Štelmahers: Varbūt kādam bija izbīle, mums nebija

02/08/2018 12:33
Nokopēts

“OlyBet” Latvijas Basketbola līgas (LBL) sezona jau labu laiku noslēgusies un komandas var atskatīties uz aizvadīto sezonu, kā arī lūkojas jau nākamās virzienā, kas vairs nav aiz kalniem. Lai aktualizētu vietējo čempionātu, Sportazinas.com veidoja rubriku – “Runā LBL treneri”. Noslēdzam to ar interviju ar čempionu BK “Ventspils” galveno treneri Robertu Štelmaheru.

“Forši, zelta medaļa, čempions,” iesāk Štelmahers.

Ja atskatās uz iespēto, kādi bija galvenie faktori, kas ļāva izcīnīt zelta medaļas?

Nevarētu izcelt kādus konkrētus faktorus. Tā bija kopīga komandas darbība. Katra sezona atšķirās. Nekad tā neiet pa vienu līkni. Ir kāpumi un kritumi, bet mēs parādījām raksturu, kad tas visvairāk bija vajadzīgs. Īstajā brīdī bijām labāk “savākušies” kā citas komandas.

Sportā tā ir – vienreiz uzvar vieni, citreiz kāds cits. Par taktikas niansēm nestāstīšu. Parasti tās veidojās, izejot no komandu komplektācijas. Kas šogad nesa augļus, nākamajā gadā var nestrādāt, jo ir jauni spēlētāji un tam ir jāpielāgojas. Ar to sports ir arī interesants.

Kā skaidrosiet salīdzinoši sarežģīto pusfināla sēriju ar BK “Ogri”? Nebija neliela izbīle?

Varbūt jums bija izbīle, mums nebija. Visi arī gaidīja, ka VEF mūs vinnēs.

Tad pagriezīsim jautājumu citādāk – Visockis-Rubenis teica, ka “Ventspils” viņiem bija parocīgs pretinieks. Vai arī Jums “Ogre” nebija nedaudz neērts pretinieks?

Iespējams. Pirmās četras komandas bija spēcīgākas kā pārējās uz kopējā līmeņa, jo tajās bija pietiekami meistarīgi spēlētāji, kuri jau sevi ir pierādījuši LBL līmenī un metienus no spēles realizē ar augstu precizitāti. Var gadīties mači, kad spēle iet no rokas, un ir grūti atrast kādus pretargumentus. Ja pretinieki met tālmetienus ar teju 50% precizitāti, tad ir grūti uzvarēt. “Ogres” spēle arī balstījās uz to. Pie tam to darīja visu pozīcīju spēlētāji, sākot no pirmā līdz piektajam numuram. Tā nav parasta situācija basketbolā, tāpēc, protams, tas sagādāja problēmas.

Par kalendāru. Abstrahējoties no finālsērijas anomalijām, vai arī sezonas laikā nebija situācijas, kad jādomā, ko darīt, jo spēļu nebija?

Protams, ka jādomā ar galvu jau ir visu laiku, tas nav nekas jauns. Spēlētājiem uz laukuma ir jādomā, un arī treneriem esot malā ir jādomā. Tāpat arī sastādot kalendāru ir jādomā, kā to labāk izdarīt. Ir lietas, ko var kontrolēt, bet spēļu kalendāru es nevaru ietekmēt. Kāds tas ir, tā jāspēlē. Bija lietas, ko varējām pamainīt, kad mums nāca pretī un samainījām spēļu datumus, par ko liels paldies. Ja ir pauzes, tad tās ir. Tur jau LBS jāskatās vai tas ir labi basketbolam vai nav. Nevēlos pat īsti par to aizdomāties.

Vai šajā sakarā vispār notiek dialogs starp LBS un klubiem?

Īpaši arī nerunāju par tādām lietām. Daru savu darbu, izejot no apstākļiem. Protams, ir nedaudz dīvaini, kad jāgaida uz vienu klubu, bet cik zinu arī citās valstīs ir tādas situācijas, kur gaida uz CSKA vai kā bija arī “Žalgirim”. Šogad mums bija vairākas traumas – lauzti deguni, sastiepumi un dažādas mikrotraumas – un tā pauze varbūt pat nāca nedaudz par labu.

“Ventspilij” ir arī sava jauniešu piramīda. Kā notiek jauno spēlētāju iesaiste lielās komandas treniņprocesā?

