Pa kreisi – Latvijas futbola čempionvienība “RFK” 1934. gadā; Jānis Rozītis pirmais no labās (foto: “Atpūta”, 1934. g. 12. oktobris). Pa labi – Jāņa Rozīša portrets no Latvijas olimpiskās hokeja izlases kolektīvās pases, 1936. g. (LNA LVVA).
PIRMS 105 GADIEM, 1913. gada 20. martā, Slivenā (Bulgārijā) dzimis ievērojams latviešu futbolists un hokejists JĀNIS ROZĪTIS. Gan futbolā, gan hokejā viņš kļuva par Latvijas meistaru (čempionu). Abos sporta veidos spēlēja arī Latvijas valstsvienībā.
Valsts turnīros futbolu sāka spēlēt galvaspilsētas superkomandā “RFK” (“Rīgas Futbola Klubs”), kuras pamatsastāvā izcīnīja vietu, būdams ļoti jauns. Divas reizes “RFK” sastāvā izcīnīja Latvijas futbola čempiona titulu – 1934. un 1935. gadā. Vēlāk pārgāja uz “VEF” komandu, bija tās kapteinis. Latvijas futbola izlasē aizvadīja 26 oficiālas valstsacīkstes, kurās guva septiņus vārtus (1934–1939). 1939. gadā viņš tika apbalvots ar Latvijas Futbola savienības Zelta nozīmi.
“RFK” bija arī sava hokeja komanda, un Jānis Rozītis kļuva par vienu no vadošajiem šīs vienības uzbrucējiem. Tika slavēts par enerģisku spēli, centību un ziedošanos komandas labā. Kad “RFK” hokeja komanda 1936. gadā beidza pastāvēt, Jānis Rozītis turpmāk startēja “US” un “ASK” komandu sastāvā. Kopā ar “ASK” kļuva par Latvijas hokeja čempionu (1938). Latvijas hokeja izlasē spēlēja 1936. gadā, t.sk. aizvadot vienu spēli ziemas olimpiādē Garmišā-Partenkirhenē.
Jānim Rozītim liktenīgs izrādījās 1942. gada 3. maijs. Todien Rīgā “VEF” stadionā (Ropažu ielā) sportisti bija pulcējušies, lai atbrīvotu sporta laukumu no Vācijas armijas novietotās munīcijas. Notika eksplozija, kurā vairāki sportisti guva smagus savainojumus, bet trīs no viņiem – nāvējošus. Starp bojāgājušajiem futbolistiem bija “VEF” komandas kapteinis Jānis Rozītis.