Sākas Alberta Rumbas laiks Latvijas ātrslidošanā

17/02/2018 20:05
Nokopēts

PIRMS 94 GADIEM, 1924. gada 16. un 17. februārī, Rīgā norisinājās Latvijas meistarsacīkstes slidskriešanā jeb ātrslidošanā. Pirmo reizi par Latvijas čempionu kļuva ALBERTS RUMBA. Ar to iesākās “Rumbas laiks” Latvijas ātrslidošanā. Alberts Rumba saglabāja Latvijas čempiona titulu līdz 1932. gadam.

Latvijas čempiona titulu ātrslidošanā ieguva vairāku distanču kopvērtējumā. 1924. gada Latvijas meistarsacīkstēs un arī vēlāk 20.-30. gados sportisti startēja 500 m, 1500 m, 5000 m un 10 000 m distancēs. Tikai viens no ātrslidotājiem, kurš uzvarēja kopvērtējumā, ieguva čempiona titulu.

Alberts Rumba pārstāvēja Latviju arī starptautiskās sacīkstēs, tostarp divās ziemas olimpiādēs – Šamonī (1924) un Sanktmoricā (1928). Labākais viņa sasniegums olimpiskajās spēlēs bija 10. vieta 1500 m distancē Šamonī (1924). A. Rumba bija daudzpusīgs sportists, tostarp nodarbojās arī ar bendiju. Būdams ātrslidotājs, viņš bija pretiniekiem grūti nosedzams “ASK” bendija komandas spēlētājs.

Pēc aktīva sportista gaitu pārtraukšanas Latvijas armijas virsnieks Alberts Rumba (1892–1962) bija nozīmīgs sporta darbinieks, t.sk. Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komitejas (LFKSK) ģenerālsekretārs, “ASK” valdes loceklis un priekšsēdētājs. 1949. gada martā izsūtīts uz Amūras apgabalu, vēlāk nometinājumā Kazahijā un visbeidzot atgriezās Latvijā.

TOP notikumi
1
X
2
2.45
3.5
2.75
1.83
4
3.6
1.12
7.5
14.5
2.85
4.1
2.05
5
4.2
1.57
1.42
4.2
6
logo

Vai vēlaties saņemt paziņojumus par svarīgākajām ziņām