Vairāk vai mazāk visus, kas spēlē mūsu sistēmā, pazīstam. Talantīgākie tiek uzaicināti uz treniņiem, bet no sākuma viņiem ir jāpierāda sevi savās komandās. Jārāda ir augstvērtīgs sniegums. Savas korekcijas ievieš arī savainojumi. Tāpat arī vienkārši ir pa laikam iesaistam treniņos, lai paskatītos uz viņiem. Iespējas tiek dotas. Esmu vienmēr atvērts sarunām par kāda talantīgāka puiša iesaisti lielās komandas treniņos. Cits jautājums – vai tie jaunieši jau ir gatavi dotajām iespējām.

Kāds ir Jūsu skatījums uz Latvijas – Igaunijas līgas izveidi?

Grūti pat spriest, ja tu nezini, kas notiksies. Cik saprotu, šobrīd nevienam nav skaidrs kāds būs izslēgšanas spēļu formāts. Vai būs “Final 4” vai astoņu komandu “play-off” [saruna notika pirms 2. augusta, kad tika paziņots, ka norisināsies “Final 4” turnīrs – red.]. Nav zināms, cik vispār komandu būs šajā turnīrā. Domāju, ka jāpaiet laikam, lai varētu pilnvērtīgi novērtēt šo projektu.

Šāds projekts pacels kopējo vidējo spēļu līmeni vai tomēr tas ir vairāk kā glābšanas riņķis?

Te jārunā par to, vai Igaunijas trešā, ceturtā komanda būs līdzvērtīga mūsu sestajai, septītai. Līmenis, salīdzinājumā ar LBL, jau būs tāds pats, tikai būs tālāk jābrauc. Uzskatu, ka mums Latvijā ir pietiekami solīdas komandas. Iespējams, mēs Latvijā tās varētu savākt vairāk, jo mums ir spēlētāji, kas LBL līmenī ir pierādījuši, ka var spēlēt un progresēt. Par Igaunijas komandām man ir grūti spriest. Protams, ir “Kalev/Cramo”, kas spēlē VTB Vienotajā līgā. Bet citu komandu spēku grūti novērtēt. Arī Tartu komanda, kas iepriekš izrādīja solīdu pretestību “kalevam” pārformēsies un tur pārsvarā spēlēs studenti. Ja tiks sadalīts tā, ka izbraukuma spēles tiesās igauņu tiesneši, būs interesantāk. Tādā ziņā, ka mākslīgi tiks uztaisīts tā, ka būs grūtākas spēles. Es nesaku, ka tur nav spēlētāju, kas prot spēlēt. Atceroties kā bija Baltijas līgā, kāda bija tiesāšanas maniere… Visādi var būt.

Spēļu skaits jau nemainīsies. Ja iepriekš ar VEF spēlējām trīs reizes, tagad būs divas. Vienīgi “Kalev/Cramo” nāks klāt, kas ir laba līmeņa komada. Jāskatās, vai sezonas vidū notiks arī kausa izcīņa, par ko šobrīd runā. Nezināmo šobrīd ir ļoti daudz.

Ņemot vērā apvienoto līgu, vai nav domas par sastāva rotācijas paplašināšanu uz 13 vai 14 spēlētājiem?

Kā jau teicu, tas ir pirmais gads, līdz ar to ir grūti saprast, ko no šī projekta var sagaidīt. Svarīgi būs, kā viss turnīrs tiks noorganizēts. Es ceru, ka būs iespējams vienā izbraukumā aizvadīt vairākas spēles. Piemēram, ja dodamies uz izbraukumu Igaunijā, aizvadīt mačus piektdienā un svētdienā, lai nenotiek tāda braukāšana. Pie šī ir ļoti jāpiedomā. Mums no Ventspils jābrauc pāri visai Latvijai un tad uz vēl Igauniju. Ja katru nedēļu būs tikai viena spēle, tas apgrūtinās situāciju.

Kā vērtējat FIBA Čempionu līgas izlozi?

Kā arī pagājušajā sezonā, skaidrs, ka mums nav tādas iespējas kā citiem klubiem. Bet jau pērn pierādījām, ka esam piederīgi šim līmenim un varam cīnīties par uzvaru katrā spēlē. Gaidāmā sezona ne ar ko neatšķirsies – nevienam muguru negriezīsim un koncentrēsimies uz to, ko varam izdarīt paši, nevis uz to, kas mums nav.

“Ventspils” pēdējā laikā aktīvi papildina sastāvu. Kādi vēl papildinājumi tiek plānoti un kāda ir situācija ar leģionāriem?

