauzers, Džošs Hārts, Kems Redišs
JAUNĀKIE VIDEO