Tie, ar kuriem esam jau parakstījuši līgumus, arī bija plānoti iepriekš. Skatamies, kuri vēlas spēlēt pie mums un atbilst mūsu līmenim. Nav tā, ka varam parakstīt tādus ārzemju spēlētājus, kas mūs baigi pastiprinās. Skatamies, ko varam atļauties. Jo diemžēl nav tik daudz vietējo spēlētāju, lai mēs varētu visu sastāvu nokomplektēt tikai no tiem. Ir nepieciešami spēlētāji, kas var dažādot spēles stilu, tāpēc tiek ņemti ārzemnieki. Kas ne vienmēr varbūt ir labāki. Neviens to nesaka. Mums nav tādas naudas, lai mēs varētu paņemt tādus, kas ir galvas tiesu pārāki par vietējiem, bet mēģinam piesaistīt tādus spēlētājus, kas ir, ja tā var teikt, “interesantāki” un varētu mums palīdzēt daudzveidot spēles manieri.

Kad sāksiet gatavoties jaunajai sezonai?

Augusta sākumā sanāksim kopā un lēnā garā sāksim ieskrieties.

Ņemot vērā, ka finālsērija noslēdzās jūnijā, kā ir ar atalgojuma izmaksu par jūnija laiku?

Man škiet, ka tur atsevišķi klubs vienojās ar spēlētājiem. Tās bija tikai dažas dienas vairāk. Nedomāju, ka sportistam vispār būtu jādomā par tādām lietām. Svarīgāko mēs izdarījām – izcīnījām titulu. Šaubos vai kāds pēc tāda panākuma jutās apdalīts. Spēlētāji to dara, lai cīnītos par titulu. Saprotams, ka finansiālais aspekts arī nav mazsvarīgs, bet tā bauda, paceļot čempionu kausu virs galvas, noteikti ir lielāka nekā saņemt vairāk, bet zaudēt.

Cik grūtas spēlētājiem ir tās pēdējās divas nedēļas sezonā, kad aizspēlējas arī līdz jūnijam?

Grūti teikt, cik ļoti tās divas nedēļas ietekmē. Cenšamies sezonas izskaņā kontrolēt slodzes. Nav tā, ka to laikā trenējamies divreiz dienā vai treniņos liekam milzīgas slodzes. Mums jābūt ne tikai tonusā, bet arī veseliem un ar enerģiju. Skatoties uz spēlētāju ķermeņa valodu, komunicējot, atrodam to kopsaucēju, pēc kura vadamies arī treniņprocesā. Bija grūtāki un vieglāki treniņi. Tāpat tajā laikā varējām palīdzēt arī pilsētai ar dažādām sociālajām aktivitātēm, pie reizes izvēdinot galvu. Tāds sezonas noslēgums bija jauns izaicinājums visiem. Treneriem jāsaprot, kā vadīt treniņprocesu, savukārt spēlētājiem jāspēj palikt maksimāli profesionāliem. Tajā laikā jau arī laikapstākļi paliek aizvien patīkamāki, tāpēc svarīgi, lai spēlētājs ar domām jau nav atvaļinājumā.

*Citas intervijas rubrikas ietvaros:

Kristaps Valters, “Valmiera”/”ORDO” – “Latvijā nav vienotas basketbola sistēmas”

Agris Galvanovskis, “BetSafe”/”Liepāja” – “Nauda bija iztērēta, līgumi parakstīti un tajā brīdī nekas cits neatlika”

Sandis Buškevics, BK “Jēkabpils”– “Kad pievienojos, uzreiz jādomā, kā nokomplektēt treniņu ar 10 spēlētājiem”

Kristaps Zeids, “Valka”/”Valga” – “Ja nebūtu Latvijas – Igaunijas līgas, visticamāk, klubs vairs nepastāvētu”

Guntis Endzels, BK “Latvijas Universitāte” – “Sevis cienošs čempionāts tā nerīkojas”

Artūrs Visockis-Rubenis, BK “Ogre” – “Gribētos, lai apvienošanās būtu izvēle, nevis piespiedu kārtā”

Mārtiņš Gulbis, BK “Jūrmala” – “Nevēlējāmies paļauties uz virtuālo naudu”

Jānis Gailītis, BK ‘VEF Rīga” – “Ja paliek par grūtu, varbūt ir jāiet cilāt kastes un nauda jāpelna tā”

    Pagaidām neviens nav komentējis
logo

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām